Pilsētiņā Londonas ziemeļu daļā, kurā mēs ar sievu Karenu agrāk dzīvojām, tirgus diena bija katra ceturtdiena un sestdiena. Sešos no rīta ieradās brigādes un uzstādīja sastatnes un pārsegus stendiem.
Tur bija augļu un dārzeņu stendi, stendi ar ceļojumu somām, apģērbiem un kāds cilvēks, kas jocīgā veidā šķita neko citu nedarām, kā pārdodam putekļsūcēju detaļas. Šī vieta bija vienmēr pilna ar cilvēkiem, kas meklēja izdevīgu darījumu.
Dievs izmanto tirgus ainu, lai izskaidrotu Viņa neticamo piedāvājumu mums: “Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!” (Jesajas 55:1)
Kādus gadsimtus vēlāk Jēzus izmantoja tos pašus vārdus un attiecināja tos uz Sevi. “Ja kam slāpst,” Viņš teica, “tas lai nāk pie Manis un dzer!” (Jāņa ev. 7:37) Ielas tirgotājs ir Dieva Dēls, un Viņš piedāvā apmierināt Tavas dvēseles dziļākās slāpes.
Jēzus aicinājums izskan, bet ne visi, kas to dzird, atsaucas. Viens no iemesliem ir tas, ka daži cilvēki tirgū ir aizņemti ar rūpēm citos stendos. Viņi ir dzirdamības attālumā, bet viņi šo aicinājumu nedzird, jo citas balsis un citas intereses to noslāpē.
Mūsdienu tirgū (cilvēku darbošanās sfērās – tulkot. piez.) daudzi ir aizņemti sporta stendā. Citi aplūko to, kas viņus varētu apmierināt laulību stendā. Vēl citi “rakņājas” karjeras, ceļojumu vai izklaižu stendos.
Šie stendi piedāvā labas lietas, bet Kristus mums saka: “Nāciet šurp, es piedāvāju to, ko jūs neatradīsiet nekur citur.” Viņš vaicā: “Kādēļ jums maksāt sudrabu par to, kas nav maize, atdot savas pūles par to, kas nedod sāta?” (Jesajas 55:2, jaunais tulkoj.)
Dieva Dēls piedāvā to, kam ir milzīga vērtība. Viņš sauc: “Pievērsiet man savu ausi un nāciet pie manis, klausieties un jūs būsiet dzīvi…” (Angļu valodā vairākos tulkojumos šīs frāzes pēdējā daļa ir tulkota “hear, that your soul may live”, kas latviski būtu “klausieties, lai jūsu dvēsele dzīvo” – tulkot. piez.) (Jesajas 55:3, jaunais tulkoj.) Tas izklausās kā ļoti labs piedāvājums. Iesim tur un uzzināsim, ko tas maksā!
Cena ir pareiza!
Pārdošana parasti nozīmē, ka pārdevējs mēģina “uzkaulēt” pircēju līdz pārdevēja uzliktajai cenai, bet šeit mēs redzam Jēzu “kaulējam” cenu uz leju: “Nāciet, pērciet…bez maksas…” (Jesajas 55:1) Tā ir it kā atgriezeniska izsole, kur viss ir apgriezts otrādi, jo Kristus ir izvēlējies pārdot tam, kas solīs vismazāk.
Savā iztēlē nāc man līdzi uz šo izsoli! Jēzus stāv pie stenda, un Viņš saka: “Man ir prieks piedāvāt pilnīgu piedošanu un samierināšanos ar Dievu. Šajā piedāvājumā ietilpst visaugstākā vērtība – mūžīgā dzīvība, un tā ir pieejama jau šodien tam, kas solīs vismazāk.”
Kāds vīrietis uzvalkā ar smalkām strīpiņām panākas uz priekšu un sola pirmais. “Es esmu dzīvojis krietnu dzīvi un vadījis godīgu uzņēmumu,” viņš saka. “Es esmu bijis uzticīgs savai sievai un labs tēvs saviem bērniem. Es esmu kalpojis triju labdarības organizāciju valdēs. Es vēlos piedāvāt šos labos darbus.”
Starp pārējiem solītājiem dzirdama murmināšana. Tas ir diezgan iespaidīgs piedāvājums. “Tas tiek vīrietim strīpainajā uzvalkā,” saka ūtrupnieks. “Vai kāds var piedāvāt zemāku cenu?”
Tad kāda dāma zilā mētelī paceļ roku. “Es neesmu paveikusi tik daudz kā šis vīrietis strīpainajā uzvalkā,” viņa saka, “ bet es esmu uzticīgi apmeklējusi baznīcu, un es domāju, ka esmu kļuvusi par apgarotu personu.”
“Tas tiek dāmai zilajā mētelī,” saka pārdevējs. “Vai kādam ir vēl zemāks piedāvājums?”
