Nevienā vietā Bībele nedod mums pilnu paskaidrojumu par to, kur radās ļaunums, bet tā norāda, ka velns ir eņģelis, kurš kļuva uzpūtīgs savā lepnumā un mēģināja piesavināties Dieva vietu un stāvokli. (Jesajas grām. 14:12-14)
Sātana sacelšanās noveda pie tā, ka viņš tika padzīts no Dieva klātbūtnes un nomests uz zemes. Tādējādi jau no pašiem cilvēces iesākumiem eksistēja ienaidnieks, kura mērķis bija izpostīt Dieva darbu.
Šis ienaidnieks, visplašāk pazīstams kā Sātans, velns jeb “melu tēvs” (Jāņa ev. 8:44), mēģināja iesaistīt cilvēci viņa pretestībā Dievam. Un viņa pirmais nodoms bija iepazīstināt vīrieti un sievieti ar ļaunuma apziņu un pieredzi.
Pretinieka taktikas izpratne
Labs treneris izpēta pretinieka taktiku, lai viņš vai viņa varētu izveidot efektīvu aizsardzības plānu. Sātans Paradīzes dārzā lietoja dažas no savām viltīgākajām taktikām, un, kad Tu iegaumēsi un izpratīsi šīs taktikas, Tu spēsi aizsargāties pret tām.
Pirmā taktika: apjukums
Sātana pirmā taktika ir uzdot jautājumu: “Vai tiešām Dievs teica: neēdiet ne no viena koka dārzā?” (1. Mozus 3:1) Dievs bija devis vienu vienkāršu pavēli, un Sātana pirmā rīcība bija to apšaubīt. Apšaubot to, ko Dievs ir teicis, Sātans padarīja vieglāku vīrietim un sievietei neievērot Dieva pavēli.
Katrreiz, kad Sātans kārdina Tevi grēkot, viņš vispirms mēģinās radīt apjukumu. Viņš mēģinās vājināt Tavu modrību un aizsardzību, likdams priekšā, ka varbūt to grēku, ko Tu gatavojies izdarīt, Dievs nemaz nav aizliedzis, vai vismaz, ka Bībelē par to īstas skaidrības nav.
Otrā taktika: pieņēmumi
Dievs bija skaidri norādījis, ka grēka sekas būs nāve (1. Mozus 2:17), bet Sātans vedina sievieti domāt, ka grēka sekas ir pārspīlētas: “Jūs mirt nemirsit.” (3:4)
Nav grūti iztēloties, kur šāda taktika noved. Viņš vedina sievieti vieglprātīgi paļauties uz Dieva žēlastību. “Galu galā, Dievs jūs mīl,” viņš saka, “kā gan Viņš varētu pieļaut, lai jums notiktu kaut kas ļauns?” Kad Sātans kārdina Tevi grēkot, viņš atslābinās Tavu aizsardzību, mudinādams Tevi domāt, ka Tu vari to darīt un tam nebūs nekādu seku.
Trešā taktika: godkāre (ambīcijas)
Ādams un Ieva bija radīti pēc Dieva tēla, bet Sātans liek priekšā, ka tagad viņi var pacelties vēl augstāk: “Jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (3:5)
Šī ir viena no ienaidnieka visviltīgākajām un izsmalcinātākajām taktikām. Viņam patīk ieteikt, ka mums vajadzētu ieņemt Dieva vietu un ne tādēļ, ka viņš (Sātans) ir augstās domās par mums, bet gan tādēļ, ka viņam ir dziļš naids uz Dievu. Viņš glaimo mūsu lepnumam, kad viņš ierosina, ka mums nav vajadzīgs Dievs, lai noteiktu to, kas ir ļauns un kas ir labs. Viņa vēsts nav mainījusies: “Tu pats vari būt sev dievs. Tu pats vari noteikt, kas Tev ir labs!”
