Dēls

Es kļuvu par tēvu 1986. gadā, kad piedzima mans dēls Endrjū (Andrew). Pirms man piedzima dēls, mani nevarēja saukt par tēvu. Vīrietis kļust par tēvu vai sieviete par māti  tieši ar dēla vai meitas piedzimšanu. Bet Dievs neieguva dēlu, kad pasaulē piedzima Jēzus. Dievs sūtīja Savu Dēlu, kurš jau bija “pie Tēva krūts”. (Jāņa ev. 1:18) 

Bībele skaidri norāda, ka Dēls ir vienlīdzīgs ar Tēvu. (Jāņa ev. 5:18) Pirms Viņš pieņēma mūsu miesu, Dievs Dēls dalījās ar Tēvu godībā (Jāņa ev. 17:5), dalījās Tēva dzīvībā (Jāņa ev. 5:26), Tēva darbībā (Jāņa ev. 1:3) un Tēva mīlestībā (Jāņa ev. 17:24). Visā savā būtībā Viņš ir Dievs, bet Viņš neuzskatīja šo vienlīdzību ar Dievu par kaut ko, kas stingri jāsatur (lai nepalaistu vaļā – tulkot. piez.). (Filipiešiem 2:6) Viņš Sevi nodeva Tēva rīcībā un pieņēma kalpa veidu. 

Reiz Jēzus teica: “Tēvs ir lielāks nekā Es.” (Jāņa ev. 14:28) Tas līdzinās tam, ja es teiktu: “ASV prezidents ir lielāks nekā es.” Prezidents un es, mēs abi esam cilvēki (un dalāmies savā cilvēcīgumā – tulkot. piez.), bet ir skaidrs, ka viņa amats (pozīcija sabiedrībā) ir augstāks. 

Tādējādi, kad Jēzus teica: “Tēvs ir lielāks nekā Es,” Viņš ar to nedomāja, ka Tēvs ir dievišķīgāks (t.i. – “vairāk” Dievs nekā Jēzus – tulkot. piez.), bet gan, ka Tēvam ir augstāka pozīcija. Tēvs bija debesīs, un Jēzus bija ceļā uz krustu. Tas ir, kādēļ Jēzus teica Saviem mācekļiem: “Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeimu pie Tēva…” (Jāņa ev. 14:28) Aiziešana pie Tēva nozīmēja, ka Viņš atgriezās, lai atkal dalītos ar Tēvu šajā augstākajā pozīcijā. 

Kāds Tēvs, tāds Dēls 

Bībele lieto vārdu “dēls” divējādi. Tas var nozīmēt atkarīgu (apgādājamu) radinieku vai atspoguļotu būtību. (1) 

Senajā pasaulē dēls sekoja tēva pēdās. Ja Tavs tēvs bija galdnieks, tad arī Tu kļuvi par galdnieku. Un, ja Tavs tēvs bija labs galdnieks, tad viņa darba kvalitāte atspoguļojās Tavā darbā. Tāpat kā tajā sakāmvārdā: “Kāds tēvs, tāds dēls.”

Jaunajā Derībā mēs lasām par cilvēku, kuru apustuļi iesauca par Bārnabu. “Bārnaba” tulkojumā nozīmē “Iepriecināšanas dēls”. (Apustuļu darbi 4:36; precīzāks tulkojums būtu “Uzmundrinājuma dēls”- tulkot. piez.) Nav grūti iedomāties, kādēļ apustuļi viņu tā iedēvēja. Viņi ievēroja, ka Bārnaba bija lielisks uzmundrinātājs. Viņš bija uzmundrinājuma personifikācija, uzmundrinājuma iemiesojums. 

Jēzus Savā Kalna sprediķī lietoja vārdu “dēls” tādā pašā nozīmē. “Svētīgi miera nesēji,” Viņš teica,  “jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mateja ev. 5:9; angliski lielākajā daļā tulkojumu tas ir tulkots “sons of God”, kas būtu “Dieva dēli” – tulkot. piez.) Dievs ir lieliskais miera nesējs, un, kad mēs tiecamies pēc miera un veicinām to, mēs atspoguļojam Viņa raksturu. 

Tā, kad Bībele apraksta Jēzu kā Dieva Dēlu (Jāņa ev. 5:25), vārds “dēls” te nenozīmē, ka Viņš ir Tēva apgādājams radinieks, bet gan, ka Viņš pilnībā atspoguļo Tēva būtību (Ebrejiem 1:3). Dieva Dēls ir viss, kas un kāds Dievs ir cilvēka miesā. 

Darīt Tēva darbu 

Jāņa evaņģēlija 5. nodaļā, kur Jēzus saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām” (5:19), mums ir atļauts ieskatīties tajā godības pilnībā, ko Jēzum nozīmē, būt Dieva Dēlam.