Meitene zilās džīnās paceļ roku. “Es neesmu gājusi baznīcā kā šī dāma zilajā mētelī, bet es esmu centusies dzīvot krietnu dzīvi.”
“Jā,” saka ūtrupnieks, “tas nav visai daudz, bet prece tiek pārdota tam, kas sola vismazāk, un tādēļ tā tiek Tev. Vai ir vēl kādi citi piedāvājumi?”
Lēnām pieceļas vīrietis sarkanā džemperī ar tikpat sarkanu seju. “Es neesmu dzīvojis saskaņā ar savām ekspektācijām,” viņš saka. “Es esmu pievīlis cilvēkus, un es esmu izdarījis dažas briesmīgas lietas, bet man vismaz ir tā žēl. Es nebiju paredzējis darīt to, ko es izdarīju, tādēļ ļaujiet man piedāvāt to faktu, ka es to no sirds nožēloju.”
“Jā,” saka pārdevējs, “tas nu patiešām ir gandrīz nekas. Bet prece tiek tam, kas sola vismazāk, tādēļ Tavs trūcīgais piedāvājums to iegūst Tev. Vai kāds solīs vēl mazāk?”
Šī nav pašlepnuma cīņa; šī ir kauna sārtuma cīņa. Daudzi cilvēki ir izvēlējušies solīšanā nepiedalīties nevis tāpēc, ka cena ir pārāk augsta, bet tāpēc, ka piedāvājumi ir apkaunojoši zemi. Lielākā daļa cilvēku tikai vēro, vai kāds uzdrošināsies piedāvāt vēl mazāk nekā vīrietis sarkanajā džemperī. Kā gan Dievam var piedāvāt tik maz?
Beidzot kāds panākas uz priekšu un saka: “Man nav nekā, ko piedāvāt. Mana grēku nožēla nav tāda, kādai tai vajadzētu būt; mana ticība nav tāda, kādai tai vajadzētu būt; mani darbi nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt. Nekas nav tāds, kādam tam būtu jābūt! Man nav nekā, ko piedāvāt.” Un ūtrupnieks uzsit ar Savu āmuru. “Tā pieder Tev,” Viņš saka. “Tā pieder Tev.”
Ko mēs pienesam?
Varbūt Tu saki: “Labi, bet vai tad mums nekas nav Dievam jāpienes? Vai tad mums nav jābūt nožēlai? Vai mums nav jātic?”
Jā. Bet mēs pestīšanu nesaņemam tādēļ, ka esam piedāvājuši šīs lietas. Pestīšana ir dāvana. Šajā punktā daudzi cilvēki apjūk. Viņi uztver pestīšanu kā darījumu, kurā Dievs piedāvā piedošanu un dzīvību apmaiņai pret mūsu grēku nožēlu un ticību. Bet tas nav evaņģēlijs.
Ja Dievs pēdējā dienā Tev vaicātu, kādēļ Viņam būtu jāielaiž Tevi debesīs, tad atbilde nav labie darbi, grēku nožēla vai pat ticība. Mūsu pestīšana nebalstās ne uz kā, ko mēs paši būtu paveikuši. Tā balstās vienīgi uz Jēzu Kristu.
Ja Tu paļaujies uz savu grēku nožēlu vai savu ticību, Tev nekad nebūs pārliecība (par patiesu pestīšanu – tulkot. piez.), jo Tava ticība vienmēr varētu būt stiprāka un Tava grēku nožēla nekad nav pilnīga. Tava pestīšana visā pilnībā balstās vienīgi uz Jēzu Kristu un to, ko Viņš ir paveicis priekš Tevis. Ticība ir vienkārši tā atvērtā plauksta, kas saņem to, ko Viņš piedāvā, un grēku nožēla ir atsauksme no tādas sirds, kas jau ir saņēmusi.
Solīt viszemāko cenu
Ja Tu atskārt, ka Tev ir grūti mīlēt Dievu, vai varētu būt, ka Tu vēl neesi saņēmis to, ko Kristus piedāvā? Iespējams, ka Tu seko kādām ētikas normām, un Tu Dievam piedāvā to. Tavas rokas ir pilnas, un Tu nekad neesi nācis pie Kristus, lai saņemtu.
Dievs to tā ir iekārtojis, lai mēs ikviens varētu piedāvāt pašu zemāko cenu. Šķērslis ir tikai mūsu lepnums. Šo svētību var saņemt arī tas vīrietis strīpainajā uzvalkā un dāma zilajā mētelī, bet viņiem jāpārstāj visi mēģinājumi to nopirkt. Viņiem jānoliek pie malas savi darbi un jānāk pie Kristus tukšām rokām.
