Bībele iesākas ar to, ka Dievs rada debesis un zemi. Tā beidzas ar to, ka Dievs rada jaunas debesis un jaunu zemi, kur viss, ko Ādams zaudēja, tiks atgūts un vēl daudzkas nāks klāt.
Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi… (Atklāsmes grām. 21:1)
Jānis redzēja “jaunu zemi”. “Jauna” nozīmē, ka tā būs brīnišķīgi citāda; “zeme” nozīmē, ka tā būs savādi pazīstama. Kristum ticīgā liktenis nav sapņveidīga eksistence iztēles pasaulē. Dievs šo planētu radīs no jauna, papildinās un atjaunos. “…pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.” (Romiešiem 8:21)
Jauno debesu un zemes prieki pat mūsu iztēlei ir neaptverami, bet Dievs lieto divus attēlus, lai dotu mums ieskatu tajā, kas mūs sagaida. Tie ir pilsēta un dārzs.
Pilsēta
Šajā vietā Jāņa vīzijā cilvēces vēsture, kādu mēs to pazīstam, ir noslēgusies. Ņujorka, Londona, Jeruzaleme, Pekina un Maskava visas ir pazudušas! Zeme ir noslaucīta tukša Dieva soda dedzīgajā karstumā (Pētera 2. vēst. 3:10).
Taču tagad Jānis redz jaunu pilsētu nonākam no debesīm, un tūdaļ viņš atpazīst tās siluetu: “Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva…” (Atklāsmes grām. 21:2). Jeruzalemei Bībelē ir liela nozīme. Tā bija vieta, kur Dievs nonāca lejā satikties ar Saviem ļaudīm, kad Viņa klātbūtnes mākonis piepildīja templi.
Jaunā Jeruzaleme bija milzīgi plaša! Eņģelis “mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju” (Atkl. grām. 21:16; 12,000 stadiju ir apmēram 1400 jūdžu (kas savukārt ir apmēram 2240 km – tulkot. piez.)). Atceries, ka Atklāsmes grāmata lieto attēlus, lai dotu mums ieskatu tajā godībā, kas nāks. Dieva izpirkto ļaužu ir vairāk nekā jebkāds varētu saskaitīt (Atkl. grām. 7:9), un Dievs norāda, ka Viņam ir sagatavota vieta katram no mums.
Pilsētas izmēri ir doti trijās dimensijās. “Tās garums, platums un augstums bija vienādi.” (Atkl. grām. 21:16) Citiem vārdiem, tas ir perfekts kubs. Jānis tūlīt atskārstu tā nozīmi. Vissvētākā vieta templī, kur Dievs satikās ar Saviem ļaudīm, arī bija perfekts kubs – trīsdesmit pēdu gara, trīsdesmit pēdu plata un trīsdesmit pēdu augsta (1. Ķēniņu 6:20; latviešu valodā ir iztulkots, ka tā bija divdesmit olekšu vai elkoņu gara, plata un augsta – tulkot. piez.).
Vecajā Jeruzalemē bija svēta vieta. Jaunā Jeruzaleme ir svēta vieta. Vecajā Jeruzalemē Dieva godība piepildīja vienu mazu istabu. Jaunajā Jeruzalemē visa pilsēta būs pildīta ar Viņa godību. Vecajā Jeruzalemē tikai viens cilvēks drīkstēja ieiet Dieva klātbūtnē. Jaunajā Jeruzalemē visi Dieva ļaudis baudīs Viņu mūžīgi.
Dievs zināja, ko Viņš darīja, kad Viņš radīja pasauli, kurā mēs sacelsimies pret Viņu un nonāksim bezcerīgā pazušanas (atkrišanas) stāvoklī. Viņš zināja, ka izpirkta radība atspoguļos Viņa godību neizmērojami vairāk nekā nevainīga to jebkad spētu darīt. Jaunajā radībā Dieva godības atspoguļojumi izpaudīsies visur – mūsos pašos un mums visapkārt.
