Kad apustulis Jānis bija ieslodzījumā Patmas salā, Dievs dāvāja viņam nākotnes redzējumu (vīziju), ko Jānis pierakstīja Atklāsmes grāmatā.
Jāņa redzējums palīdz mums ieskatīties tajā, kā beigsies pasaules vēsture un sāksies mūžība. Tajā ir daudz brīnišķīgu simbolu, kas palīdz mums uztvert lietas, kas citādi būtu ārpus mūsu saprašanas spējām.
Jānis redzēja to ļaunumu, kuram tiks dota vaļa pasaulē, īpaši jau pēdējās dienās. Viņš redzēja Kristus ļaužu prieku, kad viņi tiks paņemti prom no šīs pasaules ciešanām un uzņemti Kristus klātbūtnē. Un viņš redzēja Kristus galīgo uzvaru, kad ļaunums tiks iznīcināts uz visiem laikiem.
Jaunas debesis un jauna zeme
“Tad,” Jānis rakstīja, “es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas.” (Atklāsmes grām. 21:1)
Mēs varam aptvert, kādēļ Dievs radīs jaunu zemi, bet kādēļ Viņš lai radītu jaunas debesis?
Pirms radās sacelšanās (pretestība) uz zemes, tā vispirms radās debesīs. Sātans vēlējās uzkāpt Dieva tronī, un tādēļ viņš tika padzīts. Gan uz zemes, gan debesīs pastāvēja ļaunuma iespējamība.
Bet tagad Jānis redzēja, ka ienaidnieks būs nolemts iznīcināšanai uz visiem laikiem un ka Dievs veidos jaunās debesis tā, ka tur ne tikai nebūs ļaunuma klātbūtnes, bet arī, ka nepastāvēs pat ļaunuma iespējamība.
Tad Jānis raksta, ka viņš redzēja “jaunu zemi.” Kristum ticīgā galamērķis nav sapņaina eksistence iedomātā pasaulē. Dievs pārveidos, pārradīs, papildinās un atjaunos šo planētu: “Arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības.” (Romiešiem 8:21)
Šajā stāsta posmā cilvēces vēsture, kādu mēs to pazīstam, ir beigusies. Londona, Čikāga, Jeruzāleme, Kairo, Beižinga un Maskava visas ir prom! Zeme ir noslaucīta tukša Dieva dusmības karstumā. (Pētera 2. vēst. 3:10; Vēst. Ebrejiem 1:10-12)
Jānis ieraudzīja jaunu pilsētu nākam lejā no debesīm. Viņš tūlīt atpazina tās siluetu: Jeruzāleme! Tā viņam bija nepārprotami pazīstama. (Atklāsmes grām. 21:2)
Pilsētas mērīšana
Jeruzālemei ir liela nozīme Bībeles stāstā. Tā bija vieta, kur Dievs nonāca satikties ar saviem ļaudīm, kad Viņa klātbūtnes mākonis piepildīja templi.
Jaunā pilsēta ir apbrīnojami plaša. Tā ir izvietota kā kvadrāts, un tās platība ir 12000 stadijas – 1400 jūdzes (tas ir apmēram 2240 kvadrātkilometri – tulkot. piez.)! (Atklāsmes grām. 21:16) Tā platība, ko pilsēta aizņems, būtu apmēram trīs ceturtdaļas no Amerikas Savienoto Valstu platības jeb piecreiz lielāka par Lielbritāniju.
Jānis jau bija ievērojis, ka milzīgais Dieva ļaužu pūlis bija lielāks nekā jebkurš varētu tos saskaitīt. Tagad Dievs darīja zināmu, ka Viņam ir sagatavota vieta ikvienam no tiem.
Pilsētas izmēri ir doti trijās dimensijās. “Tās garums, platums un augstums bija vienādi.” (Atklāsmes grām. 21:16) Citiem vārdiem, tā ir ideāls kubs.
