Piecas dāvanas

3. nodarbība: Piecas dāvanas

Vēstules

Laipni lūgti atpakaļ Atver Bībeli trešajā un pēdējā nodarbībā Lidojuma ietvaros. Vecajā Derībā mēs iepazinām 5 cilvēkus. Evaņģēlijos mēs apskatījām 5 notikumus no Jēzus dzīves. Šajā, pēdējā nodarbībā, mēs apskatīsim 5 dāvanas, ko Dievs dod ikvienam, kas tic uz Kungu Jēzu Kristu. 

• Svētā Gara dāvana
• Ticības dāvana
• Piedošanas dāvana
• Draudze kā dāvana
• Debesis kā dāvana

1. Svētā Gara dāvana

Pirms Jēzus tika uzņemts debesīs, Viņš noteica saviem mācekļiem, lai tie paliek un gaida Jeruzalemē līdz brīdim, kad tiks dots apsolītais Svētais Gars. 

“Jūs dabūsit spēku,
kad Svētais Gars būs nācis pār jums,
un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē,
tā visā Jūdejā un Samarijā
un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8)

Desmit dienas pēc tam, kad Jēzus tika uzņemts debesīs, Jeruzalemē norisinājās svētki, kas ir pazīstami kā Vasarsvētki. Apustuļu darbu grāmatā ir aprakstīts, kā Vasarsvētkos Svētais Gars tika izliets pār visiem Jēzus mācekļiem. 

Šī diena izcēlās ar trim nozīmīgiem notikumiem: 

Vēja skaņa

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi,
visi bija sapulcējušies vienā vietā;
un piepeši no debesīm nāca rūkoņa,
it kā stiprs vējš pūstu,
un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja. (Apustuļu darbi 2:1-2)

Senajā pasaulē daudzās valodās lietoja vienu un to pašu vārdu vējam, elpai un garam. Vēja skaņa ir gandrīz tāda pati kā elpas skaņa, tikai tā ir daudz skaļāka un ilgāka: “Hhhhhuuuuuu.”

Jāņa evaņģēlija beigās ir rakstīts, ka Jēzus dvesa uz saviem mācekļiem. 

Jēzus viņiem atkal sacīja:

“Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis,
tā Es jūs sūtu.”
Un, to sacījis, Viņš dvesa
un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa ev. 20:21-22) 

Jēzus viņiem skaidroja, kas notiks Vasarsvētkos. “Tas būs šādi: Es uzkāpšu debesīs un, kad tas notiks, Es izdvesīšu Savu Svēto Garu: Hhhhhuuuuuu.” 

Tagad, kad mācekļi dzirdēja šo “rūkoņu, it kā stiprs vējš pūstu”, tā bija tāda pati skaņa, ko viņi dzirdēja, kad Jēzus dvesa uz tiem, tikai daudz skaļāka. Tādēļ viņi zināja, kas tobrīd notika – Svētais Gars tika izliets, kā Jēzus bija apsolījis. 

Kad mēs Bībelē sastopam kaut ko neparastu, ir noderīgi uzdot jautājumu: “Kur citviet Bībelē mēs esam redzējuši kaut ko līdzīgu?” Un, ja mēs jautājam: “Kur mēs iepriekš esam saskārušies ar vēja vai elpas skaņu?”, tad tam ir nepārprotama atbilde. 

Vecajā Derībā mēs uzzinājām, ka Dievs iepūta dzīvības dvašu Ādamā. Dievs izveidoja ķermeni no zemes putekļiem, un tad Viņš iepūta dvašu šajā nedzīvajā ķermenī. Dievs iepūta elpu Ādamā, un Ādams kļuva par dzīvu būtni. 

Tas, ko Dievs izdarīja ar Ādamu, ilustrē to, ko Viņš izdarīja Vasarsvētkos. Radīšanas procesā Dievs iepūta elpu Ādama ķermenī, un Ādams kļuva par dzīvu būtni. Vasarsvētkos Dievs iepūta savu elpu pirmajos ticīgajos, un draudze tapa dzīva (kas ir Kristus miesa). 

Otrs nozīmīgais notikums bija…

Uguns parādīšanās 

Un viņiem parādījās it kā uguns mēles,
kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. (Apustuļu darbi 2:3) 

Mēģini iztēloties sevi starp šiem ticīgajiem, kad tas notika. Tas, ko viņi redzēja, sākumā visticamāk izskatījās kā liela uguns bumba vai uguns stabs, kas tiem tuvojās. Tas noteikti bija biedējošs skats. 

Uguns bumbai tuvojoties, tā sadalījās atsevišķās liesmās jeb “uguns mēlēs”, tā ka viena uguns mēle apstājās uz katra ticīgā, kas bija tajā telpā. Uguns mēle apstājās uz ikviena cilvēka, bet neviens no viņiem netika apdedzināts!

Vecajā Derībā Dievs parādījās Mozum uguns mēlēs krūmā, kurš dega, bet nesadega. Vasarsvētku dienā Dievs deva to pašu Savas tiešās klātbūtnes zīmi pirmajiem mācekļiem. 

