Vecajā Derībā pastāv trīs atšķirīgas vadītāju lomas: pravietis, priesteris un ķēniņš. Pravieši atradās Dieva klātbūtnē (t.i. – Dievs runāja ar viņiem tiešā veidā, tulkot. piez.) un dzirdēja Dieva Vārdu, tā ka viņi šo Vārdu varēja pasludināt ļaudīm. Praviešu vadība izpaudās patiesības jomā.
Priesteru kalpošana saistījās ar pielūgsmi. Viņi pienesa lūgšanas un upurus templī, un viņi ieveda ļaudis Dieva klātbūtnē caur kalpošanu, kas izpaudās mācītāja aprūpē un padomdošanā.
Ķēniņi vadīja ļaudis cīņās un pasargāja tos no viņu ienaidniekiem. Viņi arī bija atbildīgi par to, lai vestu ļaudis taisnos ceļos, lai tie varētu turpināt baudīt Dieva svētību.
Šīs trīs kalpošanas jomas, kopā saņemtas, mums atklāj Dieva plānu vadībai. Pravieša uzdevums bija vadīt ļaudis patiesībā, priestera uzdevums bija vadīt ļaudis tuvāk Dievam, un ķēniņa uzdevums bija vadīt ļaudis taisnībā. Pravieša kalpošana bija atklāsmē, priestera kalpošana bija samierināšanā ar Dievu, un ķēniņa kalpošana bija valdīšanā.
Gans – vadītājs
Gana līdzība apvieno pravieša, priestera un ķēniņa lomas kopā vienā skaistā attēlā, kas aptver visas trīs bībeliskas vadības dimensijas.
Gans baro avis – uzturēdams Dieva ļaudis ar veselīgu Dieva Vārda diētu. Gans meklē avis – atrazdams tās, kas nomaldījušās, un atvezdams tās atpakaļ. Gans vada avis – dodams tām virzienu un pasargādams ganāmpulku. Tā, kad Dievs runā par ganiem, Viņš runā par visu, ko ietver Viņa ļaužu vadība.
Lielākajā daļā profesiju pastāv sistēma, kā veikt darbinieku gadskārtējo vērtējumu tam, kā tie ir izpildījuši savus pienākumus. Dievs Israēla ganiem bija uzticējis lielu atbildību, un Ecēhiēla grāmatas 34. nodaļā Viņš dod novērtējumu par viņu pienākumu izpildi. Un tas nebija labs vērtējums: “Cilvēka bērns, sludini pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: tā saka Dievs Tas Kungs: bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt?” (Ecēhiēla 34:2)
Dievs izvirzīja trīs apsūdzības pret Viņa ļaužu vadītājiem: tie izmantoja savu varu ļaunprātīgi, tie sagrozīja patiesību, un tie izturējās nevērīgi pret To Kungu.
Vadītāji, kas ļaunprātīgi izmanto savu varu
Dieva ļaudis cieta no pastāvīga ļaunprātīgas izmantošanas paterna. Daudzi ķēniņi bija ļauni, bezdievīgi, un pat labākie no ķēniņiem tomēr uzlika ļaudīm smagas nastas. Dievs viņus apsūdzēja par pilnīgu bezatbildību rūpēs par Viņa ganāmpulku: “Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi.” (Ecēhiēla 34:4)
Vadītāji, kas sagroza Dieva patiesību
Dievs arī apsūdzēja tos, kuri teicās esam pravieši, bet aizstāja Dieva Vārdu ar saviem pašu uzskatiem: “Cilvēka bērns, sludini pret Israēla praviešiem, saki tiem, kas pravieto no savas paša sirds: klausaities Tā Kunga Vārdu: tā saka Tas Kungs: bēdas tiem sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem, kas seko savam pašu prātam un nav nekā redzējuši!” (Ecēhiēla 13:2-3)
Šie līderi pētīja sabiedrību, lai saprastu, ko cilvēki vēlas dzirdēt. Pēc tam viņi pielāgoja savu vēsti tam, ko cilvēki tobrīd vēlējās. Ecēhiēla dienās šie pravieši maldināja Dieva ļaudis, sludinādami mieru, kad Dievs bija teicis, ka miera nebūs. (Ecēhiēla 13:10) Viņiem nebija svarīgi, ko Dievs bija teicis. Viņi sludināja nevis, patiesības mudināti, bet uz pieprasījuma.
