Atgriezīsies

Jēzus par Savu atgriešanos runāja bieži, bet visskaidrāk Viņš to darīja tai naktī pirms Savas nāves. Tās bija vakariņas, kurās, kā šķita, pilnīgi viss nogāja greizi. Atskatoties uz pēdējo vakariņu gaitu, mēs atklāsim to, cik svarīga ir Jēzus atgriešanās mūsu grūtībām un cīņām šodien. 

Vakara iesākumā Jēzus šokēja Savus draugus, atklādams, ka viens no tiem, kas bija pie galda, Viņu nodos. Viens pēc otra tie sāka vaicāt: “Taču ne es, Kungs?” (Mateja ev. 26:22) Neviens neteica: “Kungs, vai tas būs Jūda?” Ir skaidrs, ka viņam (Jūdam) uzticējās un viņu cienīja. Galu galā, viņi bija iecēluši Jūdu par līdzekļu pārzini, un neviens nedod naudu cilvēkam, kam tas neuzticas. 

Jānis, kurš sēdēja blakus Jēzum, vaicāja Viņam, par kuru Viņš runāja, un Jēzus teica: “Tas ir tas, kam Es, kumosu iemērcis, to došu.” (Jāņa ev. 13:26) Tad Viņš deva maizes kumosu Jūdam. 

Jūda jau bija ieplānojis Viņu nodot, bet tagad viņš pieņēma galējo lēmumu. Jānis mums pastāsta, ka “pēc šī kumosa tanī iegāja sātans”. (Jāņa ev. 13:27) Ievēro notikumu secību: sātans iegāja prātā, kurš bija plaši atvērts viņa (sātana) aktivitātei. Tad Jūda izgāja ārā, un Jānis saka: “…un bija nakts.” (Jāņa ev. 13:30) 

Tam sekoja vēl citas sliktas vēstis. Jēzus teica: “Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums.” (Jāņa ev. 13:33) Mācekļi bija atstājuši visu, lai sekotu Kristum. Viņi “visas likmes” bija likuši uz Viņu, un tagad, kad bija pagājuši tikai trīs gadi, Viņš tiem sacīja, ka būs kopā ar viņiem vēl tikai mazu brīdi. 

Dzirdēt, ka cilvēks, kas Tev ir visdārgākais pasaulē, būs kopā ar Tevi vairs tikai mazu brīdi, ir viena no vissmagākajām pieredzēm cilvēka dzīvē, un mācekļiem nācās to piedzīvot pēdējo vakariņu laikā. 

Pēteris nespēja iedomāties, ka varētu būt šķirts no Jēzus, un viņš paziņoja, ka ir gatavs atdot savu dzīvību par Viņu. Bet Jēzus atbildēja: “Savu dzīvību tu par Mani atdosi? Patiesi, patiesi Es tev saku: vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu Mani jau trīskārt būsi aizliedzis.” (Jāņa ev. 13:38) 

Vēl nekad mācekļiem nebija nācies dzirdēt tik daudz sliktu vēstu vienā dienā. Vienā vakarā tiem nācās atklāt, ka uzticams līderis nodos Pestītāju, ka pats Jēzus tiks paņemts prom no viņiem un ka vadošais māceklis noliegs savu ticību. 

Kad Tu dzirdi postošas vēstis 

Tas, ko Jēzus teica tālāk, visticamāk likās pavisam negaidīti: “Jūsu sirdis lai neizbīstas!” (Jāņa ev. 14:1) Kā gan Jēzus varēja kaut ko tādu teikt pēc tā, kas nupat bija noticis? 

Iztēlosimies baznīcas sapulci, kurā draudze ir sanākusi nokārtot dažas lietas. Draudzes priekšnieks iesāk sanāksmi ar lūgšanu un norāda, ka viņam ir trīs svarīgi paziņojumi. 

“Pirmkārt, es gribu ar nožēlu paziņot, ka mūsu vecākais mācītājs pēc dažām dienām mūs atstās. Otrkārt, jums jāzina, ka draudzes kasieris ir iesniedzis atlūgumu un šobrīd mēs nezinām, ko viņš ir izdarījis ar savākto naudu. Treškārt, mūsu vecākais vecajs ir noliedzis savu ticību un vairs nevēlas būt saistīts ar draudzi.” 

