Dievs bija teicis, ka tad, kad Viņa ļaudis ienāks Apsolītajā zemē, Viņš izvēlēsies vietu, kur Viņš ar tiem satiksies. (5. Mozus 12:5) Dāvids noprata, ka tā vieta ir Jeruzaleme, un viņš gribēja pagodināt Dievu, uzceļot templi, kur tiktu novietots Derības šķirsts. Bet Dievs teica Dāvidam: “[Tavs dēls] uzcels namu Manam Vārdam” (2. Samuēla 7:13), un privilēģija celt šo templi tika dota Salamanam.
Laiks templim
Parasti celtniecības objektos ir dzirdamas griešanas, zāģēšanas, naglu sišanas un sasaukšanās skaņas, bet templis tika uzcelts pilnīgā klusumā. Katrs akmens tika izkalts un tā forma izveidota jau akmeņlauztuvē un tad atvests uz celtniecības objektu gatavs montēšanai kopā.
Kad visi materiāli bija sagatavoti, tika dota pavēle sākt celt, un templis tika uzbūvēts klusumā: “Nedz āmuri, nedz kalti, nedz kādi citi dzelzs rīki nebija dzirdami, kamēr to cēla.” (1. Ķēniņu 6:7)
Šis attēls tiek izmantots arī Jaunajā Derībā, kur Dieva ļaudis ir salīdzināti ar “dzīviem akmeņiem”. (Pētera 1. vēst. 2:5) Viss, ko Dievs Tavā dzīvē dara, tas kaļ un veido Tevi, lai sagatavotu mūžībai. Tavas sāpes un ciešanas ir kā āmurs un kalts, kas veido Tevi par dzīvu akmeni Dieva templī. Kad Jēzus Kristus atgriezīsies, sagatavošana būs pabeigta, un Dieva ļaudis būs brīnišķīgs templis, kurā mājos Viņa klātbūtne.
Dieva akmeņkaļi
Kādus gadus atpakaļ mums bija iespēja uz vairākām dienām mūsu mājās uzņemt Jozefu Tonu (Joseph Ton), mācītāju no Rumānijas. Viņš bija bijis apcietināts savas ticības dēļ un pavadījis laiku cietumā, un mēs uzmanīgi klausījāmies, kā viņš stāstīja par to, ko viņam maksāja saistības ar Kristu.
Viņš aprakstīja, kā šie cietumnieki ienīda cietumsargus par viņu nežēlību, bet Jozefs lūdza par viņiem un viņu ģimenēm. Kad viens no sargiem vaicāja viņam: “Kādēļ Tevi nav pārņēmis rūgtums pret mani?”,
Jozefs atbildēja: “Tādēļ, ka Tu man esi Dieva akmeņkalis.”
Kuri cilvēki ir Dieva akmeņkaļi Tavā dzīvē? Varbūt viņi ir radījuši Tev sāpes, bet Dievs izmantos šīs sāpes, lai darītu Tevi Kristum līdzīgu. Dievs var izmantot arī Tavas grūtības ar veselību, ģimeni, darbu vai finansēm, lai veidotu Tevi. Tas vienmēr ir sāpīgs process, bet, kad Kristus atgriezīsies, Tu būsi tāds, kādam Viņš Tevi aicina būt. Un Tu ieņemsi savu vietu debesīs, kur Tu pazīsi un baudīsi Dieva klātbūtni mūžīgi.
