Ecēhiēls bija vīrs ar satriektām cerībām un sagrautiem sapņiem. Kaut jel viņš būtu varējis dzīvot citā laikā! Kaut jel viņš būtu varējis atrasties citā vietā! Kaut jel…! Apstākļi bija šķietami aizšķērsojuši viņa ceļu uz kalpošanu, un viņš bija nonācis apjukušu un drosmi zaudējušu cilvēku grupas vidū kādā nomalē pie Babilonijas.
Varbūt Tu identificējies ar Ecēhiēlu. Varbūt Tev bija gaišas cerības un lieli sapņi, un Tu nekad nevarēji iedomāties, ka varētu nonākt tur, kur esi pašlaik.
Dieva ļaudis divās vietās
Ecēhiēla laikā Dieva ļaudis atradās divās dažādās vietās. Desmit tūkstoši no viņiem bija Babilonijā pie Ķebaras kanāla, un pārējie palikuši Jeruzalemē, kur ķēniņš Cedekija ar grūtībām mēģināja noturēties pie varas.
Ecēhiēls bija aicināts sludināt Dieva Vārdu izsūtītajiem. Tai pašā laikā Jeremija sludināja Dieva Vārdu atlikušajai kopienai Jeruzalemē.
Ģimenes bija sašķeltas, un visi prātoja un brīnījās, kas notiks tālāk. Vai aplenktā kopiena Jeruzalemē izdzīvos? Kad trimdiniekiem būs atļauts atgriezties? Pēc mēneša? Pēc gada? Jebkad?
Netrūka atbilžu no cilvēkiem, kuri apgalvoja, ka runā Dieva Vārdu. Viltus pravieši dedzīgi vēlējās pārliecināt ļaudis, ka tas, kas bija noticis, bija tikai pagaidu šķērslis: “Dievs nekad neatstātu Savu templi. Trimdinieki drīz būs atpakaļ mājās. Kā gan Jeruzaleme jebkad varētu krist?”
Pravietim Jeremijam bija pavisam citāda vēsts, un tās nebija labas ziņas. Vēstulē trimdiniekiem viņš paziņoja šiem desmit tūkstoš deportētajiem, ka paies septiņdesmit gadi pirms Dievs atļaus viņiem atgriezties. Visa viņu dzīve paies svešā un nepazīstamā zemē. (Jeremijas 29.nod.) Viņiem bija nepieciešams uzmundrinājums, un Dievs viņiem to deva caur Ecēhiēlu.
Godība parādās
Ecēhiēla vīzijā par Dieva godību ir septiņas daļas.
Pirmā bija masīva platforma (dotajā latviešu valodas tulkojumā “izplatījums” – tulkot. piez.), veidota no stikla (kristāla), kas spīguļoja saulē. (Ecēhiēla 1:22) Un šī platforma balstījās uz četrām dzīvajām būtnēm, katrā stūrī pa vienai. Šīs būtnes bija eņģeļi. (Ecēhiēla 1:20) Un tie turēja platformu uz saviem spārniem, bet tiem bija vairāk kā viens pāris spārnu, tā ka tie vienlaicīgi varēja arī lidot. Šī platforma varēja pacelties uz augšu vertikāli, līdzīgi kā helikopters. (Ecēhiēla 1:19)
Ecēhiēls vēl redzēja riteņus: “Es redzēju četrus riteņus zemē, pa vienam katra tēla priekšā…it kā ritenis ietilptu ritenī.” (Ecēhiēla 1:15-16) Iztēlojies riteni, kas novietots virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, un tas krustojas ar riteni, kas vērsts virzienā no austrumiem uz rietumiem. Šie riteņi varēja kustēties jebkurā no četriem virzieniem, kas būtu ļoti izdevīgi automašīnas novietošanai paralēli ielai maza izmēra stāvvietā. Tev vajadzētu tikai pārslēgt uz sānisko režīmu un ieslīdēt atvēlētajā vietā!