Vadītāji, kas izturas nevērīgi pret To Kungu
Priesteriem bija uzdota kalpošana, lai vestu ļaudis pie Dieva, bet tie koncentrējās uz to, lai palīdzētu cilvēkiem būt mierā pašiem ar sevi nevis lai palīdzētu tiem atrast mieru ar Dievu. Viņi nekalpoja cilvēkiem ar lūgšanām un neparādīja tiem, kā tikt samierinātiem ar Dievu: “Priesteri sagroza manu bauslību un apgāna manus svētumus! Tie neatšķir svētu no parasta, tie nemāca, kas šķīsts, kas nešķīsts,…tā tie mani nievā!” (Ecēhiēla 22:26, jaunais tulkoj.)
Kad Dievs raudzījās uz Israēla ganiem, Viņš redzēja šausmīgu ļaunprātīgu varas izmantošanu, tīšu patiesības sagrozīšanu un Viņa paša atstāšanu novārtā. Tā visa rezultātā Dieva ganāmpulks bija novārdzis, avis nebija aprūpētas, un tās nebija pasargātas.
Pienācis laiks jaunam ganam
Dievs Savu ļaužu situāciju atrada par neciešamu, tāpēc Viņš nolēma iejaukties: “Es pats būšu Savu avju gans,…saka Dievs Tas Kungs…” (Ecēhiēla 34:15) Ar to Dievs teica: “Es pats būšu pravietis, priesteris un ķēniņš Saviem ļaudīm. Es pats nesīšu viņiem patiesību. Es nākšu pie Saviem ļaudīm, un pats par viņiem rūpēšos. Es pats personīgi tos pasargāšu un vedīšu taisnos (pareizos) ceļos.”
Kā Dievs to izdarīs? Pašķir šo stāstu sešsimt gadus uz priekšu, un pasaulē ir nācis Jēzus Kristus. Viņš redzēja, ka Dieva ļaudis bija “kā avis, kam nav gana” (Mateja ev. 9:36), un Viņš par tiem iežēlojās. Viņš teica: “Es esmu labais gans.” (Jāņa ev. 10:11) “Visi, kas priekš Manis nākuši, ir zagļi un laupītāji.” (Jāņa ev. 10:8) Tie avis ļaunprātīgi izmantoja, bet Jēzus atdeva savu dzīvību par avīm. (Jāņa ev. 10:11) Tie avis kāva, bet Jēzus nāca, lai avīm būtu dzīvība. (Jāņa ev. 10:10)
Jēzus ir Labais Gans, kas avis pabaro, kas tās uzmeklē un kas tās vada. Viņš Tevi ēdinās ar patiesību. Kad Tu aizmaldīsies prom, Viņš Tevi atvedīs atpakaļ un atjaunos. (Lūkas ev. 15:5-6) Viņš Tevi pasargās no Taviem ienaidniekiem, un, kad pienāks Tavs nāves brīdis, Viņš Tevi ievedīs mūžīgajā dzīvībā: “Manas avis…nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” (Jāņa ev. 10:27-28)
Ļaunprātīgi vadītāji
Jēzum ir īpaša iejūtība uz cilvēkiem, kuri ir cietuši no ļaunprātīgiem vadītājiem, jo Viņam pašam ir nācies ciest no ļaunprātīgiem ganiem. Kad pie Jēzus nāca un Viņam sekoja lieli pūļi, tā laika reliģiskie vadītāji redzēja, ka viņi riskē zaudēt savu draudzi. Tādēļ viņi lika Jēzu arestēt, un Israēla gani sarīkoja tiesu Labajam Ganam.
