Kristus

Iztēlojies, ka atrodies Tev nepazīstamā pilsētā un esi pazaudējis savu viedtālruni. Tev jātiek uz vietu, kur nekad vēl neesi bijis, un Tu nezini, kā tur nokļūt. Tu varētu rīkoties divējādi. 

Pirmkārt, Tu varētu kādam pavaicāt, kā tur nokļūt. Tas cilvēks varētu Tev pastāstīt, ka Tev jāsēžas 29. autobusā, jākāpj ārā otrajā pieturā pēc vecās cementa rūpnīcas, jāgriežas trešajā ielā pa kreisi, tad pāri tiltam, pāri laukam, pa apakšzemes tuneli, un tad vieta, ko Tu meklē, būs labajā pusē. 

Otra iespēja būtu paņemt taksometru. Tu pateiktu vadītājam, kur Tev jātiek, un iekāptu iekšā. 

Tagad pieņemsim, ka, pirmajā gadījumā, tūlīt pēc tam, kad Tu iekāp autobusā, tam cilvēkam, kas Tev pastāstīja, kā tur nokļūt, uznāk sirds trieka un viņš nomirst. Šis bēdīgais notikums neizjauks Tavu ceļojumu, tādēļ ka Tev jau ir instrukcijas, kā tur nokļūt. 

Bet iztēlojies, ka Tu esi taksometrā un tieši, kad jūs braucat garām vecajai cementa rūpnīcai, taksometra vadītājam uznāk sirds trieka un viņš nomirst. Tagad Tu esi “iesprūdis”. Tu nezini ceļu, kā nokļūt, kur Tev jātiek, un cilvēks, uz kuru Tu paļāvies, nevar Tevi tur aizvest. 

Kristietības pamatbūtība nav norādījumu jeb instrukciju sarakstā, bet gan Jēzus spējā nogādāt mūs debesīs. Tevi neglābs Jaunās Derības mācība; Tevi glābs Kristus. Kristietība balstās uz Jēzus spējām izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis. 

Jēzus mums atklāj, ka Viņš var aizvest mūs pie Tēva, un, kad, līdzīgi kā taksometra vadītājs, Viņš aicina mūs “iekāpt”, mūsu priekšā ir izvēle: vai es esmu gatavs savas nākotnes (“likteņa”) likmes likt uz Viņu? 

Tu esi žūrija 

Jāņa evaņģēlijs tika uzrakstīts, “lai [Tu] ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai [Tu], pie ticības nā(cis), dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.” (Jāņa ev. 20:31) 

Iztēlojies, ka Tu esi žūrijas loceklis tiesā. Apustulis Jānis vēlas stādīt Tev priekšā drošu liecību, un, kad viņš būs beidzis, viņš gaidīs, lai Tu izsaki savu spriedumu. 

Jānis nemēģina Tevi iebiedēt vai manipulēt, viņš arī nemēģina “spēlēt” uz Tavām emocijām. Viņš ceļ Tev priekšā lietas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis, kā Jēzus dzīves, nāves un augšāmcelšanās tiešs aculiecinieks. Viss, ko viņš no Tevis vēlas, ir, lai Tu uzklausītu viņa liecību. “Nāc un redzi!” (Jāņa ev. 1:46) 

Jēzus ir Kristus 

Ja kāds Tev vaicātu, lai Tu apkopo kristīgās ticības pamatbūtību vienā teikumā, ko Tu teiktu? Jānis ticības būtību izsaka trijos vārdos: “Jēzus ir Kristus.” (Jāņa ev. 20:31) Tādēļ mums ir svarīgi zināt un saprast, ko nozīmē vārds Kristus. Mēs zinām, ka mūsu Kungam dotais vārds pēc dzimšanas bija Jēzus, tad kāpēc mēs Viņu saucam par Jēzu Kristu? 

Vārds Kristus nāk no grieķu valodas vārda Christos, kas nozīmē “Mesija” jeb “Svaidītais”. Kristus ir tituls, kas apzīmē apsolīto personu, kas būs Dieva svaidīta. Ātrs to cilvēku pārskats, kuri bija svaidīti Vecajā Derībā, palīdzēs mums saprast tā nozīmību. 