Viens no iemesliem, kādēļ mums ir tik grūti to izdarīt, ir tas, ka mums nepatīk palikt parādā. Es to skaidri sapratu, kad viens no draugiem piedāvāja salabot kādu lietu mūsu mājās. Viņš pavadīja pie tās pāris stundas, to labodams, un es biju pateicīgs. Es mēģināju iebāzt viņa kabatā mazliet naudas, bet viņš to neņēma.
Kāpēc es gribēju viņam samaksāt? Lai nepaliktu viņam parādā. Ja es saņemu palīdzību, un viņš saņem naudu, tad mēs esam izlīdzinājušies. Un bieži vien kaut kur dziļi mūsu sirdīs mēs tāpat domājam attiecībā uz Dievu: “Viņš piedāvā kaut ko, kas man ir nepieciešams. Es piedāvāšu Viņam pretī kaut ko, ko Viņš vēlas.” Tas man liek justies uzticības cienīgam, dod man pašcieņu. Un Kristus saka: “Uz tāda pamata šis darījums nevar tikt noslēgts.”
Vienīgais veids, kā mēs varam saņemt to, ko Kristus piedāvā, ir ar atvērtu plaukstu, kas saņem no Viņa un liek mums palikt neaprēķināmā parādā Viņam uz visu atlikušo dzīvi un mūžību.
Izdarīt pirkumu
Dažiem cilvēkiem veikalos patīk “tikai skatīties”, un tā nav nekāda problēma. Daži cilvēki ir tāpat noskaņoti arī garīgajā sfērā. Viņi ir atnākuši pie Kristus stenda un sākuši uzdot jautājumus par Bībeli un pestīšanu. Ir labi kaut ko apskatīt, bet apskatīšana nav pirkšana. Tavas dzīves vissvarīgākās saistības ir tā vērtas, lai Tu visu dziļi un pamatīgi izpētītu, tāpēc apskati Kristus apgalvojumus uzmanīgi. Bet nesajauc skatīšanos ar pirkšanu. Lai iegūtu to, ko Kristus piedāvā, Tev jāslēdz darījums.
Arī uzlaikošana nav pirkšana. Tu vari pavadīt veikalā no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā no pirmdienas līdz piektdienai, uzlaikojot drēbes, bet tā arī neko nenopirkt. Un Tu vari nākt uz baznīcu, lasīt Bībeli, skaitīt savas lūgšanas un joprojām nenoslēgt darījumu ar Kristu. Tu vari justies tā, ka Tev vajadzētu pirkt, un tomēr nekad nenopirkt.
Un arī zināt nenozīmē pirkt. Pēdējo reizi, kad mēs apskatījām veļas mašīnas, mums gadījās sastapt ļoti zinošu un izpalīdzīgu pārdevēju, kurš bija kā staigājošā enciklopēdija. “Šī mašīna,” viņš teica diezgan nazālā balsī, “mazgāšanas ciklā griežas divdesmit trīs minūtes; un šai ir spirālveidīga vārpsta, bet tai nav automātiskā temperatūras mērītāja.”
Mēs sākām ar viņu sarunāties, un galu galā viņš mums pateica, ka viņam pašam nav veļas mašīnas, jo viņš dzīvo viens pats un vienreiz mēnesī iet uz mazgātavu. Viņš par preci zināja visu, bet pats to nekad nebija nopircis. Un kas bija vēl sliktāk – arī mēs veļas mašīnu nenopirkām!
Varbūt Tu garīgajā jomā esi tādā pašā situācijā. Tu esi iemācījusies daudz lietu par Jēzu, bet tas, ko Viņš piedāvā, vēl nav kļuvis par Tavējo. Zināt nenozīmē nopirkt.
Ir savs laiks visu izpētīt, bet lai Tu to nopirktu, jāpienāk brīdim, kad Tu pieņem lēmumu un slēdz darījumu. Un, kad Tu nopērc, tas, ko Kristus piedāvā, kļūst par Tavējo.
Atvērta
Jēzus Kristus piedāvā apmierināt Tavas dvēseles dziļākās slāpes. Viņš piedāvā ievest Tevi tādās attiecībās ar Dievu, kurās Tavi grēki ir piedoti un Tu sāc pieredzēt Viņa spēku, lai Tu varētu dzīvot Viņam tīkamu dzīvi. Šāda dzīve turpināsies aiz nāves mūžībā.
Šo dāvanu nevar nopirkt, bet Tu vari to saņemt. Lai to saņemtu, Tev jāatmet priekšstats, ka ir kaut kas, ko Tu varētu Dievam dot. Tev jālūdz, lai Viņš dod Tev to, kā Tev nav. Ticība ir kā plauksta, kas atveras, lai saņemtu to, ko Kristus piedāvā, un Viņš ir gatavs dot visiem, kuri ir ar mieru saņemt.