Kad Jēzus tika tiesāts Kajafas priekšā, uz Viņu spļāva, Viņu pļaukāja un sita. (Mateja ev. 26:67) Kad Jēzu aizsūtīja pie Hēroda, ķēniņš nedarīja it neko, lai Viņu aizstāvētu. Kad Jēzus tika atvests Pilāta priekšā, gubernators neizrādīja nekādu interesi par patiesību. (Jāņa ev. 18:38) Viņa lēmums attiecībā uz Jēzu nebija balstīts taisnībā, bet gan ļaužu pārsvara tobrīdējā noskaņojumā. Pilāts nomazgāja savas rokas un atdeva Jēzu krustā sišanai.
Tavs Pestītājs zina, ko tas nozīmē ciest no ganiem, kas ļaunprātīgi izmanto varu, sagroza patiesību un rūpējas vairāk par sevi nekā par Dievu. Ja Tu esi cietis no ļaunprātīgas vadības, Tev ir Pestītājs, pie kura Tu vari nākt.
Labais Gans
Jēzus, Labais Gans, saka: “Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu, bet taukās un stiprās es iznīcināšu. Es tās ganīšu pēc taisnības!” (Ecēhiēla 34:16, jaunais tulkoj.)
Pazudis nozīmē, ka Tu nezini, kur atrodies, un nespēj atrast ceļu atpakaļ uz turieni, kur Tev jābūt. Ja Tu šodien jūties pazudis (apmaldījies), Jēzus nāca Tevi meklēt un glābt. Un, ja Tu uzticēsi sevi Viņam, Viņš Tevi pārvedīs mājās.
Aizklīdis nozīmē, ka Tu esi nošķīries prom no citām avīm. Tu esi izolējies, un tādēļ, ka Tu esi viens, Tev draud briesmas. Bet Jēzus var atvest Tevi atpakaļ.
Savainots nozīmē, ka Tavā dzīvē notika kaut kas, kas Tevi ļoti sāpināja. Iespējams, ka Tevi savainoja kāds, kas ļaunprātīgi izmantoja varu jeb sagrozīja patiesību. Jēzus Tev šodien saka: “Es pārsiešu Tavas brūces.” Varbūt Tu teiksi: “Manas brūces ir pārāk dziļas!” Bet nepastāv tādas brūces, ko Jēzus nespēj dziedināt.
Vājš nozīmē, ka Tev nav spēka darīt to, kas Tev jādara. Ja Tu nezini, kā šonedēļ spēsi paveikt un izturēt visu, kas stāv priekšā, Jēzus Tev piedāvā spēku.
Cik brīnišķīgi ir pilnībā piederēt Dieva Dēlam un tikt Viņa vadītam! Kad Tu varēsi teikt: “Tas Kungs ir mans gans,” tad Tu arī varēsi teikt: “Man netrūks nenieka.” (23. psalms:1)
Bet tad Dievs saka: “…taukās un stiprās es iznīcināšu.” Taukās un stiprās ir tās, kurām šķiet, ka tām nav vajadzīgs gans. Dievs spriedīs taisnu spriedumu visiem, kas ļaunprātīgi izmanto varu, un visiem, kas pretojas Viņa valdīšanai.
Atvērta
Dieva ganāmpulka ganīšana iekļauj pravieša, priestera un ķēniņa kalpošanas. Tie, kuriem Dievs ir uzticējis atbildību būt vadītājiem Viņa draudzē, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu amatu. Mācīt savus paša uzskatus, ignorēt Dieva ļaužu garīgās vajadzības vai uzspiest viņiem nevajadzīgas nastas ir privilēģiju ļaunprātīga izmantošana.
Efektīvi vadītāji mācīs Dieva patiesību, rūpēsies par Dieva ļaudīm un vadīs Dieva ganāmpulku ceļos, kas ir tīkami Viņam. Viņi koncentrēsies uz šiem pienākumiem, tāpēc ka viņi ir atbildīgi Lielā Gana, Jēzus Kristus, priekšā, kurš atdeva Savu dzīvību par Savām avīm. (Apustuļu darbi 20:28)