Jēzus dara tikai to, ko Viņš redz Tēvu darām. Kristus norāda, ka Viņš nekad nedara neko, kas būtu ārpus tā, ko darītu Tēvs. Es gribētu, ka es varētu teikt, ka viss, ko es daru, atspoguļo Dieva darbu, bet, protams, es to nevaru teikt. Bet Jēzus apgalvo tieši to: “Jūs manā dzīvē neatradīsiet it neko, kas būtu ārpus tā, ko dara Dievs.” 

Tad Jēzus izteica otru apgalvojumu, kas ir vēl pārsteidzošāks: “…vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls.” (Jāņa ev. 5:19, jaunais tulkoj.) Citiem vārdiem, Jēzus saka: “Viss, ko Es daru, atspoguļo to, ko dara Tēvs, un viss, ko Tēvs dara, atspoguļojas tajā, ko daru Es.” 

Mēs darām dažas lietas, kuras atspoguļo Dieva darbu, Viņa rīcību. Kad mēs mīlam, piedodam, tiecamies pēc un veicinām mieru, mēs atspoguļojam Tēva dabu. Bet ir lietas, kas pieder tikai Dievam (ko spēj paveikt tikai Dievs – tulkot. piez.). Tikai Dievs dod dzīvību. Tikai Dievs uzceļ mirušos. Vienīgi Dievs ir tiesnesis. Tās ir “Dieva lietas”, un Jēzus mums norāda, ka Viņš tās dara: “Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib. Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam…” (Jāņa ev. 5:21-22) 

Dēlam ir dzīvība pašam Sevī 

Tava dzīvība ir Dieva dāvana, dota caur Tava tēva un mātes savienošanos. Bez viņiem Tu neeksistētu. Tikai Dievam ir dzīvība pašam Sevī. Viņš ir vienīgā būtne, kuras eksistence nav atkarīga ne no viena cita. 

Bet Jēzus saka: “Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī.” (Jāņa ev. 5:26) Šie vārdi palīdz mums ar apbrīnu ielūkoties Svētās Trīsvienības mistērijā. Ievēro, ka Jēzus neteica: “Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, un Dēlam ir dzīvība pašam Sevī.” Tas nozīmētu, ka pastāv divi dievi, katrs ar savu dzīvību sevī. Jēzus arī neteica: “Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, un Viņš ir dāvājis dzīvību Dēlam.” Tas nozīmētu, ka Dēls ir radīts un atkarīga būtne tieši tāpat kā Tu un es. 

Jēzus teica: “…itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī.” Tēvs un Dēls dalās vienā mūžīgajā Dieva dzīvībā. (2)

Saliec to visu kopā, un Tu sāksi saskatīt mūsu Kunga Jēzus Kristus godību. Pienāks diena, kad Viņš uzcels mirušos un nesīs (izteiks) pēdējo spriedumu visiem cilvēkiem; un Viņš spēj dot dzīvību visiem, kas nāk pie Viņa. 

Pazīt Dievu: minējums (pieņēmums) vai atklāsme? 

Jaunā Derība stingri uzsver Jēzus identitāti. Viņš ir Dievs ar mums. Šī patiesība ir ārkārtīgi svarīga, tādēļ ka, ja Dēls nebūtu Dievs, tad mēs nevarētu iepazīt Tēvu. 

Reiz Filips teica Jēzum: “…rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.” Jēzus atbildēja: “Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa ev. 14:8-9) 

Man ir brālis Anglijā. Dažās lietās viņš ir līdzīgs man, bet citās – ļoti atšķirīgs no manis. Es nevarētu teikt: “Ja Tu esi redzējis mani, tad Tu esi redzējis manu brāli,” jo, lai gan mēs nākam no tiem pašiem vecākiem, mēs esam ļoti atšķirīgi. Pazīt mani nenozīmē pazīt manu brāli. 

Ja Dēls nebūtu Dievs, mēs nespētu iepazīt Tēvu. Labākajā gadījumā mēs varētu teikt, ka viens, kas ir bijis kopā ar Tēvu, ir atnācis mums pastāstīt par Viņu. Tas nozīmētu, ka Jēzus būtu kā eņģelis vai pravietis, bet Jēzus saka: “Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa ev. 14:9) 

Krusts: cietsirdīga rīcība vai mīlestības dāvana?

Bībele mums atklāj, ka Tēvs vainu un sodu par mūsu grēkiem uzlika Savam Dēlam un ka šī rīcība bija Dieva mīlestības izpausme un pierādījums. (Jesajas 53:5-6; Romiešiem 5:8)

Bet, ja Dēls nav Dievs, tad krusts bija cietsirdīga rīcība, nevis mīlestības dāvana. Tad iznāk, ka Dievs bija izvēlējies vienu cilvēku no Savas radības un izgāzis uz viņu to, ko bija pelnījuši visi citi. Kas tad tā par taisnību? 