Šie riteņi deva iespēju platformai kustēties. Ar to mums šeit tiek pastāstīts, ka Dieva klātbūtne nav noteikta vai ierobežota atrasties tikai vienā vietā. Dievs var brīvi kustēties, kā vien Viņš vēlas un jebkurā virzienā. Pasaulē nav tādas vietas, kur kāds no Dieva bērniem jebkad būtu Viņam neaizsniedzams.
Augstāk virs platformas, eņģeļiem un riteņiem bija “saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut kas tronim līdzīgs”. (Ecēhiēla 1:26) Ievēro vārdu “līdzīgs”. Ecēhiēlam ir grūtības atrast vārdus, lai aprakstītu to, ko viņš redz, un, jo augstāk viņš veras, jo viņam ir grūtāk to aprakstīt.
Tad virs troņa (latviešu Bībelē šajā teksta daļā tulkojums mazliet atšķiras – tulkot. piez.) Ecēhiēls redzēja “it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni…visapkārt un iekšā”. (Ecēhiēla 1:27) Un kopā ar to vēl kaut ko negaidītu tai pašā vietā: “Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā”. (Ecēhiēla 1:28) Ecēhiēls redzēja uguni un zibeni, kas norāda uz Dieva sodu, bet tai pašā laikā arī varavīksni, kas norāda uz Dieva žēlastību. Un tie abi nāca no troņa.
Ecēhiēlam raugoties šajā parādībā, viņš vērās vēl augstāk. Virs dzīvajām būtnēm bija platforma. Virs platformas viņš redzēja “kaut [ko] tronim līdzīg(u)”. (Ecēh. 1:26) Un virs šā troņa viņš redzēja godības pilnu tēlu, “tam bija cilvēka izskats”, spilgti starojošas gaismas apņemtu. (Ecēh. 1:26-27)
Atrazdamies tālu no tā, kur viņš vēlējās būt, Ecēhiēlam visvairāk bija nepieciešams redzēt, ka Dievs ir Savā tronī un ka Dieva klātbūtne ir ar viņu. Kad Tu esi tālu no tā, kur Tu vēlētos būt, Tev visvairāk ir nepieciešams jauns Dieva godības redzējums (vīzija).
Godība dodas prom
Kādu laiku vēlāk Ecēhiēls redzēja pavisam citādu parādību, kurā viņš skatīja milzīgu elka tēlu Dieva templī. Viņš redzēja briesmīgus, ķēmīgus elku tēlus uzzīmētus visapkārt uz tempļa sienām. (Ecēhiēla 8:7-10) Slepenībā norisinājās piedauzīgas lietas, pat templī, un cilvēki teica: “Tas Kungs mūs neredz.” (Ecēhiēla 8:12)
Tad Ecēhiēls redzēja to pašu Tā Kunga godību, ko viņš bija redzējis pirmajā parādībā. (Ecēhiēla 8:2-4) Izskatījās it kā Dievs bija gatavs “nokārtot rēķinus” ar šo elku. Tas Kungs gatavojās iznīcināt viltus pielūgsmi, kas bija apgānījusi Viņa templi.
Kad Ecēhiēls atkal redzēja Dieva godības parādību, viņš redzēja kā platforma, riteņi un Dieva tronis virzās uz durvju pusi. Dievs gatavojās atstāt Savu templi un Savu pilsētu. (Ecēhiēla 10:4, 18; 11:22-23)
Dieva klātbūtne, ko simbolizēja lidojošā platforma, devās prom no Jeruzalemes, bet Viņš nepametīs Savus ļaudis un Savus apsolījumus. Viņa izpērkošā darba fokuss virzījās prom no Jeruzalemes. Dievs atstāja templi, bet tagad Viņš darīs zināmu Savu klātbūtni trimdinieku vidū pie Ķebaras kanāla. Ecēhiēls bija tālu no savām mājām un tālu no tempļa, bet viņš atradās Dieva gribas pašā centrā.
Varbūt Tu šobrīd neatrodies tur, kur Tu būtu gribējis būt, bet Dievs Tevi ir nolicis šajā vietā (stāvoklī) aiz iemesla. Un Viņa lieliskais mūžīgais nodoms izveidot Tevi Jēzus Kristus līdzībā tiks brīnišķīgi virzīts uz priekšu, lai kur Tu arī neatrastos.
