Pilsēta, kurā Dievs bija licis dzīvot Savam vārdam, kļuva par kūpošu drupu kaudzi, un vietā, kur reiz ticīgo kopiena bija pacēlusi savas balsis pielūgsmē, tagad valdīja klusums. Templis, kurš reiz bija pildīts ar Dieva klātbūtnes mākoni, tika pilnībā nopostīts.
Bet Babiloniešu impēriju pārņēma uzlecošā mēdiešu un persiešu impērija, un jaunais ķēniņš Kīrs pieņēma lēmumu, ka ikviens no Jūdu izvestajiem, kas vēlējās atgriezties Jeruzalemē un atjaunot templi, varēja to brīvi darīt. Apmēram piecdesmit tūkstoši cilvēku atsaucās uz šo aicinājumu. (Ezra 2:64-67)
Dieva pilsētas atjaunošana
Tā bija neliela grupa tik lielam uzdevumam, bet viņus iedvesmoja vīzija par tempļa atjaunošanu un jaunas kopienas veidošanu Dieva pilsētā.
Viņu līderis bija būvnieks, vārdā Zerubābels, un viņa pirmais izaicinājums bija pārraudzīt cilvēku māju būvniecību. Kad viņu senči bija ienākuši Apsolītajā zemē, Dievs viņiem deva mājas, ko tie nebija būvējuši, un vīna dārzus, kurus tie nebija stādījuši. Bet, kad atgriezās izsūtītie, viņiem bija jāzāģē katrs baļķis un jāiedzen katra nagla. Pēc tam, kad mājas bija uzceltas, Dieva ļaudis ķērās pie uzdevuma no jauna uzcelt templi. (Ezras 3. nod.)
Tad Dievs izvirzīja Bībeles mācītāju, vārdā Ezra. “Viņš bija izglītots rakstu mācītājs, mācīts Mozus bauslībā, ko Tas Kungs, Israēla Dievs, bija devis, un…Tā Kunga, viņa Dieva, roka bija pār viņu…” (Ezras 7:6) Kad Ezra ieradās Jeruzalemē, viņš apsēdās, šausmu pārņemts, un sastindzis sēdēja klusumā līdz dienas beigām. (Ezras 9:2-4) Viņš nespēja noticēt, ka Dieva ļaudis Dieva pilsētā zināja tik maz par Dieva Vārdu.
Kādu laiku vēlāk Dievs izvirzīja apdāvinātu plānotāju un organizētāju, vārdā Nehemija. Kad viņš nonāca Jeruzalemē, viņš ieraudzīja, ka pilsētai nav nekādas aizsardzības. Un Dievs ielika viņam sirdī no jauna uzcelt pilsētas mūrus.
Jeruzalemes atjaunošanas stāsts ir brīnišķīgs piemērs tam, kā Dievs saved kopā cilvēkus ar dažādām dāvanām un spējām, lai tiktu paveikts Viņa darbs. Dievs izmantoja būvnieku, Bībeles mācītāju, stratēģisku plānotāju, un kopā Dieva ļaudis paveica lielas un nozīmīgas lietas.
Iznes Bībeli!
Ezram priekšā stāvēja izaicinājums mācīt Bībeli ļaudīm, kuri domāja, ka viņi pazīst Dievu, bet kuri no Viņa Vārda zināja visai maz. Kā šie ļaudis, kuri bija pavadījuši savas dzīves laicīgajā sabiedrībā, varētu tikt pārveidoti par pielūgsmes pilnu kopienu, kas mīl un paklausa savam Dievam?
Ezras stratēģija bija savākt visu kopienu, apmēram piecdesmit tūkstošus cilvēku, pilsētas laukumā. Tiem sanākot, “viņi sacīja Ezram, rakstu mācītājam, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Tas Kungs bija pavēlējis ievērot Israēlam”. (Nehemijas 8:1)
Kā piecdesmit tūkstoši cilvēku kaut ko pieprasa? Tie skandina! Šis pūlis sanāca kopā ar lielu izsalkumu pēc Dieva Vārda, un, nevarēdami sagaidīt, kad viss sāksies, tie sāka saukt: “Mēs gribam Bībeli; iznes Bībeli!” Ezram noteikti bija liels prieks iznest Rakstus un šim milzīgajam pūlim mācīt Dieva Vārdu.
