Attaisnošana

Kad es pirmo reizi ciemojos Amerikā, kāds draugs mani aizveda uz beisbola spēli. Mans draugs sāka stāstīt par slaideriem (slider), spliteriem (splitter), curvboliem (curveball) un čeindžapiem (changeup) (tie visi ir veidi, kā sviest bumbu beisbola spēlē – tulkot. piez.). Man nebija ne mazākās jausmas, par ko viņš runāja. 

Sporta veidiem ir savi īpašie termini, savs vārdu krājums. Cilvēki, kuriem patīk beisbols, iemācās beisbola terminus. Cilvēki, kas mīl Jēzu, iemācās Bībeles valodu, un viņi atrod prieku tajā, ko tā ļauj uzzināt. Šajā nodarbībā mēs iemācīsimies četrus Bībeles terminus, kuri dāvās mums lielu prieku. 

…jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo viņš tos atpircis Kristū Jēzū, viņā, ko Dievs licis par izlīgumu viņa asinīs, ko saņemam ticībā…

(Romiešiem 3:23-25, jaunais tulkoj.) 

Es vēlos jūs iepazīstināt ar Nilu un Salliju. Nils bija mazliet vairāk kā divdesmit gadu vecs, kad viņš sāka draudzēties ar Salliju, pievilcīgu jaunu sievieti, ko viņš bija saticis birojā. Viņš bija pazīstams kā dažreiz straujš un nesavaldīgs, un bija reizes, kad Sallija jutās neērti un nepatīkami, būdama kopā ar viņu. 

Kādu vakaru Nils aizveda Salliju uz ballīti, kur situācija kļuva nekontrolējama. Nils sāka dzert, un, kad rīta agrumā viņi sāka doties uz mājām, viņš tik tikko spēja vadīt auto. Nils brauca miglainā skurbumā līdz notika neiedomājamais. Automašīna ietriecās nožogojumā, sāka slīdēt sāniski un apmeta kūleni vairākas reizes. Kad tā beidzot apstājās, abi, Nils un Sallija, bija zaudējuši samaņu. 

Vairākas stundas vēlāk Nils atguvās slimnīcā. Viņam galvā dunēja, un viss ķermenis sāpēja, viņam mēģinot atcerēties, kas bija noticis. 

“Kā Sallijai?”, viņš vaicāja. 

“Sliktas ziņas,” ārsts teica. “Viņa ir paralizēta. Viņa nekad vairs nestaigās.” 

“Vai es varu viņu redzēt?” 

“Nē, viņa ar Tevi nerunās.” 

Pēkšņi Nils bija nokļuvis kā murgā, un nepagāja necik ilgs laiks, pirms viņš saņēma vēstuli no Sallijas advokāta. Sallija viņu iesūdzēja tiesā saistībā ar savu neatgriezenisko invaliditāti. 

Nils guļ slimnīcā un pārdomā un brīnās, kā viņš varēja būt tik muļķis un kā viena vienkārša rīcība varēja novest viņu situācijā ar tik izmisīgām un šausmīgām ilgtermiņa sekām. Tā bija tikai viena nakts, bet tā visu izmainīja. Nils prāto un brīnās, kā viņš varēs sadzīvot ar sevi, un viņam nav ne jausmas, ko darīt ar Salliju. 

Šajā situācijā ir trīs faktori. Pirmkārt, pastāv pāridarījums (noziegums). Nils rīkojās pārgalvīgi un bezatbildīgi, izlemdams braukt mājās dzērumā. Otrkārt, pastāv persona, kurai ir nodarīts pāri (aizvainotā persona). Sallija ir dusmīga, un pamatoti. Treškārt, pastāv pāridarītājs (likumpārkāpējs, aizvainotājs). Nils zina, ka tā ir viņa vaina. Viņš dziļi nožēlo, ko ir izdarījis, bet tas neko nemainīs tai faktā, ka Sallija ir paralizēta un ka viņas advokāts sūdzēs Nilu tiesā. 

Nils nolīgst advokātu, un viņa advokāts iesāk sarunas ar Sallijas advokātu par to, kā nokārtot šo lietu, neejot tiesā. Viņu pārrunu centrā ir viena lieta: kam jānotiek, lai apmierinātu Salliju? Lietas pamatā nav, ko Nils domā, kas būtu pietiekoši. Šeit ir svarīgi, ko domā Sallija, jo viņa ir aizvainotā, tā, kam nodarīts pāri. 