Godība atgriežas
Divdesmit gadus pēc tam, kad Ecēhiēls redzēja pirmo parādību, Dievs atkal runāja ar viņu. Un tas, ko Ecēhiēls redzēja, noteikti iepriecināja viņa sirdi: “Tā Kunga godība ienāca Templī pa vārtiem, kas ir uz rītu pusi…Un redzi, Templis bija Tā Kunga godības pilns.” (Ecēhiēla 43:4-5) Pienāks diena, kad Dieva godība piepildīs templi, kas kalpos par pielūgsmes centru ļaudīm no visām ciltīm un tautām.
Tas ir Jēzus stāsts
Ecēhiēls redzēja “Tā Kunga godības parādīb(u)”. (Ecēhiēla 1:28) Vēstule Ebrejiem mums pastāsta, ka Jēzus ir “Dieva godības mirdzums”. (Ebrejiem 1:3, jaunais tulkoj.) Dieva godība nonāca lejā mūsu vidū: “…mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” (Jāņa ev. 1:14)
Uztver to šādi: Dievs nokāpa no Viņa platformas! Mūžīgais Radītājs, Godības Kungs nokāpa zemē no Sava troņa. Šī neaprakstāmā godības pilnā persona, kuru apņem varavīksne, uguns un zibens, pieņēma cilvēka miesu un piedzima Betlēmē. Tas, kurš sēdēja uz troņa, kuru virs sevis turēja eņģeļi, gulēja silītē, un eņģeļi noskatījās uz Viņu no augšas.
Godības Kungs ne tikai nokāpa zemē no Savas platformas. Viņš atnāca uz Savu templi un runāja Dieva Vārdus. Un Godības Kungs, kas bija nonācis zemē, atstāja templi nevis sēdēdams uz platformas, bet gan nesdams krustu.
Bet šī godība, kas parādījās un pēc tam devās prom, reiz atgriezīsies. Uz to virzās visa vēsture. Dedzīgu ilgu pilni mēs gaidām to dienu, kad Godības Kungs nonāks lejā no debesīm. Mēs Viņu redzēsim, mēs būsim kā Viņš, un mēs būsim kopā ar Viņu vienmēr!
Tas var būt arī Tavs stāsts
Ecēhiēls bija apdāvināts cilvēks pašā dzīves plaukumā, bet viņš tika izsūtīts uz aizmirstu nomali Babilonijā. Viņa perspektīvas bija drūmas, viņa nākotnes cerības sagrautas. Iespējams, ka Tev ir bijušas līdzīgas izjūtas. Kaut kas atgadījās Tavā dzīvē un lika Tev teikt: “Tam tā nevajadzēja būt!” Vai varbūt Dievs Tevi ir paņēmis no vietas, kur Tu biji laimīgs, un pārlicis Tevi kaut kur citur.
Ecēhiēla lidojošā platforma mums atgādina, ka Dieva klātbūtne nav ierobežota un saistīta ar vienu noteiktu vietu. Ja Dievs Tevi pārceļ citur, Viņa klātbūtne ies Tev līdzi. Viņš saka: “Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Vēst. Ebrejiem 13:5) Nav tādas vietas virs zemes, kur Viņa klātbūtne nespētu nonākt. Ecēhiēls atklāja, ka labāk ir būt Babilonijā ar Dieva klātbūtni nekā Jeruzalemē bez tās!
Atvērta
Dieva godības klātbūtne nonāca mūsu vidū Jēzū Kristū. Godības Kungs atnāca uz Savu templi, bet ļaudis Viņu atstūma; un Jēzus atstāja Jeruzalemi, nesdams krustu. Godība parādījās, un Godība devās prom, bet, paldies Dievam, Godība atkal atgriezīsies. Jēzus Kristus cēlās augšā no mirušajiem, un pienāks diena, kad Viņš atgriezīsies spēkā un godībā. Bībeles stāsts norāda uz priekšu, uz laiku, kad cilvēces vēstures lielā trimda būs beigusies un Dieva ļaudis tiks ievesti Viņa klātbūtnē, lai baudītu Viņu mūžīgi.