Ļaunuma atziņa
Dieva pirmais noteikums, tāpat kā visi Viņa baušļi, bija Viņa mīlestības brīnišķīga izpausme: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst.” (2:16-17)
Dievs visu radīja labu, un, kad Viņš noteica Ādamam neēst no šī koka, tas bija tādēļ, lai pasargātu viņu: “Ādam, tu jau pazīsti labo, bet tev jāsaprot, ka universā pastāv vēl viena realitāte, kas saucas “ļaunums.” Es vēlos, lai tev tas nekad nebūtu jāpiedzīvo, tādēļ neēd no šī koka!” Bet Ādamam un Ievai šķita, ka viņi vēlētos iegūt šo ļaunuma atziņu, un kopš tā laika mēs visi dzīvojam ar to.
Izslēgti no paradīzes
Ļaunumam nav vietas Dieva klātbūtnē, tādēļ Dievs izraidīja Ādamu un Ievu un pielika ķerubus pie dārza ieejas, tā noslēgdams ceļu uz dzīvības koku. (3:23-24)
Ādams un Ieva bija nokļuvuši ārpus Dieva svētītās vietas. Viņu pilnīgajā, nevainojamā laulībā ienāca saspīlējums, un viņu darbs atnesa vilšanos un neapmierinātību. Viņi piedzīvoja sāpes, bailes un zaudējumu. Un nāve kļuva par šausmīgu realitāti, no kuras viņi vairs nespēja izvairīties. Vissāpīgākais bija tas, ka viņi bija atsvešināti no Dieva un vieni paši pasaulē. Paradīze bija zaudēta, un atpakaļceļa nebija.
Pēc tam, kad Dievs bija izraidījis vīrieti un sievieti, Viņš “iemitināja ķerubus ar atvēztiem liesmojošiem zobeniem, lai sargā ceļu uz dzīvības koku.” (3:24, jaunais tulkoj.) Liesmojošie zobeni, kas kustas uz visām pusēm, norāda uz Dieva sodu. Tikt tam garām nav iespējams. Ādamam šis skats noteikti likās briesmīgs.
Tā nu, Bībele diagnozē cilvēku stāvokli šādi: Mums ir ļaunuma atziņa, un mēs esam izslēgti no Dieva klātbūtnes. Mēs nevaram tikt vaļā no šīs ļaunuma atziņas, un mēs nevaram tikt atpakaļ Dieva paradīzē. Tā ir diagnoze; kāda ir ārstēšana?
Cerība, kas iesākās ar lāstu
Cerība iesākās tieši tajā pašā dienā, kad Ādams un Ieva grēkoja, un tā iesākās ar lāstu! Dievs teica čūskai: “Tu esi nolādēta!” (3:14)
Lāsts ir “kaut kas, ko izsaka dievība, nolemdama cilvēku vai lietu postam vai iznīcināšanai.” (Īsā Oksfordas vārdnīca, 6. izdevums) Tā nu, kad Dievs nolādēja čūsku, Viņš ar to paziņoja, ka ļaunums nepastāvēs. Sātanam nebūs pēdējais vārds. Ādams un Ieva, to dzirdēdami, noteikti ļoti priecājās.
Mēs varam pateikties Dievam, ka Viņš ir nolādējis ļaunumu. Bez šī lāsta, mums būtu lemts dzīvot ar ļaunuma atziņu uz visiem laikiem. Bet šis lāsts paver mums durvis uz cerību. Ja Dievs nebūtu nolēmis ļaunumu iznīcināšanai, tad kurš cits gan to varētu izdarīt? Viscaur cilvēces vēsturei mēs esam mēģinājuši to izdarīt un arvien cietuši neveiksmi. Mūsu ziņās joprojām dominē vardarbība un cietsirdība. Mēs nespējam tikt no tām vaļā. Bet Dievs teica Sātanam: “Tu esi nolādēt(s).” Un kopš tā brīža mūsu ienaidnieks ir bijis nolemts iznīcināšanai.
Pēc tam Dievs izteica otru lāstu. Pagriezies pret cilvēku, Viņš teica: “Nolādēt(s)…” Ādamam droši vien aizrāvās elpa. Dievs tika nolādējis čūsku, un tagad Viņš skatījās tieši uz Ādamu, izteikdams to pašu briesmīgo vārdu. Ādams droši vien domāja, ka arī viņš tiks pilnīgi iznīcināts, bet viņu gaidīja pārsteigums. Tā vietā, lai teiktu uz Ādamu: “Tu esi nolādēts,” Dievs teica: “Lai zeme ir nolādēta tevis dēļ.” (1. Mozus 3:17)
Te mēs atklājam vienu no svarīgākajām lietām, kas mums jāzina par Dievu. Viņš paziņo, ka Viņš iznīcinās ļaunumu, bet tai pašā laikā Viņš novirza lāstu tā, ka tas krīt uz zemi un nevis uz cilvēku jeb viņa sievu tiešā veidā, tā atstādams iespēju viņiem tikt samierinātiem ar Dievu.