Priesteris Ezra sanākušajiem, kuru vidū bija vīrieši un sievietes un “vis(i)…, kas varēja to klausīdamies saprast”, cēla priekšā bauslības grāmatu. (Ezras 8:2) Tas nozīmē, ka tur bija arī bērni. Tam ir spēcīga ietekme – ievest bērnus vidē, kur viņi redz pieaugušos pielūdzam un nopietni ņemam vērā Dieva Vārdu.
Lielās ekspektācijas
Pūlis raudzījās, gaidu pilns, un, kad Ezra atvēra Rakstus, ļaudis piecēlās kājās. (Ezras 8:5) Tad “Ezra slavēja To Kungu, lielo Dievu, un visa tauta atbildēja: “Āmen! Āmen!” – paceldama uz augšu savas rokas; tad viņi noliecās uz sava vaiga līdz zemei un pielūdza To Kungu”. (Ezras 8:6)
Bija pagājuši tūkstoš gadi kopš Dievs deva Mozum Savus Vārdus, bet, kad Raksti tika atvērti un izskaidroti, cilvēki zināja, ka uz viņiem runāja Dievs. Kad viņi dzirdēja šo grāmatu, viņi zināja, ka tie nedzird cilvēka vārdus, – viņi dzirdēja Dieva paša vārdus.
Ievēro, ka Ezra nedevās uz Sinaja kalnu, lai dzirdētu no Dieva jaunus vārdus. Viņš atvēra bauslības grāmatu, kas bija tūkstoš gadus veca, ticēdams, ka tad, kad tiek atvērts Dieva Vārds, atskan Dieva balss.
Rakstu nozīmes izskaidrošana
Ezras sludināšana iesākās ar Bībeles tekstu. Viņš izskaidroja vēsti, kas jau bija dota. Dievs ir apsolījis svētīt Savu paša Vārdu. (Jesajas 55:11) Tāpēc sludinātāja uzdevums ir piepildīt savus vārdus ar Dieva vārdiem, lai Dieva ļaudis var tikt svētīti.
Ezru viņa uzdevumā atbalstīja levīti: “Viņi lasīja un skaidroja Dieva bauslības grāmatu, lai tauta apjēgtu un saprastu lasīto”. (Nehemijas 8:8, jaunais tulkoj.) Tā šķiet, ka levīti bija izvietojušies pūļa vidū. Ezra izlasīja gabalu no bauslības un paskaidroja tā nozīmi. Tad levīti savāca cilvēkus sev apkārt mazākās ģimeņu grupās un vaicāja, vai lasītais ir saprasts. Kad visi bija gatavi klausīties tālāk, Ezra turpināja lasīt. (Nehemijas 8:7-8)
Pastāvēja ciešs sakars starp Ezras sludināšanu un mazajām grupām, kurās cilvēkiem bija iespēja uzdot jautājumus un attiecināt Dieva Vārdu uz dzīvi. Ezras galvenā stratēģija Dieva ļaužu stiprināšanai un veidošanai bija Bībeles lasīšana, izskaidrošana un attiecināšana uz dzīvi.
Dieva prieks
Ezram lasot Dieva bauslību, ļaudis sēroja un raudāja, jo viņi aptvēra, cik tālu tie ir no tā, kādiem Dievs aicina tiem būt. Tādēļ Ezra, Nehemija un levīti teica ļaudīm: ““Šī diena ir svēta Tam Kungam, jūsu Dievam; nesērojiet un neraudiet!” – jo visa tauta raudāja, kad viņi dzirdēja bauslības vārdus”. (Nehemijas 8:9)
Kad Tu atvērsi Dieva Vārdu, Tu savā dzīvē atklāsi grēkus, kurus Tu iepriekš neredzēji. Un tas, kas apbēdina Dieva sirdi, apbēdinās arī Tavējo. Dieva Vārds ir asāks par abās pusēs griezīgu zobenu. Tas iespiežas iekšā, griež un ievaino. (Ebrejiem 4:12)
Dieva Vārds pārliecinās Tevi un apsūdzēs par grēku, bet Dieva nodoms nekad nav Tevi tā atstāt. Pārliecība un apsūdzība par grēku vienmēr ir līdzeklis ar nolūku, un tas nolūks ir, lai mēs spētu dziļāk novērtēt Dieva žēlastību. Tādēļ Nehemija teica: “…šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo Tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums!” (Angliski pēdējā daļa skan: “…for the joy of the LORD is your strength”, kas latviski precīzāk būtu: “Tā Kunga prieks ir jūsu stiprums (jeb spēks)” – tulkot. piez.) (Nehemijas 8:10)
Ievēro, ka mūsu spēks ir Dieva priekā, nevis mūsējā. Dievs ir ārkārtīgi priecīgs Sevī. Viņš ir “svētlaimīgais un vienīgais Varenais, ķēniņu Ķēniņš un valdnieku Valdnieks”. (1.Timotejam 6:15, jaunais tulkoj.)