Iesvētīšanas dievkalpojums
Kad ēka bija pabeigta, ļaudis sanāca uz iesvētīšanas dievkalpojumu, kas izrādījās esam viens no svarīgākajiem notikumiem Dieva tautas vēsturē. Kad priesteri ienesa Derības šķirstu Vissvētākajā vietā tempļa centrā, Dieva klātbūtne nonāca lejā: “Mākonis piepildīja Tā Kunga namu. Un priesteri nevarēja nostāties, lai kalpotu, šī mākoņa dēļ.” (1. Ķēniņu 8:10-11)
Šie ļaudis nekad nebija piedzīvojuši Dieva tiešo klātbūtni. Pēdējo reizi, kad Dieva godība sevi bija parādījusi tādā veidā, bija tuksnesī vairāk kā četrsimt gadu iepriekš. Tāpēc Salamanam bija jāpaskaidro ļaudīm, kas notika: “Tas Kungs ir sacījis, ka Viņam jāmīt tumšā vietā.” (1. Ķēniņu 8:12)
Vissvētākā vieta tempļa centrā bija tumša istaba domāta Derības šķirstam. Uz šķirsta vāka bija zelta ķerubu figūras, simbolizēdamas Dieva sodu. Tā, kad Dieva klātbūtne nonāca lejā, Viņš izlauzās cauri tai atšķirtībai, ko šīs figūras simbolizēja, un nāca Savu ļaužu vidū.
Reaģē ar pielūgsmi
Salamana pirmā reakcija uz Dieva klātbūtni bija pielūgsme! “Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ar Savu muti pats ar manu tēvu Dāvidu to bija runājis. Un Viņš pats to ir piepildījis ar Savu roku…” (1. Ķēniņu 8:15)
Bet Salamans zināja, ka neviena ēka nevar ietvert Dievu visā pilnībā un ka Dieva klātbūtnes mākonis var nozust tikpat ātri kā tas parādījās. Viņš ilgojās pēc vairāk kā tikai retas Dieva klātbūtnes pieredzes. Viņš gribēja, lai templis ir vieta, kur Dieva klātbūtne būtu atrodama vienmēr, tādēļ viņš izteica šādu lūgumu: “Lai Tavas acis būtu atvērtas pār šo namu dienu un nakti, pār šo vietu, par kuru Tu tiki sacījis: lai Mans Vārds tanī mīt.” (1. Ķēniņu 8:29)
Salamans arī lūdza Dievu, lai Viņš uzklausītu to cilvēku lūgšanas, kuri dzīvo tālu no Jeruzalemes: “Un uzklausi Sava kalpa un Israēla sauksmi, kādu tie pie Tevis šinī vietā raida. Ak, klausi Savas mītnes vietā debesīs, klausi un piedod!” (Angļu tulkojumā “pie Tevis šinī vietā” skan “when they pray toward this place”, kas precīzāk nozīmē lūgt, pagriezušamies pret šo vietu no tālienes – tulkot. piez.) (1. Ķēniņu 8:30)
Salamana sirdi pildīja prieks, viņam domājot par nākotni, kas būs svētīta ar Dieva klātbūtni: “Slavēts lai ir Tas Kungs, kas ir devis Savam Israēlam atpūtu…Un Tas Kungs, mūsu Dievs, lai ir ar mums, tāpat kā Viņš ir bijis ar mūsu tēviem: Viņš lai mūs neatstāj, un Viņš lai mūs nepamet.” (1. Ķēniņu 8:56-57)
Tempļa bēdīgais stāsts
Bet šis prieks nebija ilgs. Pēc Salamana dienām viens cits ķēniņš, vārdā Manase, veicināja citu dievu pielūgsmi un ienesa astroloģiju Dieva templī. (2. Ķēniņu 21:5) Šī elkdievība bija tik aizskaroša Dievam, ka Viņš nodeva Savus ļaudis viņu ienaidnieku rokās. Babiloniešu armija aplenca Jeruzalemi, pilsēta krita, un templis tika nopostīts.
Jeruzaleme tika pārvērsta par drupu kaudzi. Līdz ar to Derības šķirsts tika pazaudēts, un (par spīti Indiana Džounsa pūliņiem!) tas tā arī nekad nav atrasts. Šim faktam ir ļoti svarīga nozīme. Bez Derības šķirsta templis vairs nevarēja būt tā vieta, kur Dievs tiekas ar Saviem ļaudīm.
Ezras un Nehemijas vadībā templis tika uzcelts atkal no jauna, bet tas bija tikai ēna no tā, kuru bija cēlis Salamans. Ļaudis sanāca kopā uz dievkalpojumu, bet Dieva klātbūtne pie viņiem nekad tā arī nenonāca. Kad pienāca mūsu Kunga Jēzus Kristus laiks, templis bija kļuvis par “laupītāju midzeni”. (Mateja 21:13, jaunais tulkoj.)
