Kārdināts

Iztēlojies biroja ēku, kurā simtiem datoru ir savienoti vienā tīklā. Ja ienaidnieks nolemtu sabotēt visu šīs ēkas datoru tīklu, viņš vienkārši varētu izstrādāt bīstamu datoru vīrusu, kurš, tiklīdz tiktu augšupielādēts serverī, sevi pārnestu uz ikvienu tīkla iekārtu. Šis vīruss pakāpeniski sabojātu programmas katrā datorā tā, ka, lai gan dažas daļas strādātu samērā labi, tomēr kopumā nekas vairs nestrādātu kā pirms tam. 

Tiktu izsaukti pieredzējušākie datorspeciālisti. Ja neviens nevarētu atrast līdzekli pret šo vīrusu, tad visa sistēma būtu iznīcināta no iekšienes. Ienaidniekam nevajadzētu atsevišķi sabotēt katru datora terminālu ēkā, jo datoru tīkls izplatītu vīrusu viņa vietā. Viens vīruss sabojātu visus terminālus, jo visas iekārtas ir saslēgtas tīklā. 

Bet pieņemsim, ka viens dators nav savienots ar tīklu. Kamēr visas pārējās iekārtas birojā tiek sabojātas, šis viens atsevišķais dators joprojām ir brīvs no vīrusa postošās iedarbības. Ja ienaidnieks vēlas sabojāt šo aparātu, viņam būs tam jāuzbrūk no ārpuses, jo viņš nespēj to sabojāt no iekšpuses. 

Vīruss nav atrasts 

Dators, kas nav savienots ar kopējo tīklu, palīdz mums saprast, kā Jēzus ir visā pilnībā cilvēks, bet tomēr brīvs no grēka postošā spēka, kurš skar visus pārējos cilvēku rases locekļus. Viņa dabā (būtībā) nebija nekādas tieksmes grēkot. 

Tas liek mums jautāt: vai Jēzus kārdinājumi bija reāli? Mūs kārdina mūsu pašu ļaunās kārības. (Jēkaba vēst. 1:14) Bet, tā kā Kristum nebija grēcīga daba, kā Viņš varētu izjust mūsu cīņas? 

Mēs jau iepriekš Bībeles stāstā redzējām, ka ir iespējams būt bez grēka un tomēr tikt kārdinātam. Kad Ādams un Ieva bija Paradīzes dārzā, kārdinājums nenāca no viņu iekšienes, bet gan no ārienes, caur tiešu ienaidnieka uzbrukumu. Un tāpat tas notika Jēzus kārdinājumos. 

Vīrusa izplatīšanās 

Kad mēs apskatījām Sātana uzbrukumu dārzā, mēs ievērojām, ka viņš lietoja trīs stratēģijas: radīt apjukumu, mudināt pieņēmumus un veicināt ambīcijas. 

Ja tas vienkārši būtu sens stāsts, tad mums nebūtu vērts par to interesēties. Bet dārzā notikušajam ir tiešas sekas Tavā un manā dzīvē šodien. Kā apustulis Pāvils rakstīja: “…ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki…” (Romiešiem 5:19) 

Cilvēki nav kā oļi krastmalā; mēs esam kā lapas kokā. Slimība nāk no saknes, un grēka miltrasa parādās uz katras lapas. Mēs neesam atsevišķas vienības; mēs esam viena ģimene, un mēs visi esam cēlušies no viena stumbra. 

Kādus gadus atpakaļ manā tēvzemē, Lielbritānijā, izcēlās masīva mutes un nagu sērgas epidēmija. Tūlīt kā slimība tika atklāta vienā liellopā, viss ganāmpulks tika nolemts kaušanai. 

Tā ir cilvēku rases traģēdija: “…Ādamā visi mirst…” (1. Korintiešiem 15:22) Ādams grēkoja kā cilvēku rases galva, un viņa grēks atnesa nāvi visam “ganāmpulkam”. Lietojot citu līdzību, caur Ādama grēku vīruss ir iekļuvis visā cilvēku tīklā un sevi izplatījis līdz katram terminālam. Un ugunsmūra (firewall) nav. 

Izsekot ienaidnieku 

Dievs vienmēr uzņemas iniciatīvu. Ēdenes dārzā Sātans bija tas, kas nāca meklēt Ādamu un Ievu, bet Dieva Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš stātos pretī ienaidniekam un triumfētu tur, kur Ādams cieta izgāšanos. (Mateja 4:1) 

Sātana stratēģija tuksnesī bija tāda pati, kādu viņš tika lietojis dārzā: apjukums, pieņēmumi un ambīcijas. 

