Augšāmcēlies

Kad šīs sievietes nonāca galā, viņas atklāja, ka akmens kapa priekšā bija novelts, un, iekšā iegājušas, tās sev par lielu pārsteigumu atklāja, ka kaps ir tukšs. Ievēro, ka sievietes nesecināja, ka Jēzus ir uzcēlies no mirušiem. Viņas atstāja kapu un “nezināja, ko darīt”, tām nebija izskaidrojuma. (Lūkas ev. 24:4) 

Nebija tā, ka Marija, miesas neatradusi, teica: “Man šķiet, ka Jēzus ir uzcēlies no mirušiem,” un Joanna atbildēja: “Es domāju, ka Tev ir taisnība. Man arī tā šķiet.” Tāda doma viņām pat prātā neienāca. 

Tad kā viņas uzzināja, ka Jēzus ir augšāmcēlies? Dievs to viņām pateica. 

Dievs dod izskaidrojumu 

“Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri (1) spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.” (Lūkas ev. 24:4-6) 

Dievs pasauca divus eņģeļus un teica: “Ejiet un pastāstiet viņām, ko Es esmu paveicis. Šīs sievietes mīl Manu Dēlu, bet viņas nekad nespētu iedomāties, kas ir noticis. Ejiet un viņām to pastāstiet.” 

Kristīgā ticība balstās uz Dieva skaidrojumiem tam, ko Viņš ir paveicis. 

Kā Marija, mūsu Kunga māte, būtu varējusi zināt, kas ar viņu notiek, kad viņa kļuva grūta? Dievs deva skaidrojumu. Tas pats notika ar ganiem. Kā viņiem būtu bijis iespējams zināt, ka silītē guļošais bērns ir Dievs cilvēka miesā? Dievs sūtīja eņģeļus, lai tie viņiem to pasaka. 

Tas pats notika, kad Jēzus tika piesists krustā. Daudz cilvēku redzēja Viņu mirstam, bet kā lai viņi būtu sapratuši, ko Dievs tādā veidā darīja? Dievs mums atklāj, ka pie krusta Kristus nesa mūsu grēkus un atdeva Savu dzīvību par upuri. 

Tās sievietes nekad nebūtu sapratušas, kādēļ kaps ir tukšs. Dievs viņām pateica, kas bija noticis. Kristīgā ticība nebalstās uz izjūtām, impulsiem vai personīgiem ieskatiem. Tā ir ticība tiem notikumu skaidrojumiem, ko Dievs mums dod un atklāj Svētajos Rakstos. Viņš ir augšāmcēlies! 

“Augšāmcēlies” nozīmē, ka nāve ir uzvarēta 

Viscaur cilvēces vēsturei nāve ir bijusi kā tirāns, kas ar šausmām ir valdījusi pār cilvēku rasi. Neviens no tās nevar izbēgt. Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Mozus un Dāvids visi ticēja Dieva apsolījumam, bet nāve paņēma tos ikvienu. Agrāk vai vēlāk nāve ievelk sevī katru no mums. Jautājums ir: kā mēs varam tikt no tās ārā? 

Kad es mācījos pamatskolā, mūsu klasei bija mājdzīvnieks – pele, un nedēļas nogalēs mēs drīkstējām paņemt šo peli uz mājām. Reiz peli ļoti ieinteresēja mans sarkanais divstāvīgais plastmasas Londonas autobuss. To apostījusi, tā nolēma ierāpties iekšā. 

Šī man bija lieliska izklaide līdz tam brīdim, kad pele sasniedza autobusa priekšgalu. Tad radās problēma. Pele vairs nevarēja virzīties uz priekšu, un tai arī nebija pietiekoši vietas apgriezties, lai dotos atpakaļ. Tā bija iesprūdusi. 

Es atceros, kā mans tēvs teica: “Atliek tikai viena lieta, dēls. Mums būs jāsabojā šis autobuss!” Viņš paņēma nazi un izgrieza caurumu tā jumtā. Pele nu bija brīva! Es nespēju izteikt, cik man tas bija liels atvieglojums. Bet mans autobuss bija izmainīts uz visiem laikiem. Tas tiešām izskatījās jocīgi: spilgti sarkans Londonas autobuss ar caurumu jumtā! Protams, tas pelei padarīja lietas vēl interesantākas. Agrāk pelei autobusā bija ieeja, bet nebija izejas. Tagad tā varēja ierāpties tajā pa durvīm un iznākt ārā pa jumtu! 