Dievs ir taisnīgs, un lāstam ir kaut kur jākrīt. Tā, kad bija pienācis īstais laiks, Dievs sūtīja Savu Dēlu un novirzīja lāstu par mūsu grēkiem uz Viņu. Tieši tā ir krusta nozīme. Kristus izpirka mūs no bauslības lāsta, pats kļūdams par lāstu mūsu vietā.
Pienāks diena, kad visa planēta tiks pārvērsta Kristus triumfa ietekmē. Novirzīdams lāstu uz zemi, Dievs ir pakļāvis visu radību vilšanās un neapmierinātībai, bet Viņš ir arī apsolījis, ka “pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.” (Romiešiem 8:21)
Nemitīgā cīņa
Tad Dievs Tas Kungs teica čūskai: “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15)
Vārds “ienaids”’(jeb “naidīgums”) apkopo nemitīgo cīņu pret ļaunumu, kas ir norisinājusies viscaur paaudžu maiņai cilvēces vēsturē. Mēs arvienu cenšamies tikt vaļā no ļaunuma, bet vienkārši nespējam tikt tālāk par vilšanos, sāpēm, slimībām un nāvi. Mēs nespējam tikt vaļā no ļaunuma atziņas. Bet Dievs apsola, ka nāks atbrīvotājs, kas iesaistīsies milzīgā cīņā ar ļauno. Viņš dos ļaunajam nāvējošu triecienu, uzmīdams tam uz galvas, un šajā procesā ienaidnieks iekodīs tajā papēdī, kas to ir saminis.
Iztēlojies, ka Tu stāvi uz indīgas čūskas galvas. Tā Tev iekož un rada brūci, bet tad Tava ievainotā pēda stiprāk uzspiež čūskas galvai un to iznīcina. Tādā pašā veidā caur Viņa paša nāvi, Kristus deva nāvējošu triecienu ienaidniekam un atvēra ceļu, kā vīriešiem un sievietēm tikt atbrīvotiem no tā (ienaidnieka) varas. (Skat. Vēstuli Kolosiešiem 2:15)
Kristus atnāca no debesīm ne tikai lai pārvarētu ļaunuma spēku, bet arī lai atvērtu mums ceļu atpakaļ uz paradīzi. Iztēlojies, ka Tu stāvi ārpus Dieva paradīzes, skatīdamies atpakaļ uz ķerubiem un Dieva soda liesmojošo zobenu. Tev tā stāvot un skatoties, kāds nāk no Dieva klātbūtnes un nostājas Tev blakus. Tad Viņš pagriežas un sāk virzīties uz liesmojošā zobena pusi. Skatīdamies Tu saraujies bailēs. Liesmojošais zobens kustas uz visām pusēm, un Tu labi saproti, kas notiks ar Viņu, kad Viņš būs to sasniedzis. Bet Viņš turpina virzīties uz to – nesatricināmi, neatlaidīgi.
Zobens Viņu ķer un nogalina. Tas satriec Viņa ķermeni, bet, satriekdams ķermeni, zobens pats ir salauzts un guļ sadragāts uz zemes. Caur Viņa nāvi Tev ir atvērts ceļš atpakaļ Dieva klātbūtnē un svētībā.
Atvērts
Tikai tad, kad mēs aptveram, ka dzīvojam ar ļaunuma atziņu un šķirti no Dieva klātbūtnes, mēs varam sākt saprast šo pasauli. Bet Dievs nav mūs pametis. Viņš sūtīja Savu Dēlu mūsu nemitīgajā cīņā ar ļaunumu. Caur Viņa krusta nāvi Viņš salauza ienaidnieka varu un atvēra jaunu un dzīvu ceļu atpakaļ Dieva klātbūtnē un svētībā.