Vispirms Sātans mēģināja radīt apjukumu Jēzus prātā par Viņa paša identitāti: “Ja Tu esi Dieva Dēls…” (Mateja 4:3), kārdinātājs iesāka. “Vai Tu esi pilnīgi pārliecināts par to?” Sātans vaicāja. “Ja Dievs ir Tavs Tēvs, izskatās, ka Viņš ne visai rūpējas par Tevi. Pārņem kontroli Savās rokās – pārvērt šos akmeņus par maizi!” 

Tad ienaidnieks mainīja taktiku un lietoja citu argumentu. Tā vietā, lai apšaubītu Kristus identitāti, viņš tagad to apstiprināja un mēģināja lietot Kristus drošo apziņu, ka Viņš ir Dieva Dēls, kā pamatu otrajam kārdinājumam. “Ņemot vērā, ka Dievs ir Tavs Tēvs, Tu vari būt pārliecināts, ka Viņš rūpēsies par Tevi jebkuros apstākļos. Tu vari izmēģināt lietas, par kurām citi pat neuzdrošinātos sapņot. Tu vari pat mesties lejā no šī tempļa, un Dieva eņģeļi Tevi lēnām nonestu lejā uz rokām. Tādēļ – dari to!” 

Trešā kārdinājuma pamatā bija apsvērums, cik dārgi tas maksās Jēzum paklausīt Viņa Tēva gribai. “Apdomā, ko tas Tev maksās! Noteikti pastāv vieglāks ceļš. Es varu Tev dot šīs pasaules valstības, ja vien Tu mani pielūgsi.” 

Sātans zināja, ka Kristus ir nācis, lai viņu satriektu, tādēļ viņš darīja to, ko darītu jebkurš ģenerālis, kas sastapies ar daudz lielāku pārspēku: viņš piedāvāja pamieru. Viņš labprāt samierinātos ar pasauli, kas pildīta ar Jēzus mācību, ja vien Kristus atteiktos no Tēva plāna piepildīšanas un neietu uz krusta nāvi. Bet Jēzus neiesaistījās sarunu vešanā ar viņu. 

Izbaudīt kārdinājuma pilnu spēku 

Lai gan Kristum bija šķīsta (bezgrēcīga) daba, kārdinājums, ko Viņam nācās piedzīvot, bija stiprāks nekā mēs to jebkad varēsim aptvert. 

Iztēlojies trīs pilotus, kuri kara laikā reaktīvajās lidmašīnās lido pāri ienaidnieka teritorijai. Lidmašīnas tiek notriektas, viņi tiek saņemti gūstā un aizvesti uz nopratināšanu. Pa vienam viņi tiek ievesti aptumšotā istabā. 

Pirmais pilots pasaka savu vārdu, dienesta pakāpi un dienesta numuru. Viņi izprašņā to par informāciju, ko viņš apzinās, ka nedrīkst izdot, bet viņš arī zina, ka ienaidnieks ir nežēlīgs, un tie galu galā viņu salauzīs. Kādēļ viņam to visu piedzīvot? Viņš tiem izstāsta visu, ko zina. 

Tiek ievests otrais pilots. Arī viņš pasaka savu vārdu, dienesta pakāpi un dienesta numuru, un viņi sāk piestrādāt pie viņa, lai dabūtu ārā informāciju. Viņš ir apņēmies nepadoties. Tad sākas nežēlības. Galu galā tas viņam ir par daudz. Viņš salūzt un izstāsta tiem, ko zina. 

Tad ienāk trešais pilots un nosauc savu vārdu, dienesta pakāpi un numuru. “Jūs mani nesalauzīsiet,” viņš saka. 

“Un kā vēl salauzīsim! Mēs esam salauzuši ikvienu vīru, kas jebkad ir ienācis šajā istabā. Tas tikai prasīs laiku. Tu redzēsi.” 

Sākas nežēlības, bet viņš nelūzt. Tās tiek pastiprinātas, bet joprojām viņš nelūzt. Tad tās vēl vairāk pieņemas spēkā, līdz tās kļūst neciešamas, bet viņš joprojām nelūzt. 

Beidzot pienāk brīdis, kad viņi ir izmēģinājušies visu, ko vien tie zina. “Nav jēgas,”’viņi saka. “Viņš nav tāds kā citi cilvēki, kas ir bijuši šajā istabā. Mēs viņu nevaram salauzt.” 

Kurš no šiem trim pilotiem iepazina visu ienaidnieka spēka mēru? 

