Kunga Jēzus Kristus piedzimšana droši vien izraisīja trauksmes signālus ellē. Gaismas klātbūtne nozīmē tumsības beigas, un Dieva tiešā klātbūtne uz zemes cilvēka veidā nozīmētu ļaunuma sakaušanu, izņemot tad, ja Sātans varētu atrast veidu, kā iznīcināt Jēzu.
Viņa pirmais mēģinājums to izdarīt bija caur ķēniņa Hēroda trakajām dusmām, kura pavēle nogalināt nevainīgus bērnus Bētlemes apkaimē bija nepanesams noziegums. Taču, kad šis tumsas darbs nepanāca savu, Sātans bija spiests iesaistīties atklātā konfrontācijā ar Jēzu.
Kristīts un piepildīts ar Svēto Garu
Jēzus bija trīsdesmit gadus vecs, kad Viņš iesāka savu publisko kalpošanu. Viņš tika kristīts Jordānas upē, tā pilnībā pielīdzinot sevi vīriešiem un sievietēm, kuri tiecās pēc tā, lai viņu dzīve pagodinātu Dievu. Svētais Gars nolaidās pār Jēzu, un balss no debesīm teica: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” (Mateja ev. 3:17)
Svētā Gara pilns, Jēzus aizgāja tuksnesī, kur Viņš izturēja spēcīgu kārdināšanu četrdesmit dienu garumā. Ir svarīgi ievērot, ka Jēzu tuksnesī aizveda Gars (Lūkas ev. 4:1). Kristus medīja ienaidnieku. Viņš bija nācis pasaulē, lai iznīcinātu Sātana darbu, un pirmais solis Viņa publiskajā kalpošanā bija stāties pretī ienaidniekam un triumfēt tur, kur Ādams bija cietis sakāvi.
Apjukums, pieņēmumi un godkāre
Tā izskatās, ka Sātana stratēģiju skaits ir ierobežots. Tas ir skaidri redzams, salīdzinot viņa veiksmīgo Ādama un Ievas kārdināšanu ar pilnīgo sakāvi mēģinājumā iedragāt Kunga Jēzus Kristus viengabalainību.
Sātana pirmā stratēģija abos gadījumos bija mēģinājums radīt apjukumu. Ēdenes dārzā viņš vaicāja Ievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” (1. Mozus 3:1) Tuksnesī ienaidnieks mēģināja radīt apjukumu Jēzū attiecībā uz Viņa identitāti: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” (Mateja 4:3)
Viņa nākošā stratēģija dārzā bija mēģinājums atbalstīt pieņēmumus. Sātans mēģināja pārliecināt Ievu, ka viņa var pārkāpt Dieva pavēli bez jebkādām sekām. “Mirt jūs nemirsiet,” viņš teica (1. Mozus 3:4). Sātans izmantoja to pašu argumentu pret Jēzu, kad viņš uzveda Viņu pašā Dieva nama jumta galā un teica: “Ja Tu esi Dieva Dēls, meties lejā.” (Mateja ev. 4:6)
Trešās stratēģijas centrā bija godkāre. Sātans apsolīja Ievai, ka, ja viņa pasludinās savu neatkarību [no Dieva] (tulkot. piez.), tas nostādīs viņu vienādā stāvoklī ar Dievu. “Jūs būsit kā Dievs.” (1. Mozus 3:5) Tā kā vienreiz šī viņa taktika jau bija guvusi panākumus, ienaidnieks mēģināja izmantot to pašu pieeju Jēzus kārdināšanā: “Es Tev došu visu šo varu un godību, …Ja Tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” (Lūkas ev. 4:5-7)
Sātans raidīja visu savu arsenālu uzbrukumā pret Kungu Jēzu Kristu, bet nespēja Viņu iedragāt. Kad viņš bija izsmēlis visu savu stratēģiju klāstu, tam nekas cits neatlika, kā vien atkāpties.