Kad Dievs parādījās Mozum ugunī, Viņš sūtīja un pilnvaroja Mozu izvest Dieva ļaudis no verdzības. Tagad, Vasarsvētkos, Dieva klātbūtne nonāca ugunī, lai sūtītu un pilnvarotu Viņa draudzi. 

Mēģināsim kopā iztēloties kā tas izskatījās. Tu paveries uz augšu un virs sevis ieraugi uguns bumbu. Tu aptver, kas notiek: Dievs nāk pilnvarot Savus ļaudis. Uguns bumba lēnām nolaižas. Uz kuru tā nolaidīsies? Vai uz Pēteri? Varbūt uz Jēkabu? Vai uz Jāni? Varbūt uz visiem apustuļiem? 

Skatoties uz uguns bumbu, Tu ievēro, ka tā sadalās uguns mēlēs un viena no uguns mēlēm nāk uz Tavu pusi! Tu pārlaid skatienu visapkārt telpai un redzi, ka uguns mēle ir nonākusi uz ikviena cilvēka.

Tu saproti: Dieva Gars ir izliets uz ikvienu, kas tic Jēzum. Dievam kalpot nav pilnvaroti tikai daži izredzētie. Pilnvaroti ir visi Dieva ļaudis!

Trešais nozīmīgais notikums Vasarsvētku dienā bija…

Vēsts daudzās valodās

Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu
un sāka runāt citās mēlēs,
kā Gars tiem deva izrunāt. (Apustuļu darbi 2:4) 

Vasarsvētkos Jeruzalemē bija sapulcējušies cilvēki “no visām pasaules tautām” (Apustuļu darbi 2:5). Kad pār viņiem nāca Dieva Gars, Dieva ļaudis atskārta, ka tie spēj runāt valodās, kuras viņi nekad nebija mācījušies. Tā nu ļaudis no visām pasaules malām dzirdēja labo vēsti par Jēzu katrs savā dzimtajā valodā. 

Kad ļaudis pilsētā izdzirdēja vēja troksni, tie devās tajā virzienā, no kurienes šis troksnis bija nācis, lai uzzinātu, kas tur notiek (Apustuļu darbi 2:6). Kad viņi tur ieradās, tie dzirdēja šos ļaudis, kas dažādās valodās sludināja, ko Dievs ir paveicis. 

Ja Tu tajās dienās būtu viesojies Jeruzalemē, Tu meklētu kādu, kas runā Tavā valodā. Un tieši tā arī notika. Ap katru ticīgo sapulcējās neliela grupa cilvēku, un tie visi dzirdēja par to, ko Dievs ir paveicis, sev saprotamā valodā.  

Tika piepildīts Dieva solījums svētīt visas ciltis virs zemes, un tas joprojām tiek piepildīts arī mūsdienās. Labā vēsts par to, ko Dievs ir paveicis Jēzū, ir domāta visiem cilvēkiem. Dievs vēlas, lai tā tiktu pasludināta visās valodās. Un ikvienam, kas tic, ir sava loma šīs labās vēsts sludināšanā. 

Kādā valodā Tu spēj runāt? Varbūt Tu proti runāt valodā, kas piesaista bērnus vai jauniešus?  Varbūt Tu proti runāt valodā, kas ļaus Tev sazināties ar cilvēkiem no citas kultūras? Varbūt Tu vari iemācīties kādu valodu un kļūt par resursu, ar kura palīdzību citi dzirdēs labo vēsti par Jēzu. 

Kuram cilvēkam Tavā dzīvē būtu jāiepazīst Bībeles Dievs, un kurš ir ar mieru kopā ar Tevi atvērt Bībeli, ja Tu viņam (-ai) pavaicātu? 

Dievs Tev apkārt ir nolicis cilvēku loku, un Tu esi tas, kurš viņiem var nest labo vēsti par to, ko Dievs ir paveicis. 

• Svētais Gars
• Ticība
• Piedošana
• Draudze
• Debesis

Pēc vēja, uguns un runāšanas citās mēlēs (valodās), Pēteris piecēlās un paskaidroja, ka Dievs ir piepildījis savu apsolījumu izliet Svēto Garu, un viņš paziņoja ļaudīm, kādēļ tas ir noticis: Dievs ir uzcēlis Jēzu no mirušiem un iecēlis Viņu par Kungu pār visu un visiem. 

Bija pagājušas tikai dažas nedēļas, kopš daudzi Jeruzalemē bija saukuši, lai Jēzu piesit krustā. Pēteris viņiem vēstīja, ka tas cilvēks, kuru tie bija piesituši krustā, bija Dieva Dēls. 

“Ko lai mēs darām?” ļaudis vēlējās zināt. Pēteris aicināja tos nožēlot grēkus, pilnībā mainīt visu savu attieksmi pret Jēzu un tikt kristītiem. 

