Mozus trīcēja, stāvēdams kalna pakājē, divu miljonu pārbijušos cilvēku ieskauts. Pavērsdamies uz augšu, viņi varēja redzēt, ka “Sinaja kalns kūpēja, jo Tas Kungs nonāca uz to ugunī.” (2. Mozus 19:18) Viss kalns trīcēja, kad Dievs, kurš iepriekš bija pastaigājies ar Ādamu dārzā, nonāca uz tā.
Cilvēki bija tā pārbijušies, ka viņi lūdza Mozu iet augšā kalnā, lai Dievs var runāt ar viņu. Viņi nevarēja izturēt to, ka Dievs runātu ar viņiem tiešā veidā. Tā Mozus uzkāpa kalnā, un Dievs deva viņam 10 baušļus. (20:3-17)
Desmit baušļi nav kādu patvaļīgu likumu sakopojums. Tie ir Dieva rakstura tiešs atspoguļojums.
Kad Dievs teica: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā,” tas bija tādēļ, ka Viņš ir vienīgais Dievs. (20:3) Nav neviena cita tāda kā Viņš.
Kad Viņš noteica, lai mēs atpūšamies vienu dienu nedēļā, tas bija tādēļ, ka Viņš atpūtās Radīšanas septītajā dienā.
Kāpēc Tev nebūs pārkāpt laulību? Tāpēc, ka Dievs ir uzticīgs.
Kāpēc Tev nebūs zagt? Tāpēc, ka Dievs ir uzticības cienīgs (uzticams).
Kāpēc Tev nebūs dot nepatiesu liecību? Tāpēc, ka Dievs ir patiesība.
Kāpēc Tev nebūs iekārot? Tāpēc, ka Dievs ir mierā un apmierināts sevī.
Baušļi atspoguļo Dieva godību, un, ja mēs savā dzīvē atdarinām to, kāds ir Dievs, tad mūsu dzīve izskatīsies šādi.
Tavas sirds sīvākās cīņas.
Desmit baušļi atspoguļo arī sīvākās cīņas cilvēku pieredzē.
Pirmajā bauslī Dievs teica: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” Mums nenākas viegli ļaut Dievam būt pirmajam, pašam svarīgākajam mūsu dzīvē. Tāpat kā Ādams un Ieva dārzā, mēs vēlamies paši ieņemt Dieva vietu.
Otrajā bauslī Dievs teica: “Netaisi sev elku tēlu.” Mums ir jāpiepūlas, lai pielūgtu Dievu tādu, kāds Viņš ir, jo mēs tiecamies domāt par Viņu kā tādu, kādu mēs vēlamies Viņu redzēt.
Kad Dievs teica: “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt,” Tev tas jāsaprot tā, it kā Viņš teiktu: “Tev būs kārdinājums lietot Manu vārdu, lai atbalstītu savus paša aizspriedumus un izteiktu savu neapmierinātību un vilšanos.” Un, kad Viņš teica: “Piemini sabata dienu, ka Tu to svētī,” Viņš darīja mums zināmu, ka mums būs cīņa ar mūsu laika atvēlēšanu Viņam.
Pēdējie seši baušļi runā par mūsu cīņu mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Kad Dievs teica: “Godini savu tēvu un savu māti,” Viņš uzrādīja mūsu cīņu ar pakļaušanos autoritātei.
Mēs arī cīnāmies ar nemitīgiem pavedinājumiem uz naidu. Par tiem Dievs runā sestajā bauslī: “Tev nebūs nokaut.” Kristus mūs māca, ka šajā ziņā lietas būtība guļ dziļāk un ir plašāka nekā fiziska vardarbība, bet kā pamats šai problēmai ir sarūgtinājums, ko mēs, iespējams, izjūtam pret citiem. (Skat. Mateja 5:21-22)
Septītajā bauslī Dievs norāda, ka mums būs cīņa par seksuālo šķīstību, teikdams: “Tev nebūs laulību pārkāpt.” Arī šai ziņā Kristus mums lika skaidri saprast, ka šis bauslis runā par grūtībām uzturēt mūsu prātu un domas tīras.