Draudze pēc šīm trīskāršajām postošajām vēstīm ir šokā, bet priekšnieks turpina. “Es zinu, ka dažiem no jums ir kādi jautājumi par to visu,” viņš saka, “bet vispirms es gribu jums teikt: “Jūsu sirdis lai neizbīstas!”” 

Ko darīt, ja kāds Tevi pieviļ, kā to izdarīja Jūda? Ko darīt, ja līderim, kuru Tu esi turējis par savu paraugu, izrādās ir “māla pēdas” kā Pēterim (līdzība no Nebukadnēcara sapņa Daniēla grām. 3. nodaļā – tulkot. piez.)? Un kā tikt galā, kad tā persona, kas ir Tavas dzīves centrā, vairs nav kopā ar Tevi? Atbilde ir atrodama Jēzus vārdos. 

Jēzus pārlaida skatienu istabai. Viņa asais skatiens ielūkojās mācekļu dvēselēs. “Jūsu sirdis lai neizbīstas!” Viņš teica. “Ticiet Dievam un ticiet Man!” (Jāņa ev. 14:1) 

Jēzus neaicināja viņus akli ticēt. Viņš ar to teica: “Tagad jums jādara šis: uzticieties Dievam! Uzticieties Man!” Mācekļi bija redzējuši brīnumus, ko Viņš bija darījis, bija dzirdējuši Viņa vārdus un staigājuši kopā ar Viņu. Tagad viņiem bija jāpaļaujas (jābalstās ) uz visu to, ko viņi zināja par Jēzu. Šajā lielas tumsas brīdī Kristus aicināja viņus uzticēties un paļauties uz to, ko Viņš tiem bija mācījis gaismā. 

Viens nams ar daudz mājokļiem 

Tad, aicinājis mācekļus pielietot dzīvē savu ticību Viņā, Jēzus runāja uz tiem par nākotni: “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.” (Jāņa ev. 14:2) Te ir attēlota liela plašākā ģimene (t.i. – vairākas paaudzes; tulkot. piez.) un radi, kas dzīvo kopā Tēva mājā. 

Tā ir īpaša ironija, ka Jēzus runā par daudz mājokļiem (istabām) Sava Tēva mājā. Kad Jēzus piedzima, Viņam neatradās vieta Betlēmē. Viesnīcas īpašnieka māja bija maza, un visas istabas jau bija aizņemtas. Man tā vien šķiet, ka Jēzus sejā atspīdēja smaids, kad Viņš Saviem draugiem patiesībā teica: “Neuztraucieties, kad jūs nāksiet uz Manām mājām, tad nebūs tā kā notika, kad Es nācu uz jūsējām! Jūs neatradīsiet to pārpildītu kā Betlēmi. Mana Tēva namā ir daudz mājokļu!” 

Jēzus atkal runāja par mājām mazliet vēlāk tai vakarā, kad Viņš teica: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.” (Jāņa ev. 14:23) Jēzus burtiski teica: “Mēs mājosim pie viņa.” Jēzus mums norāda, ka Dievs mājos pie mums caur Svēto Garu līdz kamēr Viņš atgriezīsies, un tad mēs mājosim pie Viņa. Dievs “ievāksies” pie Tevis līdz kamēr pienāks diena, kad Tu ievāksies pie Viņa! 

Nākotnes mājas Jēzus mācekļiem ir noteiktas un drošas. Ieklausies, ar kādu vaļsirdību Jēzus runā: “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?” (Jāņa ev. 14:2) Ja mācekļu nākotne būtu bijusi šaubīga, tad Jēzus tā arī būtu teicis. Bet viņu nākotne debesīs ir droša, un tieši tādēļ viņiem nebija iemesla raizēties. 

Ceļš uz Tēva mājām 

Kad Jēzus bija aprakstījis Tēva mājas, Viņš tālāk paskaidroja, kā mācekļi tur nonāks: “Es noeimu jums vietu sataisīt.” (Jāņa ev. 14:2) 

Mums nav jāiztēlojas, ka Jēzus strādā dienām un naktīm, lai sagatavotu debesis mūsu ierašanās brīdim. Kristus radīja visumu no nekā ar Savu vārdu; Viņš var sagatavot debesis ticīgajiem ar vienas pavēles palīdzību. 