Apmēram 3000 cilvēku atsaucās un šie cilvēki veidoja ticīgo kopienu. Kad tika izliets Svētais Gars, cilvēki nāca pie ticības.

2. Ticības dāvana

Ticībā tic tam, ko Dievs ir atklājis, un paļaujas uz to, ko Dievs ir apsolījis. Vēstule Ebrejiem mums atklāj:

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams,
pārliecība par neredzamām lietām. (Ebrejiem 11:1) 

Ticēt ir kaut kas, ko mēs darām. “Tici Kungam Jēzum un tiksi glābts.” (Apustuļu darbi 16:31, jaunais tulkoj.) Un tas ir  jādara mums. Jēzus teica: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš ir sūtījis.” (Jāņa ev. 6:29). 

Bet Bībele arī skaidri norāda, ka ticība ir dāvana. 

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums,
tā ir Dieva dāvana. (Efeziešiem 2:8)

Tātad, ticēt ir kaut kas, ko mēs darām, un ticība ir dāvana, ko dod Dievs. Jēzus aicina mūs ticēt, un līdz ar šo pavēli Viņš mums dod arī to, kas ir nepieciešams, lai mēs varētu tai paklausīt. 

Es vēlos dalīties ar trīs novērojumiem par šo ticības dāvanu: 

Ticība nav spējas, ar kurām daži cilvēki piedzimst 

Daži cilvēki pēc dabas ir atlētiski. Es zinu, ka trenēšanās ir smags darbs un ka prasmju iegūšana kādā konkrētā sporta veidā prasa garas stundas. Bet daži cilvēki no dabas ir labi sportisti. Viņi izskatās labi, kad viņi skrien. 

Citi mūsu vidū nav ar tik labu koordināciju, un, lai arī cik smagi tie nenopūlētos, tie nekad nespētu sacensties ar saviem atlētiskajiem līdzgaitniekiem. Tāpat tas ir arī mākslā un mūzikā. Mēs ikviens varam tās pamēģināt, bet daži cilvēki tajās ir apdāvinātāki, un citi – ne tik ļoti. 

Tagad būtu viegli iedomāties, ka tas pats attiecas arī uz ticību. Es esmu dzirdējis cilvēkus sakām: “Dažiem cilvēkiem ir nosliece uz ticību, bet man gan nē. Es nedomāju, ka es jebkad varētu ticēt.” 

Ja ticība būtu spējas, ar kādām daži cilvēki piedzimst, tad tas patiesi būtu ļoti netaisni. Šādā gadījumā tas nozīmētu, ka Dievs kādiem cilvēkiem būtu devis priekšrocību, ka viņiem būtu vieglāk tikt pestītiem. Un mums citiem tas būtu gandrīz neiespējami. 

Ticība nav spējas, ar ko daži cilvēki piedzimst. Tā nav nosliece, kas mums jāatrod pašiem sevī. 

Ticība ir ticēt tam, ko Dievs ir atklājis, un paļaušanās uz to, ko Dievs ir apsolījis, un Dievs ir devis tieši to pašu atklāsmi un tieši tos pašus apsolījumus visiem cilvēkiem, un tie ir atrodami Bībelē. Tādēļ ticības ziņā nevienam nav priekšrocību pār citiem. 

Ja ticība nav dāvana, ar kuru Tu esi piedzimis, tad kā Tu to iegūsti? 

Ticība nāk caur Dieva Vārdu 

Ticība rodas no pasludinātās vēsts,
bet vēsts – no Kristus vārdiem. (Romiešiem 10:17, jaunais tulkoj.)

Ticībā tic tam, ko Dievs ir atklājis. Tā balstās uz Dieva teikto. Ja Dievs nebūtu runājis, tad ticība nebūtu iespējama. Bet šī ir laba vēsts: Dievs ir runājis, un tieši tāpēc ticība ir iespējama. 

Atverot Bībeli šodien, mēs darām kaut ko daudz vairāk par senas grāmatas studēšanu. Mēs dzirdam Dieva Vārdu. Un ticība nāk no dzirdēšanas. Dieva Vārds ir kā dzīva sēkla. Tā aug tur, kur tā ir iesēta, un dod ticības augli. 

Ticība ietver personīgu paļāvību, kas balstās uz pārliecinošiem pierādījumiem

Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu,
ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls,
un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. (Jāņa ev. 20:31)

Dievs nav izliecies no debesīm ar sažņaugtu dūri, saukdams: “Tici! Tici!” Dievs atklāj Sevi Svētajos Rakstos (Bībelē – tulkot. piez.) un tad aicina mūs izvērtēt pierādījumus. 

Cilvēki nāk pie ticības Jēzum, iepazīstot Viņu. Jēzus atklājās Saviem mācekļiem, tiem Viņam sekojot. Tāpat būs ar Tevi. Ticība Tevī veidosies, Tev raugoties uz to, ko Dievs ir atklājis, ieklausoties tajā, ko Viņš ir apsolījis Bībelē, un Tev sekojot Viņam. 