Tad vēl ir cīņa par personīgo viengabalainību un godīgumu: “Tev nebūs zagt” un “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.” Tu nonāksi apstākļos, kuros Tev būs kārdinājums pārspīlēt stāstu, sagrozīt faktus vai arī vienkārši runāt saltus melus.
Un beidzot mēs visi cīnāmies ar apmierinātības konceptu. Tādēļ Dievs uzrakstīja desmito bausli: “Tev nebūs iekārot.” Kad Tu ievērosi, kas ir citiem cilvēkiem, tas radīs Tevī sajūtu, ka Tev arī vajag to pašu.
Tās ir mūsu ikdienas cīņas, vai ne tā? Tās ir tās lielās cīņas, kuras mums katram nāk priekšā lielākā vai mazākā mērā. Baušļi ir kā gaisma, kas iespīd mūsu dvēselēs, un, kad mēs ievērojam, ko Dievs uz mums runā, mums jāatzīst, ka Viņš runā tieši par mūsu sirds sīvākajām cīņām.
Dvēseles rentgena bilde.
Nesen es biju aizgājis pie zobārsta. Ilgi negribēju iet, pārsvarā tādēļ, ka man nebija nekādu sūdzību un zobi nesāpēja. Tā nebija uzmundrinoša vizīte.
Mans zobārsts izdarīja rentgena uzņēmumus un tad apskatīja tos, pacēlis pret gaismu. “Hmmmm…Vai dieniņ! Šausmas! Zem šīm plombēm ir daudz bojātu zobu,” viņš teica.
“Bet man nekas nesāp,” es tiepos. Viņš bija nesatricināms. “Tev būs vajadzīgs samērā liels labošanas darbs,” viņš teica, “un jo ātrāk, jo labāk.”
Daudzi cilvēki iet caur dzīvi bez jebkādām sāpēm par savu garīgo stāvokli. Viņi izdara nepamatotu pieņēmumu, ka viss ir kārtībā un, tāpēc ka pārsvarā viņu dzīve kopumā ir cienījama, tad viņi ir labā garīgā formā. Bet Dieva baušļi ir kā dvēseles rentgens. Tas parāda, ka mēs esam cilvēki, kuri nevēlas ļaut Dievam patiesi būt Dievam, un ka mēs no dabas mīlam sevi vairāk nekā citus cilvēkus.
Vissvarīgākais iemesls, kāpēc Tev ir vajadzīgs Jēzus Kristus, ir nevis tāpēc, ka Tava dzīve būs bagātāka, pilnīgāka un apmierinošāka, bet gan tāpēc, ka Tu esi grēcinieks pēc savas dabas un praksē. Dieva baušļu rentgens to atklāj.
Baušļi ir laba lieta, tāpat kā rentgens ir labs, pat ja tie atklāj mums nepatīkamas lietas. Man bija nepatīkami saņemt sliktas ziņas pie zobārsta, bet es biju pateicīgs, ka problēma tika atklāta pirms tā kļuva vēl smagāka. Ja Tu neesi apzinājies problēmu, Tu nemeklēsi tai risinājumu.
Baušļi ir kā audzinātāja, kas mūs ved pie Kristus. (Skat. Galatiešiem 3:24) Kad Tu uzzināsi, ko māca baušļi, Tu nāksi pie Kristus.
Ieklāt sliedes vilcienam.
Vecās Derības stāsts mums skaidri parāda, ka Dieva ļaudis nebija spējīgi turēt baušļus. Baušļi mums norāda to, kas no mums tiek prasīts, bet tie nedod mums spēku to izpildīt.
