Bībele iesākas ar to, ka Dievs uznāk uz skatuves un stāda sevi priekšā: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1) Autors vēlas, lai Tu zini, ka tas, ko Tu tūlīt redzēsi, viss ir Viņa darbs.
Radītājam ir īpašnieka tiesības. Mēs dzīvojam zīmolu un patentu pasaulē. Ja es teiktu: “Just do it,” Tu tūlīt iedomāsies Nike. Sauklis pieder tā radītājiem. Radītājam vienmēr ir īpašnieka tiesības, un Dievam pieder viss, ko Viņš ir radījis.
Ja Tava dzīvība būtu nejaušība, kas radusies cilvēces vēstures gadu tūkstošu rezultātā, tad Tu būtu brīvs, atbildīgs nevienam citam, kā tikai pats sev. Bet, ja Tu esi radīts, tad Tavam Radītājam ir pilnas īpašnieka tiesības pār Tavu dzīvi.
Viena no šiem diviem apgalvojumiem ir patiesība: Tu esi vai nu vēstures nejaušība un tādēļ pilnīgi brīvs darīt ar savu dzīvi, kā Tev patīk, vai Tu esi radīts, un Tavam Radītājam ir pilnas īpašnieka tiesības pār Tavu dzīvi.
Dievs iepazīstina ar Sevi kā Tavu Radītāju un tādēļ Tavu īpašnieku. Tu nepiederi pats sev. Tava dzīve ir Tev uzticēta kā pilnvara, ko Tev ir dāvājis Dievs. Tas nozīmē, ka Tu neesi nevērtīgs. Tu neesi nejauša gadījuma rezultāts. Dievs izvēlējās Tevi radīt, un Viņš to darīja ar nolūku. Tu atklāsi šo nolūku, iepazīdams Dievu, kas Tevi ir radījis.
Dieva tēls
Tad Dievs teica: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla.” (1. Mozus 1:26) Vārds “cilvēks” šeit ir lietots vispārējā nozīmē; tas ietver vīrieti un sievieti. Mums tiek konkrēti paziņots: “Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla,…vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1:27) Ievēro, ka “mūsu” 26. pantā norāda uz daudzskaitli. Tas ir apbrīnojams mājiens par Dieva būtību, kas pilnīgāk tiks atklāts vēlāk.
Pēc piecu dienu radīšanas darba ir pienācis kulminācijas brīdis. Tas gandrīz izklausās tā, it kā Dievs runātu pats ar sevi: “Darīsim to! Veidosim cilvēku pēc Mūsu tēla!” Tēls ir kaut kā atspoguļojums, un tā Dievs mums liek saprast, ka Viņš mūs ir radījis tādus, lai mēs varētu atspoguļot kaut ko no Viņa paša būtības un godības.
Dieva tēls ir tas, kas atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Dievs radīja dzīvniekus, bet neviens no tiem netika radīts pēc Dieva tēla. Tieši tādēļ mums nekad nevajadzētu apieties ar nevienu vīrieti vai sievieti kā ar dzīvniekiem un tādēļ arī mums nekad nevajadzētu uzvesties kā dzīvniekiem. Vīrieši un sievietes, kas tic, ka viņi vienkārši ir attīstītāki dzīvnieki, ir palaiduši garām pašu svarīgāko, ko Dievs par viņiem saka. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla!
Dzīvības skūpsts
Vīrieši un sievietes ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības, bet mums vienmēr jāatceras, ka mēs neesam Dievs. Dievs radīja pirmo cilvēku no zemes putekļiem (pīšļiem), tādēļ nav pārsteigums, ka mums bioloģiskā ziņā ir daudz līdzību ar dzīvniekiem. Bet cilvēka dzīvība ir kaut kas vairāk par ķīmiju vai bioloģiju.
“Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni.” (1. Mozus 2:7) Dievs izveidoja ķermeni, kas nedzīvs gulēja uz zemes. Tad Dievs šajā ķermenī iepūta Savu paša dvašu. Viņš iedeva cilvēkam dzīvības skūpstu, un šis ķermenis kļuva par dzīvu būtni, kas apzinās sevi.