Varbūt Tu teiksi: “Es neuzticos. Es nespēju uzticēties.” Bet kādēļ Tu neuzticies? Tava neuzticēšanās ir balstīta uz pierādījumiem. Tu esi piedzīvojis, ka cilvēki Tevi pieviļ, un Tavas aizdomas ir balstītas uz pierādījumiem no Tavas personīgās pieredzes.

Ticība balstās uz pierādījumiem – Svēto Rakstu pierādījumiem. “Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu.” Dievs aicina Tevi iznākt no savas “salauztās” pasaules, kas Tevi ir iemācījusi neuzticēties un palūkoties uz Viņa Dēlu, Jēzu. Dievs aicina Tevi novērsties no sarūgtinājumiem un vilšanās Tavā personīgajā pieredzē un rast cerību Viņā. 

• Svētais Gars
• Ticība
• Piedošana
• Draudze
• Debesis

Kas notiek, kad cilvēks vēršas pie Jēzus grēku nožēlā un ticībā?

Jēzus reiz stāstīja stāstu par pazudušo dēlu, kas aizgāja no mājām un izšķērdēja sava tēva naudu. Beigās viņš nonāca tik lielā izmisumā, ka nolēma atgriezties pie sava tēva. 

Viņš sagaidīja diezgan vēsu uzņemšanu, tādēļ nolēma teikt tā: “Es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par Tavu dēlu, tāpēc ļauj man būt par vienu no Taviem kalpiem.” Varbūt, strādājot pie sava tēva, viņš varēs parādīt, ka patiešām nožēlo savu rīcību, un laika gaitā viņš varētu atkal izpelnīties sava tēva labvēlību. 

Bet Jēzus teica, ka dēlam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un skrēja tam pretī. Viņš to apkampa un skūpstīja, un laipni uzņēma atpakaļ mājās. 

Jēzus teica: “Katr(u), …kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa ev. 6:37) Kad mēs nākam pie Jēzus ticībā un ar grēku nožēlu, Viņš mūs sagaida ar brīnišķīgo dāvanu – piedošanu no Dieva.

3. Piedošanas dāvana

Vēstot par piedošanu, Bībele lieto vārdu “attaisnots”. Kad Tu lasi vārdu attaisnots vai attaisnošana, atceries, ka tas nozīmē tādu, kam ir piedots, kas ir samierināts vai atgriezts pareizās (labās) attiecībās ar Dievu. 

Tieši to paveic Jēzus, kad Tu vērsies pie Viņa ticībā. Viņš Tev piedod. Viņš Tevi attaisno. Viņš Tevi atgriež atpakaļ pareizās attiecībās ar Dievu. 

Bībele apraksta mūsu piedošanu jeb attaisnošanu trīs veidos: 

• Mums tiek piedots žēlastībā
• Mums tiek piedots caur ticību
• Mums tiek piedots Jēzus asiņu dēļ

Mums tiek piedots žēlastībā

…jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.
Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna,
sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. (Romiešiem 3:23-24)

“Žēlastībā tos taisno” atgādina mums, ka piedošana ir dāvana. Nav tā, ka Dievs skatās uz Tavu ticību un saka: “Ak, tai sievietei ir patiešām iespaidīga ticība, tādēļ Es viņai piedošu grēkus.” Piedošana nav balva par ticību. Tā ir dāvana – nepelnīta un dota no brīvas gribas. 

Mums tiek piedots caur ticību

Tad nu mums, ticībā taisnotiem,
ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Romiešiem 5:1)

Piedošana ir Dieva dāvana, un mēs to saņemam ticībā. Ticība ir kā atvērta plauksta, kas gatava saņemt to, ko Dievs dāvā no brīvas gribas. 

Ticība savieno Tevi ar Jēzu. Bībele attēlo šīs attiecības starp Jēzu un tiem, kas Viņam uzticas, kā savienību starp līgavaini un līgavu. 

Laulību ceremonijā līgavai un līgavainim tiek vaicāts: “Vai Tu ņem šo personu par savu laulāto sievu? Vai Tu ņem šo personu par savu laulāto vīru?” Abiem diviem ir jāatbild. Un, kad tie atbild ar “Jā”, tiek izveidota jauna savienība. 

Padomā par to šādi: Dievs vaicāja Jēzum: “Vai Tu ņemsi grēciniekus un būsi viņu Pestītājs?” Un pie krusta Jēzus teica: “Jā”. 

Tagad Dievs vaicā Tev: “Vai Tu ņem Jēzu par savu Pestītāju?” Un, kad Tu sevi visu uztici Jēzum, Tu tādējādi atbildi: “Jā”. 

Ticība savieno Tevi ar Jēzu un, kad Tu piederi Jēzum, viss, kas pieder Viņam, kļūst arī par Tavu.

Mums tiek piedots Jēzus asiņu dēļ

Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm,
caur Viņu tiksim izglābti no dusmības. (Romiešiem 5:9) 

Ticība ir līdzeklis, caur kuru mēs saņemam šo Dieva dāvanu – piedošanu, bet šī dāvana tika nopirkta ar Jēzus nāvi. 