Jānis tūlīt būtu aptvēris tā nozīmi. Vissvētākā vieta templī, kur Dievs satikās ar saviem ļaudīm, arī bija kubs: trīsdesmit pēdu gara, trīsdesmit pēdu plata un trīsdesmit pēdu augsta. (1. Ķēniņu grām 6:20; citos angļu valodas un visos latviešu tulkojumos ir minētas divdesmit pēdas – tulkot. piez.)
Vecajā pilsētā bija svētā vieta, kur nonāca Dieva klātbūtne. Jaunā pilsēta visa ir svētā vieta, kur Dieva klātbūtne paliks vienmēr. Vecajā Jeruzālemē ar Viņa godību bija pildīta viena istaba. Jaunajā Jeruzālemē visa pilsēta būs pildīta ar Viņa godību, un milzīgs daudzums vīriešu un sieviešu dzīvos Dieva klātbūtnē mūžīgi.
Paradīze atjaunota
Šajā brīdī vīzijā Jānis ir uzaicināts ieiet pilsētā. Kad viņš ieiet, neapšaubāmi viņam par lielu izbrīnu, viņš ierauga dārzu! (Atklāsmes grām. 22:1-2)
Bībeles stāsts iesākās dārzā, un tagad, Bībeles stāsta beigās, šī paradīze tiek atjaunota. Jaunajā dārzā Dieva ļaudīm ir pieejams Dzīvības koks, kurš nes divpadsmit dažādus augļus, ievācamus katru mēnesi. Šo augļu daudzveidība norāda uz dzīves pilnību un bagātību, kas tiek nemitīgi papildināta Dieva klātbūtnē.
Dieva jaunās pilsētas prieki un tīksme pārspēs visu, ko Ādams pazina Paradīzes dārzā. Tu ēdīsi augļus, kādus Ādams nekad nav nogaršojis, un baudīsi priekus, ko Ādams nekad nav pazinis.
Kad Tu nonāksi Dieva klātbūtnē, Tev nebūs nekādu nožēlu. Dievs nožāvēs visas asaras no Tavām acīm. (Atklāsmes grām. 21:4) Iztēlojies, kā Dievs pats to izdarīs! Dažreiz mēs spriežam, kā tas var būt, ka mēs būsim debesīs un mums nebūs jāraud par sevi vai par citiem. Viena lieta ir skaidra: Dievs paņems prom ne tikai mūsu nožēlas, bet arī to iemeslus.
Skats no beidzamā kalna
Dieva ļaudis baudīs Viņa klātbūtni Viņa brīnišķīgajā pilsētā. Mēs kalposim Viņam, un Dievs atklāj, ka mēs “valdīs(-im) mūžīgi mūžam.”’(Atklāsmes grām. 22:5) Par laimi, tas nenozīmē, ka mums visiem būs valsts darbs (vai darbs valdībā).
Kad Dievs runā par to, ka mēs valdīsim, Viņš mums atklāj, ka dzīve būs sakārtota un mēs to pārvaldīsim. Tu vairs nebūsi pakļauts laika tirānijai un izpildes termiņiem, papīru kaudzēm un visam, kas ar to saistīts. Tu vairs necīnīsies ar pēkšņiem un neparedzamiem emociju uzplūdumiem, prāta apmāniem vai gribas impulsiem (tieksmēm). Tev vairs nebūs jācieš no disfunkcionālām attiecībām, un Tev vairs nedraudēs briesmas vai nāve.
Tava dzīve būs sakārtota, Tavs darbs nesīs gandarījumu, un Tavas attiecības būs veselīgas un pilnīgas. Pati dzīve tiks pakļauta Tavai pārvaldīšanai, un nekas netraucēs Tev piepildīt visus Dieva nodomus.
Savas vīzijas kulminācijas punktā Jānis dzirdēja balsi no Dieva troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū.” (Atklāsmes grām. 21:3) Atsvešināšanās būs izbeigusies. Lāsts būs zudis. Dieva diženais nodoms būs piepildīts. Un sāksies tā dzīve, kurai Viņš Tevi ir radījis.