Ļaudis, kuriem ir daudz piedots, daudz arī mīlēs, un Dieva izpirktie bērni dziedās: “Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts…” (Atkl. grām. 5:12). “…tu esi cienīgs…jo tu tiki nokauts un esi izpircis Dievam ar savām asinīm ļaudis no katras cilts un valodas un tautas un tautības…” (Atkl. grām. 5:9, jaunais tulkoj.).
Dārzs
Līdz šai vietai vīzijā Jānis tika skatījis jauno Jeruzalemi no ārpuses. Taču tagad viņš tiek ieaicināts iekšā. Viņam ieejot, aina mainās, un, neapšaubāmi viņam par pārsteigumu, Jānis redz skaistu dārzu: “Tad eņģelis man parādīja dzīvā ūdens upi…Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli…” (Atkl. grām. 22:1-2, jaunais tulkoj.).
Bībeles stāsts iesākās dārzā, kur Dievs svētīja Ādamu un Ievu ar četrām brīnišķīgām dāvanām: mājvietu, darbu, attiecībām un redzamu Dieva klātbūtni. Katra no šīm dāvanām tika sakropļota, kad pasaulē ienāca grēks. Ādams un Ieva tika izdzīti no dārza, un viņiem bija jāveido sava mājvieta pasaulē, kuru kropļo grēks, sāpes un nāve. Darbs, kas reiz bija svētīts, tagad bija pildīts ar neapmierinātību un vilšanos. Pasaules pirmā ģimene sašķēlās, un Ādamam un Ievai vajadzēja staigāt ar Dievu ticībā, nevis skatīšanā.
Kad grēks ienāca pasaulē, paradīze tika zaudēta. Taču Bībeles stāsta nobeigumā šīs dāvanas ne tikai tiek atjaunotas, bet tās tiek vēl pārspētas Dieva jaunajā dārza pilsētā.
Labāka mājvieta
Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli; un tā lapas ir noderīgas tautām dziedināšanai. (Atkl. grām. 22:2)
Viena krasa atšķirība starp iepriekšējo Ēdeni un jauno dārzu ir tā, ka Dieva jaunajā dārza pilsētā nav laba un ļauna atzīšanas koka. Ļaunums te nevar tikt iepazīts. Šis dārzs ir brīvs ne tikai no ļaunuma klātbūtnes, bet pat tā iespējamības.
Iepriekšējā Ēdenē vīrietim un sievietei nebija atļauts ēst no dzīvības koka. Taču tagad viņiem ir brīva pieeja tam, un šis koks nes divpadsmit dažādus augļus. Augļu dažādība norāda uz dzīves pilnību un bagātību, kas tiek nemitīgi atjaunota Dieva klātbūtnē. Mūžība nekad nebūs vienmuļa.
Dzīves lielākie prieki šajā pasaulē ir kā bultiņas, kas norāda uz lieliskākām jūsmām Dieva jaunajā radībā. Dieva jaunās dārza pilsētas baudas pārspēs jebko, ko Ādams pazina Ēdenes dārzā. Tu izbaudīsi augļus, ko Ādams nekad nav nogaršojis, un baudīsi tīksmes, ko Ieva nav pazinusi.
Labāks darbs
Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos. (Atkl. grām. 22:3)
…Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam. (Atkl. grām. 22:5)
Jaunajā radībā Tu kalposi, pielūgsi un valdīsi. Pirmajā dārzā Ādams kalpoja, strādādams un kopdams dārzu. Viņa aicinājums bija valdīt pār visu, ko Dievs bija radījis (1. Mozus 1:26). Viņa uzdevums bija piepildīt zemi un to pakļaut (1. Mozus 1:28). Kad ieradās čūska, Ādams zaudēja savu valdošo lomu. Taču tagad Dieva ļaudis ir atjaunoti pozīcijā, kurā tie kalpo un valda.