Jēzus izlēja savas asinis pie krusta par mums. Tādēļ mums tiek piedots. Ticība vienkārši ir līdzeklis, caur kuru mēs saņemam to, par ko Viņš ir samaksājis. 

Tāpēc nepieļauj kļūdu, uzticēdamies savai ticībai. Ticība ir uzticēšanās un paļaušanās uz Jēzu. Vissvarīgākais ir nevis Tavas ticības stiprums, bet gan Tava Pestītāja spēks. 

Pēc mūsu pirmajiem Ziemsvētkiem Čikāgā, mūsu ģimene devās nelielā izbraukumā uz Viskonsīnu. Nonākuši līdz Fond du Lac, mēs apstājāmies pie ezera, lai apskatītu apkārtni. Bija nežēlīgi auksts. Mūsu zēni, kuriem tolaik bija tikai 8 un 10 gadi, vaicāja: “Tēt, vai mēs varam iet uz ledus?” 

Vecāki zina, ka tad, kad mēs nedomājam līdzi, mēs visbiežāk atbildam ierastajā veidā. Lielbritānijā ziemas ir siltas un, ja kaut kur ir ledus, tas bieži vien ir plāns. Tāpēc es atbildēju to, ko es vienmēr biju atbildējis: “Jā, bet ejiet uzmanīgi.” 

Es vēlos, lai Tu iztēlojies ainu ar šiem nesen iebraukušajiem ārzemniekiem, kuri ziemas vidū, Viskonsīnā, piesardzīgi dodas uz ledus. Mēs uzmanīgi likām soli pēc soļa, nervozi virzīdamies uz priekšu, kad pēkšņi izdzirdējām motora rūkoņu, un tad ieraudzījām pilnpiedziņas auto droši izbraucam uz aizsalušā ezera. Es jutos tik muļķīgi, kā vēl nekad iepriekš!

Mums bija ļoti maz pārliecības, bet patiesībā mēs bijām pilnīgā drošībā. Ledus, uz kura mēs stāvējām, bija ciets kā akmens. Mūsu drošība balstījās nevis tajā, cik stipra bija mūsu ticība, bet gan tajā, cik stiprs bija ledus, uz kura mēs stāvējām. 

Mūs glābj nevis mūsu ticības spēks, bet gan mūsu Pestītāja spēks!

• Svētais Gars
• Ticība
• Piedošana
• Draudze
• Debesis

Tiktāl mēs esam apskatījuši Svētā Gara dāvanu, ticības dāvanu un piedošanu kā dāvanu. 

Tās visas ir brīnišķīgi personīgas dāvanas: Svētais Gars darbojas Tavā dzīvē. Dieva Vārds rada un veido ticību. Kad Tu tici Kungam Jēzum Kristum, Viņš kļūst par Tavu un, kad Viņš pieder Tev, Tev pieder arī piedošana. 

Kad Dievs samierina Tevi pats ar Sevi, Viņš ieved Tevi Savā ģimenē. Un tā mēs esam nonākuši pie ceturtās dāvanas, ko Dievs dāvā katram ticīgajam – Viņa draudze.

4. Draudze kā dāvana

Kas Tev nāk prātā, domājot par baznīcu? Vitrāžas logi? Cieti koka soli? Gari, garlaicīgi sprediķi? 

Bībele mums atklāj, ka

Kristus… mīlēj(a) Savu draudzi, pats nododamies viņas labā. (Efeziešiem 5:25)

Tu vari būt pārliecināts, ka Kristus nenodeva sevi par vitrāžas logiem, koka soliem un gariem, garlaicīgiem sprediķiem. Kas tad ir baznīca/draudze un kādēļ Jēzus viņu tā mīlēja, ka atdeva pats Sevi par to?

Jēzus runāja par draudzi tikai divas reizes, un tas, ko Viņš teica, definē mums, kas ir draudze. 

Draudzi veido visi ticīgie visos laikos un vietās

Pirmo reizi, kad Jēzus runāja par draudzi, Viņš runāja par visiem ticīgajiem visos laikos un vietās. 

Pēteris bija apliecinājis ticību Jēzum, un Jēzus teica:

“Un Es tev saku: tu esi Pēteris,
un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi,
un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja ev. 16:18)

Jēzus šeit nerunā par noteiktu vietējo draudzi vai kādu noteiktu konfesiju, bet gan par visiem ticīgajiem visos laikos un visos vietās. “Es gribu celt Savu draudzi” – vienskaitlī! Pastāv viena baznīca/draudze, kas ietver visus ticīgos, un Jēzus Kristus to ceļ (veido). 

Jēzus teica, ka “elles vārtiem… nebūs uzvarēt” Viņa draudzi (16:18). Arī šeit Jēzus nerunā par kādu noteiktu vietējo baznīcu/draudzi vai konfesiju. 