Viscaur Bībeles stāstam Dievs atklāj mums Sevi, lai mēs varētu Viņu iepazīt, Viņš salīdzina (samierina) mūs ar Sevi, lai mēs nākam pie Viņa, un Viņš valda pār pasauli, lai Viņa nodomi tiktu izpildīti. Vecajā Derībā zināmi cilvēki bija “svaidīti” kā zīme, ka Dievs viņus lietos vienā no šiem veidiem – tie bija pravieši, priesteri un ķēniņi. 

Vecās Derības stāstam virzoties uz priekšu, pieauga ekspektācijas, ka pienāks diena, kad Dievs sūtīs pasaulē to svaidīto, kas pārspēs visus. Bet, tā kā Dieva svaidītais varētu būt pravietis, priesteris vai ķēniņš, ir viegli saprast, kā par Mesiju radās dažādas ekspektācijas. Daži domāja, ka Viņš būs pravietis, aicinādams cilvēkus uz taisnību un dievbijību. Citi gaidīja priesteri, kurš atjaunos autentisku pielūgsmi. Vēl citi bija pārliecināti, ka Mesija būs brīvības cīnītājs, kurš vadīs politisku sacelšanos un atbrīvos Dieva ļaudis no Romas impērijas jūga. 

Bet, kad Jēzus Kristus nāca pasaulē, Viņš piepildīja nevis vienu, bet visus Vecās Derības posteņus. Dievs Tēvs teica Savam Dēlam: “Tu ej un esi viņu pravietis. Ej un esi viņu priesteris. Ej un esi viņu ķēniņš.” Jēzus Kristus ir Dieva svaidītais, un Jānis ceļ priekšā liecību, lai parādītu mums, ka Viņš ir Tas, kurš atklāj mums Dieva patiesību, samierina vīriešus un sievietes ar Dievu un triumfē pār Dieva ienaidniekiem. 

Apskati pierādījumus 

Jānis izklāsta pierādījumus, kas parāda, ka Jēzus ir Kristus. Viņš (Jēzus) ir pravietis, kas zina katras sirds un katras dzīves noslēpumus. Viņš zināja apslēpto patiesību par Samariešu sievieti. Kad viņa bija satikusi Jēzu, viņa teica saviem draugiem: “Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi!” (Jāņa ev. 4:29) Bet Jēzus ir vairāk kā pravietis. Kad šī sieviete teica: “Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus” (Jāņa ev. 4:25), Jēzus viņai atbildēja: “Es tas esmu, kas ar tevi runā!” (Jāņa ev. 4:26) 

Jēzus ir priesteris, kurš atdod Savu dzīvību kā upuri par mūsu grēkiem. Jānis Kristītājs Jēzu identificēja kā “Dieva Jēr(u), kas nes pasaules grēku”. (Jāņa ev. 1:29) Bet Jēzus ir kaut kas vairāk kā priesteris. Kad Andrejs, viens no Jāņa (Kristītāja – tulkot. piez.) mācekļiem, sāka sekot Jēzum, savam brālim Pēterim viņš teica: “Mēs esam atraduši Mesiju (tulkojumā Kristus).” (Jāņa ev. 1:41, jaunais tulkoj.) 

Jēzus ir ķēniņš, kas mūs atbrīvo no mūsu ienaidniekiem. Kādu dienu Viņš atnāca pie Lācara kapa; Lācars bija miris četras dienas iepriekš. Jēzus teica: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība…” (Jāņa ev. 11:25), un Viņš vaicāja mirušā māsai, vai viņa tam tic. “Jā, Kungs,” viņa atbildēja, “es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.” (Jāņa ev. 11:27, jaunais tulkoj.) Jēzus “stiprā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!””(Jāņa ev. 11:43) Un “mirušais iznāca”. (Jāņa ev. 11:44) Jēzus ir ķēniņš, kurš var mūs atbrīvot no nāves un elles tirānijas. 

Kad mēs zinām un aptveram, ka Jēzus ir pravietis, priesteris un ķēniņš, mēs sapratīsim, ko nozīmē, ticēt Viņam. Tā, ticēt Jēzum nozīmē, ka mēs uzticamies tam, ko Viņš runā kā pravietis, un uztveram Viņa Vārdus kā patiesību. Tas nozīmē, ka mēs uzticamies Viņam kā priesterim, kurš var ievest mūs Dieva klātbūtnē. Tas nozīmē, ka mēs pakļaujamies Viņam kā ķēniņam, lai dzīvotu zem Viņa autoritātes un valdīšanas. 