Saskaršanās ar pilnu ienaidnieka spēka mēru
Jēzus saskārās ar pilnu ienaidnieka spēka mēru. Lai gan Viņš pēc dabas bija bezgrēcīgs, tas kārdinājums, ko Viņš izjuta, bija lielāks nekā mēs jebkad to spēsim apzināties.
Iztēlojies trīs gaisa kara spēku pilotus lidojam virs ienaidnieka teritorijas kara darbības laikā. Viņu lidmašīnas tiek notriektas lejā, un viņi paši ienaidnieka notverti un aizvesti uz nopratināšanu. Pa vienam viņi tiek ievesti aptumšotā istabā.
Pirmais pilots nosauc savu vārdu, dienesta pakāpi un numuru. Sagūstītāji vaicā par viņa karaspēka izvietojumu. Viņš apzinās, ka viņam šo informāciju nevajadzētu nodot, bet viņš arī zina, ka ienaidnieks ir nežēlīgs un galu galā salauzīs viņa pretestību. Kamdēļ lai to visu piedzīvotu? Viņš izstāsta visu, ko viņš zina.
Tiek atvests otrais pilots. Arī viņš nosauc savu vārdu, dienesta pakāpi un numuru, un viņi sāk piestrādāt pie viņa, lai saņemtu pārējo informāciju. Viņš ir nolēmis nepadoties. Tad tiek pielietota nežēlība. Galu galā tas ir pāri viņa spēkiem. Viņš padodas un izstāsta viņiem visu, ko zina.
Tad ienāk trešais pilots un nosauc savu vārdu, dienesta pakāpi un numuru. “Jūs mani nesalauzīsit,” viņš saka.
“Un kā vēl salauzīsim! Ikviens, kas ir ienācis šajā istabā, galu galā ir ticis salauzts. Tas tikai prasa laiku; Tu redzēsi.”
Sākas nežēlības, bet viņš noturas. Tad tās pastiprinās, bet viņš tomēr noturas. Tad tās pastiprinās vēl vairāk, līdz tās kļūst tiešām neciešamas, bet viņš tomēr nesalūzt.
Galu galā pienāk brīdis, kad tie ir izmēģinājuši visu, ko vien varēja iedomāties. “Tas nestrādā,” viņi saka. “Viņš nav tāds, kā visi citi, kas ir bijuši šajā istabā. Mēs nevaram viņu salauzt.”
Kurš no šiem pilotiem izbaudīja ienaidnieka spēku tā pilnā mērā?
Vienīgais, kurš ir izbaudījis ienaidnieka uzbrukuma pilnu spēku, ir tas, kurš nepadevās. Tā nu, nekad neiedomājies, ka Kristus kārdinājumi bija vieglāki nekā Tavējie. Vienīgi Kristus pazīst kārdinājuma pilnu spēku, jo tikai Kristus ir izturējis ienaidnieka uzbrukuma spēku pilnā tā apmērā.
Skats no pirmās ielejas
Kad Dieva Dēls pieņēma mūsu, cilvēku, miesu, Viņš kļuva par vēl vienu Ādamu. Jēzus stājās pretī ienaidniekam un triumfēja tur, kur Ādams bija cietis sakāvi. Ādama sakāve atnesa traģiskas sekas – nāvi – visai cilvēku rasei. Taču Jēzus triumfs sagādāja mūžīgo dzīvību visiem, kas ticībā ir vienoti ar Viņu.
Šī četrdesmit dienu garā sadursme ar Sātanu bija pirmā tumšā ieleja, caur kuru bija jāiziet Kungam Jēzum Kristum. Kad Viņš bija stājies pretī un ļāvis ienaidniekam izsmelt visu spēka mēru uzbrukumā pret Viņu, Jēzus bija gatavs iesākt savu publisko kalpošanu, kurā cilvēki varēs ieraudzīt to svētību, kāda ir dzīvei Dieva valstībā.