Visā pasaulē ir daudz bēdīgu stāstu par draudzēm, kas ir nomaldījušās un aizvērušas savas durvis. Bet draudze, kuru ceļ Jēzus, ir dzīva, aktīva un vesela; un liela tās daļa jau ir debesīs. Tā aptver visus ticīgos visos laikos un visās vietās. 

Draudze ir vietējā ticīgo sapulcēšanās

Otrreiz, kad Jēzus runāja par draudzi, Viņš nepārprotami runāja par vietējo ticīgo sanākšanu. 

“Ja tavs brālis grēko,
tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm…
ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus…
Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei…” (Mateja ev. 18:15, 16, 17)

“Saki to draudzei” nevar nozīmēt “pasaki to visiem ticīgajiem visos laikos un vietās”. Neviens nespēj to izdarīt. Jēzus šeit skaidri norāda uz vietējo ticīgo sanākšanu (vietējo draudzi – tulkot. piez.).

Tātad, mūsu Kungs lieto vārdu “draudze” divējādi: Pirmkārt, norādot uz visiem ticīgajiem visos laikos un vietās. Otrkārt, aprakstot vietējo draudzi, vietējo ticīgo sanākšanu – tos, kas ir Dieva aicināti Viņu pielūgt un kas ir Dieva sūtīti, lai kalpotu. 

Draudze nav cilvēku grupa, kas ir izvēlējušies paši sevi. Tā nekad nav tikai Tu, es un vēl daži draugi. Jēzus ceļ Savu draudzi, vedot cilvēkus pie ticības Jēzū un pulcējot tos vietējās draudzēs. 

Divi novērojumi par draudzi: 

Draudzei ir galvenā loma Dieva nodomā 

Pāvils runā par to

…kā ir piepildījies lielais noslēpums, kas no laiku laikiem
bija apslēpts visu lietu radītājā Dievā, lai tagad
caur draudzi visām varām un spēkiem debesīs
Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma. (Efeziešiem 3:9-10) 

Šīs varas un spēki debesīs ir eņģeļi – garīgas būtnes, Dieva radītas, lai Viņu pielūgtu un Viņam kalpotu. Dieva nodoms ir, lai “caur draudzi” Viņa gudrība kļūtu tiem zināma. 

Un tādēļ Dievs radīja visas lietas, lai kļūtu zināma Viņa gudrība un Viņa godība. Un kā tās kļūst zināmas? Caur draudzi. 

Kad pazudušiem grēciniekiem tiek dāvāta jauna dzīve un tie ticībā un grēku nožēlā vēršas pie Jēzus un tiem tiek piedots, un tie tiek samierināti ar Dievu un sapulcināti kopā draudzē, eņģeļiem aizraujas elpa, un tie saka: “Paskat, ko Dievs ir paveicis!”

Kad ticīgie mīl viens otru, neskatoties uz mūsu daudzajiem grēkiem un trūkumiem, kad mēs piedodam viens otram, kad mēs citu vajadzības nostādām augstāk par savējām, eņģeļi redz Dieva gudrību. 

Draudzei ir galvenā loma Dieva nodomā, un būt Kristus draudzes loceklim ir nesalīdzināma privilēģija. 

Draudzei pieder godības pilna nākotne 

Pāvils mums raksta, ka
…Kristus ir mīlējis Savu draudzi,
pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu,
šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu,
bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma,
lai tā būtu svēta un bez vainas. (Efeziešiem 5:25-27) 

Pastāv liela atšķirība starp to, kāda draudze izskatās šobrīd un kāda tā būs. Palūkojies uz jebkuru draudzi šodien, un Tu sapratīsi, ka tā ir ļoti tālu no tā, kādai būt to aicina Dievs. Tu redzēsi daudz traipu un trūkumu. Līgava vēl nav apģērbta krāšņumā un cienībā. 

Bet Kristus mīl draudzi ar visiem tās traipiem un trūkumiem. Ja mēs līdzināmies Viņam, tad arī mēs mīlēsim Viņa draudzi. Jēzus atdeva sevi pašu draudzes labā. Un, ja mēs līdzināmies Jēzum, tad arī mēs mīlēsim draudzi un atdosim sevi draudzes labā. 

Ievēro, ko Jēzus dara savas draudzes labā pašreiz. Viņš to šķīsta, mazgājot ar Savu Vārdu. Dieva Vārds ir kā vanna, kurā mēs tiekam mazgāti. Tas ir mūsu (draudzes – tulkot. piez.) kopīgās dzīves modelis. Mēs tiekam mazgāti ar Vārdu, tā, pamazām un arvien pieaugošā mērā, Jēzus pievilcīgums kļūst redzams mūsos. 

Pēc tam mums tiek pastāstīts, ko Jēzus darīs draudzes labā nākotnē. Viņš “Sev Savu draudzi sagatav(-os) cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.” (Efeziešiem 5:27)  

Atceries stāstu par Pelnrušķīti. Neglītās māsas viņu nicina, bet viņai ir lemts apprecēt princi. 

