Pāvils zināja, ko nozīmēja cīnīties ar grēku gan pirms, gan arī pēc savas dzīvi izmainošās sastapšanās ar Jēzu. “Es atrodu, ka manī darbojas šāds likums,” viņš teica. “Lai gan es vēlos darīt labu, ļaunums ir tepat man klāt.” (Romiešiem 7:21)
Atskatoties uz savu agrāko pieredzi, viņš atcerējās, kā viņa vēlmes darīt labu arvien izjauca kāda cita dziņa, kuru viņš tā īsti neizprata. Viņš jutās kā cietumnieks, nespēdams dzīvot tādu dzīvi, kādu viņš patiesi vēlējās, un tas lika viņam justies nožēlojami. “Es, nožēlojamais cilvēks!” viņš teica. “Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” (7:24)
Piepūlēšanās vēl vairāk neko neizmainītu. Pāvils zināja, ka tā kārdinājuma spēks ir stiprāks par viņu. Viņam bija vajadzīga palīdzība, un, kad viņš nāca pie ticības Jēzum Kristum, viņš to saņēma. Tādēļ viņš atbildēja savu jautājumu “Kas mani izglābs?” ar triumfējošu: “Pateicība Dievam, kurš mani glābj caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!” (7:25)
Cīņa, kas vēl nav galā
Kad Tu kļūsti par kristieti, tas nenozīmē, ka Tava cīņa ar grēku un kārdinājumu ir galā.
Kad Tu nāc pie Kristus, Tu kļūsti par jaunu cilvēku. Tu dzīvo savu jauno dzīvi ticībā uz Dieva Dēlu, bet tā joprojām ir arī dzīve, ko Tu dzīvo miesā. (Galatiešiem 2:20) Tieši tādēļ tā ir tik liela cīņa! Kamēr Tu esi miesā, Tu turpināsi piedzīvot kārdinājuma spēku. No šīs cīņas nevar izvairīties.
Grēka saknes guļ tik dziļi mūsos, ka pat tad, kad mēs nākam pie Kristus, tās netiek paņemtas prom. Kārdinājumi ir mums visapkārt, un dziņa grēkot joprojām atrodas mūsos. Pāvils to sauc par “miesas darbību” (Romiešiem 8:13), “miesas darbiem” (Galatiešiem 5:19); tas ir, “kas pieder zemei” (Kolosiešiem 3:5) un “veca(jam) cilvēk(am)” (Efeziešiem 4:22).
Miesa ir kā burbuļojošs avots, kas arvienu izsviež jaunu veidu, kā radīt nepatiku Dievā. Tā ir kā trakojoša uguns, kas turpina mest gaisā dzirksteles, un katrā dzīves posmā tai ir savas īpašas briesmas un lamatas, no kurām jāuzmanās. Ir viegli iztēloties, ka konflikts ir galā, kad viens kārdinājums mazinās un atkāpjas, bet tas nekad nebeidzas. Vecā miesas daba turpina dzīvot, ierosinādama jaunas domas, vārdus un darbus, kas ir nepatīkami Dievam visa Tava mūža garumā.
Tev jāzina, ka Tava cīņa ar grēku nav sakāves pazīme. Tā ir patiesa kristieša normāla pieredze. Kristietis ir kā zivs, kura peld pretēji upes straumei. Cīņa ir droša pazīme, ka Tu dodies pareizajā virzienā. Vienīgā alternatīva ir ļauties straumei.
Pāriešana uzbrukumā
Dievs aicina katru kristieti uzņemties iniciatīvu un aktīvi uzbrukt grēkam, kas ir mūsu dzīvēs. Mums ir jādodas uzbrukumā visam tam mūsu domās, vārdos un darbos, kas ir nepatīkams Dievam.
Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei… (Kolosiešiem 3:5)
Jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā…(Efeziešiem 4:22)
Ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. (Romiešiem 8:13)
Pāvila spēcīgie un agresīvie vārdi atspoguļo Jēzus mācīto par to, kā apieties ar grēku mūsu dzīvēs. “Ja tava acs tevi apgrēcina,” Viņš teica, “izrauj to un met to prom.” (Mateja ev. 18:9) Protams, ka Jēzus nemācīja sevis izkropļošanu, bet Viņš skaidri norādīja, ka mums jārīkojas visai krasi pret grēku mūsu dzīvēs.
Mūsu pirmā reakcija uz šīm pavēlēm varbūt ir protestēt, ka mēs neesam spējīgi to izdarīt, atceroties tos kārdinājumus, kas mūs ir pārņēmuši pagātnē. Bet Raksti arvien runā par Kristum ticīgo kā tādu, kam ir spēks to izdarīt. Dievs ir Tevi nostādījis cīņas pozīcijā. Svētais Gars ir dāvāts katram cilvēkam, kurš pieder Kristum, un Viņa spēkā Tu spēj ne tikai cīnīties, bet arī uzvarēt šo cīņu: “Grēks vairs nebūs jūsu kungs.” (Romiešiem 6:14)
Identificē ienaidniekus
Raksti nosauc specifiskus grēkus mūsu domās, vārdos un darbos, pret kuriem mums ir jācīnās.
Grēkošana domās, pret kuru mums jācīnās, ir neķītrība, iekāre, elku kalpība, ļaunas dziņas, alkatība, dusmas, rūgtums, skaudība un patmīlīga godkāre. Grēkošana vārdos iekļauj aprunāšanu, ļaunprātību un neķītru valodu. Grēkošana darbos iekļauj seksuālu netikumību, dusmu izgāšanu, nodarbošanos ar burvestībām un maģiju, piedzeršanos, skandālu rīkošanu, nesaticību, šķelšanos un orģijas. (Kolosiešiem 3:5, 8; Efeziešiem 4:29; Galatiešiem 5:19-21)
Nevienai no šīm lietām nav vietas Kristum ticīgā cilvēka dzīvē. Dievs mūs aicina tikt no tām vaļā. Mums tās jāiznīcina bez žēlastības.
Lūdzu nesarežģī lietas vēl vairāk, teikdams, ka tas nav Tavos spēkos. Ja Tu pats to nespēj, tad nāc pie Kunga Jēzus Kristus ticībā, un Viņš Tevi glābs. Ja Tu jau esi nācis pie Kristus, tad Viņa spēks darbojas Tevī.
Nesaki, ka Tu nespēj pārvarēt kārdinājumu. Bez Kristus Tu patiešām būtu grēka gūsteknis. Ar Kristu Tev ir dāvāts spēks un Tu esi apbruņots cīņai.
Skats no otrās ielejas
Cīņa pret grēku ir Tava atbildība. Dievs necīnīsies Tavā vietā, bet Viņš ies šai cīņā kopā ar Tevi.
Dievs Tevi ir aicinājis iesaistīties šai cīņā, un Viņš Tevi ir apgādājis ar visu nepieciešamo, lai Tu spētu to darīt. Iztēlojies karavīru pilnā apbruņojumā patrulējam. Pēkšņi parādās ienaidnieks un skrien uz viņa pusi. Karavīrs izmanto ekipējumu, kas viņam ir dots, lai neitralizētu ienaidnieku pirms tas paspēj viņu iznīcināt.
Kārdinājumi turpinās Tev uzbrukt, un Dievs Tevi aicina tos neitralizēt pirms tie iznīcina Tevi. Viņš Tev ir dāvājis visu, kas nepieciešams šai cīņai. Ar Svētā Gara klātbūtni un spēku Viņš Tevi ir nostādījis tādā pozīcijā, lai Tu cīnītos un uzvarētu.