Kad Jēzus nomira, Viņš nāvē izgrieza caurumu. Kristum piederošajiem ļaudīm nāve vairs nav cietums, bet gan eja, kas ieved tieši Dieva klātbūtnē. 

“Augšāmcēlies” nozīmē, ka viss cilvēks tiks izpirkts (atgūts) 

Katrā reliģijā ir kaut kāds priekšstats par dzīvi pēc nāves, bet miesas augšāmcelšanās ir raksturīga tikai kristietībai. Labā vēsts ir ne tikai tā, ka Jēzus ir dzīvs, bet arī tā, ka Viņš ir augšāmcēlies! (Lūkas ev. 24:6) Ir vērts padomāt par šo atšķirību. 

Dieva Dēls bija dzīvs debesīs, pirms Viņš pieņēma cilvēka miesu. Tad kādēļ Viņš vienkārši neatstāja Savu krustā sisto ķermeni kapā un neatgriezās pie Tēva? Galu galā, tie bija tikai kauli un miesa. Kādēļ ar to krāmēties? 

Eņģeļi būtu varējuši parādīties Lieldienu rītā un teikt: “Viņa ķermenis ir šeit kapā, bet neuztraucieties, jo Viņa Gars ir pie Tēva debesīs.” Galu galā, vai tas nav tieši tas, ko mēs sakām kristieša bērēs? 

Augšāmcelšanās mums norāda, ka miesai un ķermenim ir svarīga nozīme. Tu esi dvēseles un miesas brīnumains savienojums, un Jēzus nāca pasaulē, lai izpirktu nevis daļu no Tevis, bet Tevi visu. Viņš nāca, lai ievestu Tevi, dvēseli un miesu, jauna radījuma priekā. 

Nāve šķir Tavu dvēseli no miesas, un tieši tādēļ tā ir tik briesmīgs ienaidnieks. Tā nozīmē šķirt (atraut vienu no otra) to, ko Dievs ir savienojis, un tā tiks pilnībā uzvarēta tikai tad, kad Tava miesa un dvēsele būs atkal vienotas jaunas dzīvības spēkā. 

Pirmā lieta, kas Tev jāzina par augšāmcelšanās ķermeni, ir tas, ka tas patiešām ir ķermenis. Kad Kristus parādījās mācekļiem, viņu pirmā doma bija, ka viņi redz spoku (garu). (Lūkas ev. 24:37) Bet Jēzus pievērsa viņu uzmanību Savam ķermenim: “Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” (Lūkas ev. 24:39) Miesa un kauli! Tas patiesi ir ķermenis!

Doties virtuālā atvaļinājumā 

Pieņemsim, ka Tu plāno ilgi gaidītu atvaļinājumu Havaju salās, bet, neilgi pirms Tev jādodas šajā ceļojumā, Tu nokrīti pa trepēm un salauz vai katru kaulu savā ķermenī. Īstā karikatūras stilā Tu nonāc slimnīcā, nosaitēts no galvas līdz kājām, ar termometru mutē. 

Kāds draugs, kas ir datoru eksperts, piedāvā Tevi aizvest virtuālā atvaļinājumā. Viņš uzstāda datoru, un Tu, protams, ieraugi brīnišķīgus Honolulu skatus. “Tur ir tik skaisti,” Tu saki. “Žēl tikai, ka es nevarēju tur pabūt.” 

“Bet Tu taču nupat tur biji,” saka Tavs draugs. “Tu esi tur pabijis virtuālā ceļojumā.” 

Lai ko viņš arī neteiktu, Tu skaidri apzinies, ka tikmēr, kamēr Tavs ķermenis ir “iesprūdis” slimnīcā, Tu nevari patiesi pabūt Havaju salās. Paviesoties tur savā iztēlē jeb caur internetu nav gluži tas pats. 

Dzīve, ko Dievs apsola Saviem ļaudīm debesīs, nav kā virtuālais ceļojums. Tā nav garīgs piedzīvojums vai prāta spēles. Dievs sūtīja Savu Dēlu, lai izpirktu Tevi visu un ievestu Tevi, miesu un dvēseli, Viņa klātbūtnē. Labā vēsts ir tā, ka Kristus ir augšāmcēlies, un miesas augšāmcelšanās ir tā godības pilnā nākotne, kas sagaida katru Kristum ticīgo. 

Kāds būs augšāmcelšanās ķermenis? 

Kad Jēzus ķermenis tika celts augšām, tas tika arī izmainīts. Viņa ķermenis vairs nav pakļauts novecošanai jeb nāvei. Viņa miesa tika pārveidota un pielāgota mūžībai. Tieši tādēļ kristieši var ar ilgām gaidīt dzīvi debesīs. 