Draudze ir pasaules nicināta, bet tā ir Kristus līgava, un viņas nākotne ir godības pilna. 

Jēzus Kristus stādīs draudzi Savā priekšā cildenumā un krāšņumā! Un tai dienā Tu būsi neizsakāmi līksms, ka piederi pie Viņa draudzes.

• Svētais Gars
• Ticība
• Piedošana
• Draudze
• Debesis

Runājot par to dienu, kad visi ticīgie tiks darīti pilnīgi un nevainojami, mēs esam nonākuši pie pēdējās un lieliskākās dāvanas, ko Dievs ir sagatavojis. 

Jēzus sacīja Tēvam:

“Es gribu, lai tur, kur esmu es, ar mani būtu arī tie,
ko Tu man esi devis, lai tie redzētu manu godību.” (Jāņa ev. 17:24, jaunais tulkoj.) 

Dieva lieliskākā dāvana ir Viņš pats. Pienāks diena, kad visi Viņa ļaudis tiks ievesti Viņa klātbūtnes priekā debesīs. 

5. Debesu dāvana

Bībeles stāsts beidzas ar to, ka Dievs rada jaunas debesis un jaunu zemi. Atklāsmes grāmatā Jānis saka: 

Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi,
jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi… (Jāņa Atklāsmes grām. 21:1)

Jauno debesu un jaunās zemes prieki pārsniegs visu, ko mēs spējam iztēloties, bet Dievs lieto divus attēlus, lai sniegtu mums kādu nojausmu par to, kas sagaida Viņa ļaudis. Tie ir – pilsēta un dārzs. 

Dievs dzīvos kopā ar Saviem ļaudīm

Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi,
nokāpjam no debesīm no Dieva,
sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. (Jāņa Atklāsmes grām. 21:2)

Šajā stāsta vietā cilvēces vēsture, kādu mēs to pazīstam, ir noslēgusies. Zeme ir noslaucīta tukša Dieva soda dedzīgajā karstumā. (Pētera 2. vēst. 3:10) 

Londona, Čikāga, Pekina, Maskava, Deli un Dubaija visas ir pazudušas! Tagad Jānis redz jaunu pilsētu nākam lejā no debesīm. Viņš uzreiz atpazīst tās siluetu – Jeruzaleme! Tā viņam ir nepārprotami pazīstama. 

Jeruzalemei Bībeles stāstā ir liela nozīme. Tieši šeit Dievs nonāca lejā Vissvētākajā vietā, lai satiktos ar Saviem ļaudīm. Vecajā Jeruzalemē bija svēta vieta, kur nonāca lejā Dieva klātbūtne. Jaunā Jeruzaleme ir svēta vieta, kur Dieva klātbūtne paliks vienmēr. 

Jānis dzirdēja skaļu balsi nākam no troņa, kas teica: 

“Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem,
Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis,
un Dievs pats būs ar viņiem.
Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm,
nāves vairs nebūs,
nedz bēdu, nedz vaidu,
nedz sāpju vairs nebūs,
jo, kas bija, ir pagājis.” (Jāņa Atklāsmes grām. 21:3-4) 

Jānis redzēja pilsētu no ārpuses un, kad savā vīzijā viņš tika ieaicināts pilsētas iekšpusē, viņš ieraudzīja brīnišķīgu dārzu. 

Paradīze tiks atjaunota

Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi,
tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla.
Viņas ielas vidū un upei abās pusēs
bija dzīvības koks… (Jāņa Atklāsmes grām. 22:1-2) 

Bībeles stāsts aizsākās dārzā. Tajā dārzā bija koki, un viens no tiem bija dzīvības koks. Jānis uzreiz būtu aptvēris tā visa nozīmi – tā ir atjaunota paradīze, un šī jaunā paradīze būs krāšņāka un godības pilnāka nekā tā, ko Ādams pazaudēja. 

Mūsu pirmajā nodarbībā mēs uzzinājām, ka Dievs Ādamam un Ievai dāvāja mājvietu, darbu, laulību un Savu tiešo klātbūtni.

Debesīs Tev būs labāka mājvieta

Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi…
un upei abās pusēs bija dzīvības koks,
tas nesa augļus divpadsmit reizes,
katru mēnesi savu augli… (Atkl. grām. 22:1-2)  

Ēdenes dārzs bija brīnišķīgas mājas Ādamam un Ievai, taču Ēdenes dārzā nekad nebija koku, kas katru mēnesi nestu citādus augļus! 

Tas mums liecina par to, ka dzīve debesīs nekad nebūs garlaicīga. Tur vienmēr būs kaut kas jauns. Izmantodams citādu attēlojumu, Jānis mums stāsta, ka Tas Kungs būs mūsu Gans, un Viņš vedīs mūs pie dzīvības ūdens avotiem. (Atklāsmes grām 7:17)

Jēzus arvien mūs vadīs pie jauniem atklājumiem un Tavi lielākie prieki šīs pasaules dzīvē ir tikai neliels paraugs tai sajūsmai un priekiem, ko Tu baudīsi Dieva jaunajā radībā. 