Pieņemsim, ka advokāti vienojas par naudas summu, kas Sallijai būtu pieņemama. Šīs summas samaksa ir “izlīgums”. Izlīgums ir maksa, kuras mērķis ir nomierināt aizvainotās personas dusmas un apmierināt taisnību (izpildīt taisnību), lai lieta var tikt nokārtota un vairs nekad nevar tikt vēlreiz ierosināta juridiskajā sistēmā. 

Tā kā mūsu grēks ir pāridarījums un aizvainojums Dievam, no tā izriet, ka Dievs ir tas, kas noteiks, kādam jābūt izlīgumam. Jautājums ir: “Kas apmierinās Dievu?” 

Un Bībele dod mums atbildi: “…Jēz(us) Krist(us), viņ(š), ko Dievs licis par izlīgumu viņa asinīs, ko saņemam ticībā…” (Romiešiem 3:24-25). Dievs stāda priekšā Savu Dēlu, Jēzu Kristu, kā izlīgumu. Viņa nāve pie krusta apmierina Dievu un nomierina Viņa dusmas par (uz) mūsu grēkiem. 

Dievs, kura svētumu mēs esam aizvainojuši (noziegušies pret to), kura pasauli mēs esam samaitājuši un kura dusmas mēs esam izpelnījušies, sūtīja Savu vienīgo Dēlu. Dievs Jēzū Kristū kļuva par cilvēku un cieta pats zem Savas dusmības. 

“…Viņš tos atpircis Kristū Jēzū” 

Atpirkt nozīmē iegūt (nopirkt), samaksājot noteikto maksu (cenu). Šo Bībeles vārdu es iemācījos kā bērns ar vienkārša stāsta palīdzību, un es joprojām atceros šo stāstu. Tas ir stāsts par zēnu, kuram patika izgatavot dažādas lietas. 

Kādu dienu zēna tēvs viņam teica: “Tu varētu uztaisīt laivu.” Zēnam šī ideja patika, un viņi kopā ar tēvu strādāja, lai izgatavotu skaistu buru laivu. Viņš to nokrāsoja zili sarkanu, un tai bija augsta balta bura. Kad tā bija pabeigta, zēns tai uzlika īpašu zīmi, lai viņš vienmēr varētu atpazīt to kā savējo. 

Zēnam ļoti patika šī laiva, un viņš ar lielu prieku ļāva tai burāt pa tuvējo ezeru. Bet kādu dienu uz ezera laivu sagrāba liels vējš un aiznesa to projām. Zēns ļoti noskuma. 

Kādu laiku vēlāk šis zēns gāja garām spēļmantu veikalam pilsētiņā un logā ieraudzīja skaistu buru laivu. Tā bija zili sarkana ar augstu baltu buru. Ieskatījies ciešāk, viņš ieraudzīja īpašo zīmi uz tās, ko viņš pats bija uzlicis, lai vienmēr to atpazītu. 

Puisēns aizgāja mājās, savāca visu naudu, ko viņš bija iekrājis, tad aizgāja atpakaļ uz veikalu un nopirka to laivu. Mājās iedams, viņš laivu spieda cieši pie krūtīm un teica: “Tu esi mana divreiz! Tu esi mana, jo es Tevi izgatavoju, un Tu esi mana, jo es Tevi nopirku!” 

Tieši to pašu Jēzus Kristus var teikt Tev un man: “Tu esi mans (-na) divreiz. Tu esi mans, jo Es Tevi radīju, un Tu esi mans, jo Es Tevi nopirku!” Tas ir, ko nozīmē atpirkt (izpirkt). Tu esi atpirkts, Jēzum Kristum izlejot Savas asinis (Pētera 1. vēst. 1:18-19).

Attaisnots Viņa žēlastībā  

“Attaisnots” ir juridisks termins. Tas nozīmē, ka šī persona ir atzīta par taisnu (nevainīgu). “Attaisnots” ir spriedums, ko pieņem tiesnesis. Pienāks diena, kad ikviens cilvēks stāvēs tiesā Visvarenā Dieva priekšā, un Viņš ikviena cilvēka lietā paziņos vienu no šiem spriedumiem: attaisnots vai notiesāts (vainīgs). 

“Attaisnots” ir vārds, kas saistīts ar pēdējo dienu, bet šeit Bībele runā par attaisnošanu tagadnē: “…jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna…” (Romiešiem 3:23-24). Dievs mums saka: “Tava lieta var tikt izskatīta tagad! Tev nav jāpavada visa sava dzīve, prātojot un brīnoties, kāds būs Dieva galējais spriedums Tev. Tu vari tikt attaisnots – paziņots nevainīgs – šodien!” 