Vēlāk Bībeles stāstā Dievs apsolīja jaunu derību, kurā Viņš ne tikai noteiks, kas mums jādara, bet dos arī spēku to pildīt. “Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas.” (Ecēhiēla grām. 36:27)
Dieva baušļi ir kā sliedes vilcienam. Sliedes nosaka virzienu, bet vilciens nekur nevar kustēties, ja lokomotīvei nav dzinējspēka. Svētais Gars ar savu īpašo darbu dāvā Dieva ļaudīm spēku kustēties tajā virzienā, kuru ir noteikuši Dieva baušļi.
Baušļu pārvēršana apsolījumos.
Es dzirdēju lielisku stāstu par kādu cilvēku, kurš atradās cietumā, jo viņš bija zaglis. 1. Pirms apcietināšanas zagšana bija viņa dzīvesveids. Cietumā viņš dzirdēja vēsti par Jēzu Kristu un brīnišķīgā kārtā tapa pārvērsts ticībā.
Kad pienāca laiks viņam tikt atlaistam brīvībā, šis cilvēks zināja, ka viņam stāv priekšā jauna cīņa. Lielākā daļa viņa veco draugu bija zagļi, un viņš apzinājās, ka nebūs viegli atteikties no iepriekšējās dzīves vecajiem ieradumiem.
Savas brīvības pirmajā svētdienā viņš nepamanīts iegāja baznīcā. Desmit baušļi bija iegravēti uz plāksnes pašā priekšā, un viņa acis tūlīt piesaistīja tā baušļa vārdi, kuri šķita viņu nosodām. “Tev nebūs zagt.”
“To nu gan es tagad nemaz negribēju redzēt,” viņš domāja pie sevis. “Es pazīstu savu vājību. Es apzinos savu sakāvi, un es apzinos, kāda cīņa stāv man priekšā.”
Dievkalpojuma laikā viņš turpināja skatīties uz šo plāksni. Vienā brīdī, kad viņš jau atkal pārlasīja šos vārdus, to nozīme it kā mainījās. Pirmīt viņš tika tos lasījis pavēles tonī: “Tev nebūs zagt!” Bet tagad šķita, ka Dievs tos saka viņam kā apsolījumu: “Tev nebūs zagt.”
Viņš tagad Kristū bija jauns radījums, un Dievs viņam apsolīja, ka Svētais Gars darīs iespējamu pārvarēt viņa zagšanas ieradumu.
Dieva apsolījums ir, ka tad, kad Tu ticēsi Kungam Jēzum Kristum, Svētais Gars nāks un dzīvos Tavā dzīvē. Viņa spēks būs par iemeslu atšķirībai starp cīņu, kuru Tev nolemts zaudēt, un to, kurā galu galā būs uzvara. Baušļi mums paziņo, kā Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu. Kristus dara tādu dzīvi iespējamu.
Brīdis lūgšanai.
Kurš no desmit baušļiem uzrunā Tavu lielāko cīņu šobrīd? Padomā, lai Tu varētu identificēt šo bausli, un tad lūdz Dievu, lai Viņš caur Svētā Gara spēku dara to par jomu, kurā Tev ir uzvara. Lūdzot atceries Romiešiem 6:14 apsolījumu: “Grēks vairs nevaldīs pār jums.”
Svētais Tēvs,
Paldies, ka Tu dāvāji baušļus, lai atklātu manu grēku mēru un uzrādītu manu vajadzību pēc Pestītāja. Tu zini, ka ik pa laikam es cīnos ar (nosauc savu grēku) un tā pārkāpju Tavu bausli.
Es atzīstu, ka man ir vajadzīgs Jēzus Kristus, un pateicos, ka Viņš ir nācis, lai atbrīvotu mani no grēka varas manā dzīvē. Dāvā man uzvaru (nosauc grēka jomu) Tava Svētā Gara spēkā.
Es Tevi lūdzu Kristus vārdā.
Āmen.
Piezīmes:
1.Šo stāstu es dzirdēju no sava drauga Čārlza Praisa (Charles Price), un pateicos viņam par atļauju to izmantot šeit. Skat. Charles Price, Matthew. (Fearn, Scotland: Christian Focus, 1998.), 88.