Sadraudzībā ar nelaimīgu un bēdīgu Dievu nevarētu būt nekāds prieks. Ja Tu domāsi, ka Dievam vienmēr ir saraukta piere attiecībā uz Tevi, Tu nejutīsi nekādu vēlēšanos būt sadraudzībā ar Viņu. Kurš vēlas dzīvot un pavadīt laiku ar nožēlojami bēdīgu personu?
Ja tu domāsi, ka Dievam ir nepārtraukti saraukta piere attiecībā uz Tevi, Tu vienmēr slēpsies, kad Viņš tuvosies. Bet, kad Tu uzzināsi, ka Dievs ir svētlaimīgs, ka Viņš ir ārkārtīgi priecīgs Sevī, Tu vēlēsies savas dienas vadīt ar Viņu. Un, kad Tu to darīsi, prieks, kas ir Dievā, arvien lielākā mērā būs arī Tevī.
Prieks paklausībā
Otrajā dienā sapulcējās visu ģimeņu galvenie. Atkal tika lasīta Bībele, “un viņi atrada bauslībā rakstītu, ka Tas Kungs caur Mozu pavēlējis Israēla bērniem septītā mēneša svētkos dzīvot būdiņās”. (Nehemijas 8:14)
Šo svētku ietvaros katrai ģimenei bija jāuztaisa būdiņa no koku zariem un jādzīvo tajā septiņas dienas. Šie svētki atgādināja ļaudīm, kā Dievs bija uzturējis viņu senčus tuksnesī. Tie arī bija atgādinājums tam, ka šajā pasaulē viss ir pagaidām un ka, tāpat kā Ābrahāms, viņi meklē debesu pilsētu.
Man ļoti patīk viņu spontānā reakcija. Viņi dzirdēja Dieva Vārdu, un viņi paklausīja: “Tad ļaudis…taisīja sev būdiņas, katrs uz sava jumta un savos pagalmos, un Dieva nama pagalmos…” (Nehemijas 8:16)
Šo vīru paklausība Dieva Vārdam bija lipīga! Visa kopiena uztaisīja būdiņas un dzīvoja tajās, “un prieks bija varen liels”. (Nehemijas 8:17) Kad Tu paklausīsi Dievam, Tev būs milzīgs prieks.
Dieva Vārds mūs vienmēr darīs pazemīgus grēkos, uzmundrinās, lai ieraugām Dieva žēlastību un žēlsirdību, un aicinās mūs uz paklausības pilnu dzīvi, kurā mēs atradīsim lielu prieku.
Apmēram piecsimt gadus pēc Nehemijas laika Jēzus atnāca uz Jeruzalemi svinēt Būdiņu svētkus. (Jāņa ev. 7:2) Un “beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!”” (Jāņa ev. 7:37)
Ja Tev slāpst, tas nozīmē, ka Tu vēl neesi atradis to mieru, apmierinājumu (piepildījumu) un prieku, ko Tu meklē. Jēzus aicinājums ir domāts Tev. Viņš runā par Sevi kā par avotu un saka: “Nāc pie manis un dzer!” Ticība ir it kā dzert no neizsīkstoša avota. Tieši tā Tu saņem Kristu un visu, ko Viņš piedāvā.
Atvērta
Rakstiem ir spēks pārveidot cilvēka dzīvi un pat veselas cilvēku kopienas. Kad tiek mācīts Dieva Vārds, atskan Dieva balss. Kad Bībele tiek lasīta un attiecināta uz dzīvi, tā atsegs mūsu grēku un atklās mums Dieva žēlastību. Kad tas Tevi novedīs pie grēku nožēlas un paklausības, Tu piedzīvosi lielu prieku.