Kad Jēzus teica, ka Viņš iet “vietu sataisīt”, Viņš ar to norādīja, ka caur Viņa iešanu šī vieta būs sataisīta. Caur Viņa nāvi, augšāmcelšanos un uzņemšanu debesīs Kristus atvēra ceļu, lai visi, kas tic, var ieiet Tēva nama godībā. Viņa nāve un augšāmcelšanās ir sagatavojušas vietu un pilnīgi droši rezervējušas to visiem, kas tic. Un tieši tādēļ Jēzus saka: “Jūsu sirdis lai neizbīstas!” 

“Es nākšu atkal” 

“Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa ev. 14:3) Jēzus ar to teica: “Ja Es eju caur nāves agoniju un tad ceļos augšām trešajā dienā, un uzkāpju debesīs jums vietu sataisīt, Es jūs noteikti tur nogādāšu.” 

Ja Tu būtu nolēmis izlietot visus savus iekrātos līdzekļus, lai iegādātos ļoti dārgu gredzenu, tad būtu neiedomājami, ka Tu, to visu samaksājis, vienkārši atstātu šo gredzenu uz letes. Tā kā Tu esi samaksājis tik augstu cenu, šis gredzens kļūtu Tev par lielu dārgumu, un Tu to noteikti atnestu mājās. 

Tieši tādēļ Kristus teica mācekļiem, lai viņi neraizējas, bet tā vietā uzticas Viņam. Viņi bija vērojuši, kā Jūda aizgāja, dzirdējuši, ka Pēteris “izgāzīsies” (noliegs Viņu), un viņi dzirdēja, ka Jēzus tiks paņemts prom no tiem. Tā vien šķita, ka viņu pasaule (dzīve) sabrūk, bet tā tas nebija. Jēzus gāja tiem vietu sataisīt, un viņi varēja būt droši, ka Viņš tos atvedīs mājās. 

Nepabeigts projekts 

Brīnišķīgās izredzes debesīs mums var likties ļoti tālas, bet šis apsolījums ir dots, lai uzturētu mūs ikdienas dzīves juceklī. 

Mūsu vannas istabas modernizācijas procesā tika atsegti spraišļi un caurules, un griestos bija caurums jaunam gaismeklim. Telpa joprojām funkcionēja, bet nekas vēl nebija tāds, kāds tas bija paredzēts iznākumā. Kad mana sieva raudzījās uz šīs telpas izskatu, es viņai atgādināju, ka viņa redz nepabeigtu projektu un ka vienmēr tā nebūs. Es viņai teicu: “Tava sirds lai neizbīstas.” 

Dieva plāns pasaules izpirkšanai jau tiek izvests, bet tas vēl nav pabeigts, un mūsu dzīves šajā pasaulē visbiežāk izskatās kā haotisks juceklis. Bet Jēzus saka: “Jūsu sirdis lai neizbīstas!” Atceries, ka Tu raugies uz nepabeigtu projektu. Tas, ko Tu tagad redzi, nav, kāds tas būs iznākumā. 

Kad Tu skaties spogulī, Tu redzi nepabeigtu projektu. Jaunā dzīvība (dzīve) jau ir aizsākusies Tevī, bet Tu joprojām cīnies ar miesas tieksmēm, un Tu vēl neesi tāds, kāds Tu reiz būsi. Tāpat kā Pēterim, Tev ir savas sakāves un neveiksmes, un arī panākumi, bet vienmēr tā nebūs. Kristus nāk, un, kad Viņš parādīsies, Tu visā pilnībā būsi tāds, par kādu Dievs Tevi ir radījis. Tāpēc, – neļauj savai sirdij izbīties! 

Atvērta 

Jēzus atgriešanās ir vitāla un praktiska patiesība, kas mums jāaptver, lai dzīvotu kristīgo dzīvi šodien. Tev var nākties dzirdēt postošas vēstis. Tu varbūt brīnīsies un būsi nesaprašanā par to, ko Dievs dara un kas sagaidāms nākotnē. Bet Jēzus mudina Tevi, lai Tu neļauj savai sirdij izbīties. Viņš aicina Tevi uzticēties Viņam un paļauties (balstīties) uz to, ko Viņš Tev par Sevi ir atklājis. Dieva darbs Tevī un pasaulē ir vēl nepabeigts projekts, bet tas tiks pabeigts un novests līdz galam, kad Jēzus Kristus atgriezīsies visā Savā godībā.