Templis ar mums
Aprakstīdams Jēzus dzimšanu, Jānis teica: “Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū”. (Jāņa ev. 1:14) Tas vārds, kas ir tulkots “mājoja,” burtiski nozīmē “teltoja” jeb “dzīvoja teltī,” tātad Jānis mums atklāj, ka tad, kad piedzima Jēzus, Dieva klātbūtne nonāca Savu ļaužu vidū.
Savas kalpošanas sākumā Jēzus atnāca uz templi un teica: “Sagraujiet šo templi, un trijās dienās es to atkal uzcelšu!” (Jāņa ev. 2:19, jaunais tulkoj.) Tie, kas Viņu dzirdēja, domāja, ka Viņš to attiecināja uz tempļa ēku, bet Jēzus to attiecināja uz savu ķermeni, norādīdams, ka Viņš pats ir tā vieta, kur mums satikties ar Dievu. “Ja jūs gribat satikties ar Dievu,” Viņš tādējādi teica, “nāciet pie Manis.”
Tā vieta, kur vīrieši un sievietes var satikties un iepazīties ar Dievu, nav ēka Jeruzalemē vai kur citur. Tā vieta, kur Tu vari satikties ar Dievu, ir caur Jēzu Kristu. Salamans lūdza, lai Dievs uzklausa lūgšanas, kas būs vērstas pret templi (t.i. – tempļa virzienā – tulkot. piez.), bet Jēzus apsola, ka Dievs uzklausīs lūgšanas, kas tiek lūgtas Jēzus vārdā: “Ko vien jūs Tēvam manā vārdā lūgsiet, viņš jums dos.” (Jāņa ev. 16:23, jaunais tulkoj.)
Gars mūsos
Kad mācekļi bija kopā ar Jēzu, viņiem bija brīva, netraucēta pieeja Dieva klātbūtnei. Kristus personā Dievs bija ar viņiem, tāpēc, kad Jēzus sāka runāt par savu aiziešanu, mācekļi raizējās.
Bet Jēzus teica: “Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu,…jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.” (Jāņa ev. 14:16-18) Mācekļi bija pazinuši Dieva klātbūtni Jēzū pie viņiem, bet tagad viņi pazīs Dieva klātbūtni viņos caur Svēto Garu.
Svētā Gara dāvana ticīgo dzīvē ir tik pārsteidzoša, ka Pāvils vaicā: “Vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos…?” (1. Korintiešiem 6:19) Mēģini to aptvert: Tavs ķermenis ir Svētā Gara templis. Tāpat kā Dieva klātbūtne nonāca lejā uz Salamana templi, kad tas tika iesvētīts, tā Dieva klātbūtne pilda to cilvēku dzīves, kuri ir uzticīgi un veltījušies Viņam. Tādēļ Pāvils lūdz par ticīgajiem, lai tie “izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.” (Efeziešiem 3:19)
Visa cilvēces vēsture virzās uz to dienu, kad Jēzus Kristus ievedīs Savus ļaudis Dieva tiešajā klātbūtnē. Apustulim Jānim tika dots mirklīgs redzējums, kā tas izskatīsies. Viņš redzēja lielu pilsētu un milzīgu ļaužu pūli. Tad viņš dzirdēja “stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem”. (Jāņa Atklāsmes grām. 21:3)
Atvērta
Dieva klātbūtnes mākonis templī norādīja uz nākotni, uz to, ko Dievs paveiks Kristū. Dievs Jēzū pieņēma cilvēka miesu un nonāca mūsu vidū. Kad mēs ticam Viņam, Dieva klātbūtne ienāk mūsu dzīvēs caur Svēto Garu, dodama mums priekšstatu (ļaudama mums “nogaršot” – tulkot. piez.) par to prieku, kas mūs sagaida, kad mēs dzīvosim kopā ar Viņu mūžīgi.