Kad Dievs runā par to, ka mēs valdīsim, Viņš mums norāda, ka dzīve būs sakārtota un pakļauta Tavai kontrolei. Tev vairs nebūs vilšanās un neapmierinātību darbā. Tu vairs nebūsi pakļauts laika tirānijai, apnicīgiem pienākumiem, ķildīgiem kolēģiem vai uzbāzīgiem priekšniekiem, kas jaucas Tavās lietās. Tevi vairs neaizraus neparedzamu emociju viļņi vai gribas impulsi. Tev vairs nedraudēs briesmas vai nāve.
Labāka kompānija
Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. (Atkl. grām. 21:12-13)
Iepriekšējo Ēdeni baudīja tikai viens vīrietis un viena sieviete, bet tagad caur vārtiem plūst iekšā milzīgs ļaužu pulks. Dievs šos ļaudis ir izpircis no cilvēces vēsturei raksturīgajām sāpēm, un Viņš tos ir ievedis lielākā priekā nekā tie jebkad ir pazinuši.
Jānis redz divpadsmit ieejas jaunajā dārza pilsētā. Ļaudis nāk pilsētā no visām pusēm – no Ķīnas austrumos, no Krievijas ziemeļos, no Āfrikas dienvidos un no Amerikas rietumos. Dieva izpirktajā un samierinātajā kopienā ir pārstāvētas visas tautas.
Jāņa vīzijā pie katriem vārtiem stāv eņģelis, un visi vārti ir atvērti (Atkl. grām. 21:12, 25). Bībeles stāsta sākumā ķerubi ar liesmojošu zobenu sargāja ieeju uz dzīvības koku. Taču tagad Kristus ir salauzis sodības zobenu, un eņģeļi pie vārtiem atrodas tur, lai laipni sagaidītu visus, kas Viņam pieder.
Labāka Dieva atziņa (pazīšana)
Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. (Atkl. grām. 21:3)
Dieva klātbūtne šajā dārza pilsētā ir tās lielākā svētība. Ēdenes dārzā Dievs nonāca un darīja Sevi zināmu noteiktā laikā. Viņš pastaigājās ar vīrieti un sievieti dienas vēsākajā daļā. Dievs ienāca dārzā kā viesis. Viņš neuzbāzās vīrietim un sievietei, bet deva viņiem iespēju izvēlēties attiecības ar Viņu, kas balstītas ticībā un paklausībā. Tā Viņš nāca un pastaigājās ar viņiem, kultivēdams šīs attiecības.
Taču tagad Dievs ir sapulcinājis milzīgu ļaužu kopu, kuru prātus ir izgaismojusi Viņa patiesība un kuru sirdis ir atmaigušas Jēzus krusta pakājē. Svētā Gara spēks ir virzījis viņu gribu, un tie patiesi, no visas sirds ir iemīlējuši Dievu. Tā Dievs vairs nav viesis. Dieva tronis nonāk lejā dārza pilsētā, lai Viņa ļaudis var dzīvot Viņa klātbūtnē un baudīt Viņu mūžīgi. Tas Kungs to paziņo ar triumfu: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem…” (Atkl. grām. 21:3)
Atvērta
Kad Tu neiederies (nejūties “kā mājās”), atceries, ka nāk diena, kad Tu iederēsies un jutīsies kā mājās vairāk nekā Tu jebkad un jebkur to esi izjutis šajā pasaulē.
Kad Tavs darbs rada neapmierinātību un vilšanos, atceries, ka nāk diena, kad Tu visā, ko Dievs Tev dos darīt, atradīsi prieku un piepildījumu.
Kad Tu izjūti mīlestības prieku, atceries, ka tas ir tikai neliela nojausma par to, ko Tu izjutīsi Kunga klātbūtnē.
Kad Tev ir jautājumi vai Tu šaubies par savu ticību, atceries, ka pienāks diena, kad Tu redzēsi Dievu sejā. Un, kad Tu Viņu redzēsi, Tu būsi Viņam līdzīgs.