Dzīvība (un dzīve) pārpārēm 

Kad Tu ticēsi, ka Jēzus ir Kristus, Tava dzīve būs pavisam citāda. Pie ticības nākušam, Tev būs “dzīvība Viņa Vārdā”. (Jāņa ev. 20:31) Jēzus runāja par to dzīvību un dzīvi pārpārēm, ko tikai Viņš var dot: “Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm.” (Jāņa ev. 10:10, jaunais tulkoj.) Ko tas nozīmē?

Bībeles stāsta sākumā Ādams un Ieva baudīja dzīvi, kurā nebija baiļu un frustrāciju. Viņi nodevās nozīmības pilnam darbam skaistā vidē. Bet vairāk par visu viņi baudīja Dieva klātbūtni un kompāniju, Dieva, kurš pastaigājās ar viņiem dārzā. Viņiem bija dzīvība un dzīve pārpārēm, bet viņi to zaudēja. Un mēs nekad neesam pieredzējuši to, ko baudīja viņi. 

Jēzus nāca mūs glābt no šīs grēcīgās pasaules ar visām tās slimībām, briesmām, postu un nāvi un ievest mūs dzīvē pārpārim, kas iesākas tagad un turpināsies mūžīgi. Tikai ticībā Jēzum mums pieder šī dzīvība un dzīve Viņa vārdā. 

Kaut kas brīnišķīgs

Kādu laiku atpakaļ Karenai un man bija iespēja noklausīties Čikāgas Simfonisko orķestri ar viesu solistu. Viņi spēlēja Čaikovski, un koncerts bija brīnišķīgs. 

Solists spēlēja tik dedzīgi, ka likās no viņa vijoles tūlīt šķilsies dzirksteles, un nobeigumā klausītāji ar ovācijām pieleca kājās. Tas bija neatvairāmi un aizraujoši. Aplausi turpinājās ilgu laiku, un, kad tie joprojām neapklusa, solists pacēla savu vijoli un nospēlēja papildus gabalu. Tas vēl vairāk aizrāva klausītājus. 

Kad izgājām starpbrīdī, mēs jutāmies pacilāti, un visapkārt publikā bija jūtama sajūsma. Bet foajē kāds vecāks kungs izskatījās saīdzis par to, ka solists bija spēlējis papildus gabalu. Garāmejot es dzirdēju viņu sakām: “Es te nāku jau trīsdesmit gadus, un līdz šim neko tādu neesmu redzējis. Man tas nepatīk,” viņš teica, “es neredzu tam nekādu iemeslu!” 

Man bija jāsavaldās. Šeit bija cilvēks, kurš bija atradies kaut kā brīnišķīga klātbūtnē, kas bija sajūsminājis simtiem citu cilvēku viņam apkārt, un viņš nesaskatīja tajā neko īpašu! Kas šim cilvēkam bija vainas? 

Mūsu ceļojumā caur evaņģēlijiem esam pabijuši kaut kā patiešām brīnišķīga klātbūtnē. Mēs esam redzējuši Dieva plāna vērienīgo un elpu aizraujošo piepildījumu, kurā Dieva Dēls pieņēma mūsu miesu, stājās pretim mūsu ienaidniekam, atdeva Savu dzīvību par upuri, cēlās augšām no mirušiem un uzkāpa debesīs, lai mēs ticībā Viņa vārdam varētu tikt ievesti mūžīgajā dzīvībā. 

Nekas nevar būt traģiskāks kā cilvēkam dzirdēt Kristus apgalvojumus un evaņģēlija (labās vēsts – tulkot. piez.) piedāvājumu un aiziet prom tā, it kā viņš nebūtu dzirdējis neko neparastu. Evaņģēliji tika uzrakstīti, “lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.” (Jāņa ev. 20:31) 

Atvērta 

Vārds Kristus nozīmē “Mesija” jeb “Svaidītais”. Vecajā Derībā Dievs svaidīja praviešus, priesterus un ķēniņus, lai veicinātu Savus nodomus pasaulē. Viņi norādīja uz priekšu, uz To, kurš piepildīs visu, ko viņi varēja tikai ilustrēt. 

Evaņģēliji dod mums liecību, ka Jēzus ir Kristus, un parāda, kā Viņš vienreizēji un neatkārtojami izpilda senās pravieša, priestera un ķēniņa lomas. Vēstures centrā ir tas, ka Dievs pieņēma cilvēka miesu Jēzus personā, un tieši caur Viņu ir piepildīti visi Dieva apsolījumi.