Raksti mums dod četras norādes par augšāmcelšanās ķermeni. 

1. Neiznīcīgs 

Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā. (1. Korintiešiem 15:42) 

Lācars tika uzmodināts no mirušiem, bet viņš no kapa iznāca tieši tāds pats, kāds viņš tajā “iegāja”. Viņš turpināja novecot un pienāca brīdis, kad viņam, nabagam, bija atkal jāiet caur miršanas procesu! Bet Jēzus uzcēlās neiznīcīgās dzīvības spēkā (Ebrejiem 7:16), un Tavs augšāmcelšanās ķermenis, tāpat kā Viņa, būs tāds, kas nekad vairs nemirs. Tavs augšāmcelšanās ķermenis nekad nenovecos, tas nekad nesaslims, un tas nekad nenovārgs. 

2. Pilns godības 

Sēts top negodā un uzmodināts godībā… (1. Korintiešiem 15:43) 

Kad Pēteris, Jēkabs un Jānis uzkāpa kalnā kopā ar Jēzu, viņiem tika dots ieskats Viņa nākotnes godībā. (Marka ev. 9:2-8) Ap Viņu bija gaišums un spožums. Un arī Tev savā augšāmcelšanās miesā būs gaišums, spožums un godība, Tev atspoguļojot Kristus paša godību. 

3. Pilns spēka 

Sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. (1. Korintiešiem 15:43) 

Tev savā augšāmcelšanās ķermenī būs vairāk enerģijas, vairāk izturības, ātruma, labāka koordinācija un vairāk dotību nekā Tev to jebkad ir bijis!

4. Garīgs 

Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. (1. Korintiešiem 15:44) 

Garīga miesa (ķermenis) ir miesa, kas ir visā pilnībā jutīga un atsaucīga uz Svēto Garu. Mēs vairs neteiksim: “Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja ev. 26:41) Mūsu augšāmceltā miesa būs tikpat dedzīga pildīt Dieva gribu kā mūsu atpirktais gars. 

Šīs ir lietas, ko Tu vari sagaidīt jaunajā zemē un jaunajās debesīs: ķermenis, kas ir pielāgots mūžīgai dzīvei un nekad nesavītīs; ķermenis, kas ir godības pilns un spēcīgs; ķermenis, kas ir pilnībā jutīgs un atsaucīgs uz Svēto Garu. 

Jāgaida, līdz visi būs gatavi 

Augšāmceltās miesas dāvana ir tik brīnišķīga, ka Dievs to glabā līdz tai dienai, kad Viņš sapulcinās kopā visus Savus bērnus. 

Mūsu mīļie, kas ir kristieši un ir miruši, ir kopā ar Jēzu, pie pilnas apziņas baudīdami Viņa klātbūtnes godību. Tas ir daudz labāk nekā jebkas, ko viņi pazina un piedzīvoja šeit. Bet Dievam priekš viņiem un priekš mums ir vēl viena dāvana, ko Viņš glabā tai dienai, kad Viņš visu Savu ģimeni sapulcinās vienkopus.

Kad Kristus atgriezīsies, mūsu mīļie kristīgie mirušie nāks kopā ar Viņu. (1. Tesaloniķiešiem 4:14) Tad “celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši” (1. Tesaloniķiešiem 4:16), un viņu dvēseles tiks atkal savienotas ar augšāmceltajiem ķermeņiem, kas pielāgoti mūžīgai dzīvei. 

Tai pašā laikā ticīgie, kas joprojām būs dzīvi, “kopā ar viņiem tik(s) aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam”. (1. Tesaloniķiešiem 4:17) Mēs piedzīvosim tās pašas pārmaiņas, caur kurām mūsu ķermeņi tiks pielāgoti mūžīgai dzīvei. 

Atvērta 

Trešajā dienā kaps bija tukšs. Jēzus uzcēlās no mirušiem. Mēs to zinām, jo Dievs to paziņoja. Kad Kristus nāks atkal visā Savā godībā un sapulcinās visus Savus ļaudis, arī mēs dabūsim augšāmcelšanās ķermeņus. Dievs izpirks ne tikai daļu no Tevis, bet Tevi visu. Kad Tu ļausi tam ar pārliecību nogulsnēties savā prātā, Tu daudz lielākā mērā ilgosies pēc tiem priekiem, kas ir sagatavoti nākotnē. 

Piezīmes:

(1) Matejs mums atklāj, ka tie bija eņģeļi. (Mateja ev. 28:5) Lūka mums pastāsta, kādi viņi izskatījās.