Ja Dēls nav Dievs, tad mums būtu jāpārraksta Romiešiem 5:8 šādi: “Bet Dievs Savu netaisnību pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” Bet Dēls ir Dievs, un Dievs bija tas, kurš uznesa mūsu grēkus krustā un atdeva Sevi par mums. 

Pirms Dievs radīja pasauli, Viņš izplānoja izpirkt vīriešus un sievietes, lai tie varētu ņemt dalību Viņa godībā mūžīgi. Šī plāna cena bija milzīga. Tas nozīmēja, ka Dievam būs jāatdod pašam Sevi, un šī Sevis atdošana (uzupurēšanās) būs Viņa dabas un godības augstākā un pilnīgākā izpausme. 

Dieva uzupurēšanās būs iesaistīta visa Svētā Trīsvienība. Tēvs sūtīs Dēlu. Dēls atdos Savu dzīvību. Gars dos Sevi katram ticīgajam. 

Apsver Tēva un Dēla lomas. Kuram no viņiem bija vieglākā loma tajā? Vai Tam, kurš atdeva Savu Dēlu, jeb Tam, kurš atdeva Savu dzīvību? Tas ir neatbildams jautājums. Tēvs un Dēls bija viens tai neiedomājamajā cenā, ko prasīja Sevis atdošana un uzupurēšanās par Tevi un par mani. 

Pestīšana: būt pārliecinātam (drošam) vai cerēt uz labāko? 

Ja Dēls nebūtu Dievs, Tu nekad nevarētu būt pārliecināts un drošs par savu pestīšanu. 

Reiz es piezvanīju savai kredītiestādei, jo es vēlējos atjaunināt un uzlabot savu kredītkarti. “Vai es to varu izdarīt pa telefonu?” es vaicāju. Iestādes pārstāve bija ļoti laipna un apgalvoja, ka es patiešām to varu. 

Dažas dienas vēlāk es saņēmu vēstuli:

Cienījamais Kolin Smit,

Paldies par Jūsu neseno pieprasījumu par Jūsu kredīta konta uzlabošanu. Diemžēl mēs nevaram izmainīt Jūsu kontu kā pieprasījāt. Ja Jūs vēlaties izmainīt savu kontu, lūdzu sazinieties ar klientu apkalpošanas speciālistu pa norādīto telefona numuru. 

Bija skaidrs, ka iestādes pārstāves apgalvojums ir ticis anulēts! Viņa bija pārliecināta un ticēja, ka izmaiņas manā kontā var izdarīt pa telefonu, bet viņai nebija pilnvaras (autoritātes) to patiešām izdarīt. 

Ja nu tas tāpat būtu ar Kristu? Ja Jēzus nebūtu Dievs, tad vienmēr pastāvētu iespēja, ka Viņa lēmumu varētu anulēt augstāka vara. Un pastāvētu iespēja, ka mēs, ieradušies pie debesu vārtiem, uzzinātu, ka neesam “kvalificēti” tur iekļūt. 

Bet Tēvs visu tiesu ir nodevis Dēlam (Jāņa ev. 5:22), un Dēls visā Savā būtībā ir Dievs. Kristus ir Visuma augstākās tiesas priekšsēdētājs. Augstākas varas nav. Tā, ja Dēls apgalvo, ka Tev ir piedots, tad Tev patiešām ir piedots! 

Atvērta 

Jēzus ir Dievs ar mums, un tieši tādēļ mēs varam patiešām iepazīt Tēvu caur Viņu. Viņa nāve pie krusta ir augstākā un pilnīgākā Dieva mīlestības uz mums izpausme un apliecinājums. Dievs Kristū salīdzināja pasauli ar Sevi. (2. Korintiešiem 5:19) Kunga Jēzus Kristus dievišķīgums (tas, ka Viņš ir Dievs – tulkot. piez.) ir mūsu pestīšanas garantija. Jēzus teica: “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa ev. 5:24) 

Piezīmes: 

1. Es ar prieku atzīstos, ka esmu parādā profesoram Donam Kārsonam (Don Carson) par viņa darbu attiecībā uz “Dēla valodu” (“Son Language”) Jaunajā Derībā. Skat. īpaši D.A. Kārsons (D.A. Carson), Sarežģītā Dieva mīlestības doktrīna (The Difficult Doctrine of the Love of God) (Wheaton, IL: Crossway, 2000), 31ff. 

2. Arī šajā punktā es esmu parādnieks Donam Kārsonam, īpaši Sarežģītajā Dieva mīlestības doktrīnā, 37-39.