Vienīgais, kurš zina visu ienaidnieka uzbrukuma īsteno spēka mēru, ir tas, kurš nesalūza. Tādēļ nekad nedomā, ka Jēzu kārdinājumi iespaidoja mazāk nekā Tevi. Tikai Kristus zina visu kārdinājuma spēku, jo tikai Kristus ir izturējis pilnu ienaidnieka uzbrukuma spēku. Jēzus tika kārdināts visās lietās tāpat kā mēs, bet Viņš bija bez grēka. (Ebrejiem 4:15)

Pieslēgties tīklam 

Tāpat kā mēs visi pēc dabas esam Ādama pēcteči un tādā veidā saistīti (“vienā tīklā”) ar viņu, tāpat vīriešiem un sievietēm ticībā ir iespējams būt saistītiem ar Kristu jeb, kā to izteic Bībele, būt “savienotiem ar viņu”. (Romiešiem 6:5, jaunais tulkoj.) 

Kā Ādama sakāves sekas plūst pie mums caur saistību ar viņu, tāpat caur mūsu vienotību ar Kristu plūdīs Viņa triumfa sekas. “Kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudziem bija jākļūst par grēciniekiem, tāpat caur viena paklausību daudzi tiks darīti taisni.” (Romiešiem 5:19, jaunais tulkoj.) 

Pirmais cilvēks dārzā grēkoja, un tā rezultātā visa cilvēku rase ir nolemta sodam. Bet Dievs mūs neatstāja tādā stāvoklī. Dieva Dēls pieņēma mūsu, cilvēku, miesu un kļuva par “otru cilvēku”. (1. Korintiešiem 15:47) Šis otrais cilvēks stājās pretī mūsu ienaidniekam. Un, gluži kā pirmā Ādama sakāve nozīmēja nāvi visai viņa ģimenei, tā otrā Ādama triumfs nozīmē dzīvību visiem, kas pieder Viņam. (1. Korintiešiem 15:45) 

Tīkla principa spēks 

Cilvēces vēstures centrā ir divi vīri: Ādams un Kristus. Visa cilvēku rase ir saistīta vienā tīklā ar Ādamu, un tā mēs visi ciešam no slimības, kas saucas “grēks” un kura noved nāvē. Ja Dievs mūs atstātu tādā stāvoklī, tad mums nebūtu cerības: “…Ādamā visi mirst…” (1. Korintiešiem 15:22) 

Bet Dievs nolēma radīt un izveidot citu tīklu – tīklu no tiem, kuri ir vienoti ar Kristu. Tie ir vienoti ar Viņu nevis fiziskas piedzimšanas rezultātā, bet gan no jauna atdzimdami caur Svēto Garu. 

Tāpat kā Ādama grēka sekas izplatās pa viņa tīklu, nesdamas samaitāšanu un nāvi visiem viņa pēctečiem, Jēzus taisnības sekas izplatās pa Viņa tīklu, izmainīdamas mūžības likteni visiem, kas ir savienoti ar Viņu. “Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1. Korintiešiem 15:22) 

Dieva “tīkla princips” ir katastrofisks un nomācošs, kad apsveram Ādama grēku, bet brīnišķīgs, kad apsveram Jēzus taisnību. Dieva tīkla princips nozīmē, ka viena cilvēka triumfs var atvērt durvis uz mūžīgo dzīvību daudziem, ar vienu noteikumu – ka tie ir vienoti ar Viņu. 

Tu un es – mēs abi esam Ādamā no dabas. Vai Tu caur ticību esi Kristū? 

Kad mēs grēku nožēlā un ticībā nākam pie Jēzus, Svētais Gars mūs vieno ar Viņu. Mēs joprojām esam Ādamā – mēs klūpam un ciešam sakāvi daudzējādi, un pienāks diena, kad mēs mirsim. Bet, kad Tu nāc pie Jēzus, vissvarīgākā lieta par Tevi ir tā, ka Tu esi Kristū. Un tas nozīmē, ka Tu dalīsies ar Kristu Viņa triumfā. 

Atvērta 

Bībele skaidri norāda, ka Kristus tika kārdināts visos veidos līdzīgi mums, bet Viņš ir bez grēka. (Ebrejiem 4:15) Atšķirība starp Jēzus un mūsu kārdinājumiem ir tā, ka grēks dzīvo mūsos, un mūs kārdina mūsu pašu ļaunās iekāres. (Jēkaba 1:14) Kristus kārdinājumi nebija mazāki par mūsējiem; tie bija daudz lielāki. Kristus izturēja visu, ar ko ienaidnieks nāca pret Viņu, un triumfēja. Un, kad Tu ticībā tiec vienots ar Jēzu, Tu spēsi uzvarēt to kārdinājumu spēku, kuri nāks priekšā Tev.