Debesīs Tev būs labāks darbs

Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis,
un Viņa kalpi Tam kalpos…
Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem,
un viņi valdīs mūžīgi mūžam. (Atklāsmes grām. 22:3, 5) 

Ievēro, ko mēs darīsim debesīs: mēs pielūgsim, mēs kalposim un mēs valdīsim. Kad Dievs runā par to, ka mēs valdīsim, tas nozīmē, ka dzīve būs sakārtota un mēs to pārvaldīsim. 

Tu vairs nebūsi pakļauts laika tirānijai. Tevi vairs neaizraus neparedzamu emociju viļņi vai gribas impulsi. Tev vairs nebūs jācieš no disfunkcionālām attiecībām. Un Tev vairs nedraudēs briesmas vai nāve. 

Tava dzīve būs sakārtota, darbs dāvās Tev gandarījumu un Tavas attiecības būs veselīgas. Tu būsi brīvs piepildīt Dieva nodomus un viss, ko Tu darīsi, tiks dāvāts Dievam kā pielūgsme. 

Debesīs Tu baudīsi labāku sabiedrību

Ēdenes dārzu baudīja tikai viens vīrietis un viena sieviete. Bet tagad milzīgs ļaužu pulks plūst iekšā pa Dieva pilsētas vārtiem. 

Jānis redzēja, ka pilsētai bija

…liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem,
un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu;
tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi,
tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi;
trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem,
trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. (Atklāsmes grām. 21:12-13) 

Jānis redzēja divpadsmit ieejas jaunajā Jeruzalemē. Vārti bija vērsti uz ziemeļiem, uz dienvidiem, uz austrumiem un uz rietumiem. Cilvēki ieradās pilsētā no visām pusēm – no Ķīnas austrumos, no Krievijas ziemeļos, no Āfrikas dienvidos un no Amerikas rietumos. 

Jānis redzēja eņģeli stāvam pie katriem vārtiem, un visi vārti bija atvērti. (21:25) Bībeles stāsta sākumā vārti uz paradīzi tika aizvērti. Ķerubi ar liesmojošu zobenu sargāja pieeju Dzīvības kokam. Tur vairs nebija ceļa atpakaļ Dieva klātbūtnē. 

Bet Jēzus ir salauzis Dieva soda zobenu un tagad tie eņģeļi pie vārtiem laipni sagaida visus, kas Viņam pieder. Cilvēki ieplūst iekšā no visiem pasaules kontinentiem, milzīgs ļaužu pulks no visām ciltīm un tautām un katru no tiem ir izpircis Jēzus Kristus. 

Debesīs Tev būs dziļāka Tā Kunga atziņa

Jānis saka:

Tie skatīs Viņa vaigu. (Atklāsmes grām. 22:4) 

Šajā pilsētā vislielākā svētība ir Dieva klātbūtne. Ēdenes dārzā Dievs nonāca kā viesis un ļāva Sevi iepazīt. Bet jaunajā radībā Dievs vairs nebūs ciemiņš. Dievs dzīvos ar mums un mēs skatīsim Viņa seju! 

Baudīt mūžību Dieva klātbūtnē ir Dieva vislielākā dāvana un tā ir dāvana, ko Viņš piedāvā Tev. “Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.” (Atklāsmes grām. 21:6) 

Debesis nav atlīdzība vai balva, ko Tu vari nopelnīt; tās ir dāvana, kas Tev jāsaņem. Un Jēzus Kristus dod šo dāvanu ikvienam, kas paļaujas uz Viņu. 

Bībeles nobeigumā ir vienreizējs aicinājums

Un Gars un līgava saka: “Nāc!”
Un, kas to dzird, lai saka: “Nāc!”
Kam slāpst, lai nāk;
kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas. (Atklāsmes grām. 22:17) 

Gars un Līgava aicina Tevi nākt. Līgava ir draudze, un man ir privilēģija šodien uzrunāt Tevi viņas vārdā un aicināt nākt un ticēt uz Kungu Jēzu Kristu.

Un Gars, tas ir Dievs Svētais Gars, saka: “Nāc!” Dievs vēlas, lai Tu baudītu Viņa jauno radību. Tieši tādēļ Jēzus nāca pasaulē. Viņš gāja uz krustu Tevis dēļ. Viņš augšāmcēlās Tevis dēļ. Viņš piedāvā Tev mūžīgo dzīvību. 

Bet Tev ir jānāk. Tev ir jātic. Tev ir jāsaņem tas, ko Viņš piedāvā. 

Un, kad Tu būsi to izdarījis, Tev būs šī cerība, kas atrodama Bībeles nobeiguma vārdos. 

Tas, kas šo visu apliecina, saka:

“Tiešām, Es nāku drīz. Āmen.”
Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!
Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem! Āmen! (Atklāsmes grām. 22:20-21)