Pamats tam, kā Tu vari tikt attaisnots, ir tas, ko Jēzus ir paveicis, kad Viņš mira pie krusta. Viņš saņēma Dieva dusmību (izlīgums), un Viņš samaksāja cenu (izpirkšana). 

Kad Dievs mūs attaisno, Viņš izdara divas lietas: pirmkārt – Viņš pieskaita mūsu grēkus Jēzum, prasīdams samaksu par tiem no Viņa; otrkārt – Viņš Jēzus taisnīgumu pieskaita mums. 

Kad Karena un es apprecējāmies, mani vecāki mums apmaksāja nedēļu ilgu viesošanos glaunā viesnīcā Anglijas ezeru novadā. Mēs nesaņēmām rēķinu, jo kāds cits to bija apmaksājis. Dievs mūs no brīvas gribas un devīgi attaisno, pieskaitīdams mūsu grēkus Jēzum. Tā ir dāvana mums, jo mūsu “izdevumus” (maksu par mūsu grēkiem – tulkot. piez.) ir uzņēmies un samaksājis Jēzus. 

Tad Dievs mums pieskaita Jēzus taisnīgumu. 

Kādu laiku atpakaļ es nolēmu aizvērt rēķinu kredītkartei, ko vairākus gadus tiku lietojis Lielbritānijā. Kad es piezvanīju, kompānijas pārstāve bija ļoti pārsteigta. “Vai jūs zināt, ka jums uz šīs kartes ir 2000 punktu?” viņa vaicāja. 

“Vai es tos punktus varu atdot kādam citam?” es pavaicāju. “Jā, protams,” viņa teica, “jebkuram, kam ir tāda pati karte.” Es tos atdevu savam tēvam, un viņš ar prieku izmantoja un baudīja punktus, ko viņš pats nebija nopelnījis. 

Kad Tu nāc pie ticības Jēzum Kristum, Dievs Viņa taisnīgumu pieskaita Tev. Viņš Tevi attaisno, nevis Tavas labās kristīgās dzīves dēļ, bet tāpēc ka Kristus taisnīgums kļūst par Tavu. 

Saņemam ticībā 

Tā kā vienīgais pamats attaisnošanai ir tas, ko Jēzus paveica ar Savu nāvi un augšāmcelšanos, no tā izriet, ka Dievs attaisnos tos, kas pieder Jēzum. 

…jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo viņš tos atpircis Kristū Jēzū, viņā, ko Dievs licis par izlīgumu viņa asinīs, ko saņemam ticībā… (Romiešiem 3:23-25, jaunais tulkoj.) 

Levēro, ka ticība ir tas “līdzeklis”, caur kuru Jēzus kļūst par Tavu. 

Iztēlojies gados jaunu pāri; sauksim viņus par Tomu un Mariju. Viņus saved kopā draugi, un viņi tiekas randiņā un jūtas diezgan neērti, mēģinādami pieklājīgi sarunāties. Taču ar laiku viņi viens otru iepazīst labāk, un viņu attiecības padziļinās. 

Kādu vakaru Toms viņu bildina, un dažus mēnešus vēlāk viņi jau stāv altāra priekšā. Mācītājs vēršas pie Toma un viņam vaicā: “Tom, vai Tu ņem Mariju par savu laulāto sievu?” Toms atbild: “Jā.” 

Ticība ir kā laulība, kurā Tu tiec savienots ar Jēzu Kristu. Aptver, ko Jēzum nozīmēja tikt savienotam ar Tevi: Dieva svētajam Dēlam bija jāuzņemas Tavi grēki tā, it kā tie būtu Viņa paša. Un tagad aptver, ko Tev nozīmē tikt savienotam ar Jēzu: Tev pieder Jēzus taisnīgums tā, it kā tas būtu Tavs paša! 

Kad Tu nāc pie ticības Kungam Jēzum Kristum, viss, ko Viņš paveica pie krusta, kļūst darbīgs (efektīvs) Tavā pieredzē. Un tajā momentā Dievs pasludina, ka Tu esi “attaisnots”. 

Atvērta 

Dievs attaisno grēciniekus, balstoties uz izlīgumu, ko Jēzus sniedza pie krusta. Viņš to dara (t.i. – attaisno, tulkot. piez.) visiem, kuri nāk pie Jēzus ticībā. Ticība cilvēku vieno ar Kristu, kurš mūs izpērk, samaksādams mūsu parādu un pieskaitīdams mums Viņa paša taisnīgumu. Attaisnošana nav balstīta tajā, cik labi Tu dzīvo savu kristīgo dzīvi, bet gan Jēzū un visā, ko Viņš ir paveicis, būdams Tavs.