Dievs joprojām dara to, ko Viņš izdarīja tajā dienā: “[Dievs] dod visiem dzīvību, elpu un visu.” (Apustuļu darbi 17:25) Dievs uztur katru Tavu elpu, un Tu esi visā pilnībā atkarīgs no Viņa. Ja Tu vari aptvert šīs divas “dvīņu” patiesības, t.i. – ka Tu esi radīts pēc Dieva tēla un ka Tu esi atkarīgs no Viņa, – tad Tu atklāsi lielu cēlumu un tai pašā laikā arī dziļu pazemību.
Dievs dāvāja Ādamam četras īpašas dāvanas, kas brīnišķīgi bagātināja viņa dzīvi: vietu, nozīmi, laulāto draugu un vissvarīgāko – Dieva paša klātbūtnes dāvanu.
Pastaiga ar Dievu
Dievs ir Gars. Tas nozīmē, ka cilvēka acij Viņš ir neredzams. Un tomēr, jau pašā Bībeles sākumā mēs lasām par to, ka Dievam bija tādas attiecības ar Ādamu un Ievu, ka viņi spēja Viņu redzēt, dzirdēt un baudīt. Viņi “sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā.” (1. Mozus 3:8)
Vecajā Derībā ir daudz gadījumu, kad Dievs parādās redzamā veidā. Mēs tos saucam par teofānijām. Vēlāk Bībeles stāstā mēs redzēsim, ka Dievs kļuva par cilvēku, tādēļ tas nebūt nav pārsteigums, ka Vecajā Derībā Viņš parādās redzamā veidā.
Šīs parādīšanās mums liecina par dedzīgo vēlēšanos Dieva sirdī būt sadraudzībā ar mums. Tas gandrīz ir tā, it kā Dieva Dēls nevarēja vien sagaidīt, kad Viņš varēs nākt. Viņš “izlauzās” no debesīm, ienākdams cilvēces laikā un telpā, un staigāja dārzā ar pirmo vīrieti un sievieti.
Iztēlojies, kā tas bija! Dievs bija ieinteresēts, ko Ādams tajā dienā bija paveicis, un Viņš klausījās tajā, kas Ievai bija sakāms. Dievs vēlas, lai arī Tu baudītu tādas attiecības ar Viņu.
Kā mēs apskatīsim nākošajā nodarbībā, šī sadraudzība starp Dievu un cilvēku tika sadragāta, un tāda tā ir palikusi arī viscaur cilvēces vēsturei. Kristus nāca pasaulē, lai atjaunotu šo sadraudzību un darītu iespējamu mums atkal staigāt kopā ar Dievu.
Mēs nevaram Dievu redzēt, bet, kad mēs nākam pie Viņa ticībā un Jēzus Kristus vārdā, Viņa klātbūtne ir tikpat reāla, kāda tā bija, kad Viņš atklājās Ādamam redzamā veidā. Padomā par to nākošo reizi, kad Tu uzrunāsi Viņu lūgšanā.
Vieta, ko sauc par mājām
Mums ir grūti precīzi noteikt Ēdenes atrašanās vietu, bet svarīgākais ir apzināties, ka tā bija reāla vieta un ka Tas Kungs tur novietoja vīrieti un sievieti: “Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.” (1. Mozus 2:8)
Dievs bija radījis vietu, kur Ādams varēja iepazīt un baudīt Viņa svētību, un Viņš to pašu sagādā arī mums. Viņš ir noteicis specifiskas vietas, kur mums katram dzīvot. (Skat. Apustuļu darbu 17:26) Iztēlojies, kā Dievs ar Tevi kopā ienāk Tavā mājā, Tavā darbavietā vai Tavā baznīcā, un saka: “Šī ir tā vieta, ko Es esmu Tev sagatavojis.” Neviens no mums neatrodas tur, kur mēs esam, aiz nejaušības. Kad Tu apzināsies, tāpat kā to zināja Ādams, ka Dievs Tevi ir nolicis tur, kur Tu esi, Tev būs stabilitāte pat visgrūtākajos laikos.
Tu esi aicināts strādāt
Dievs, kas “nosauca gaismu: diena” un “tumsu…: nakts” (1. Mozus 1:5), aicināja Ādamu piedalīties Viņa darbā, nosaucot dzīvniekus vārdā: “Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds.” (2:19)
Jau no paša iesākuma Ādams bija iesaistīts darbā: “Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.” (2:15) Darbs pastāvēja pirms grēks ienāca pasaulē, un tas turpināsies arī pēc tam, kad grēks tiks aizslaucīts prom. Grēks ir ietekmējis mūsu darbu un ienesis tajā vilšanos un neapmierinātību, bet svarīgākais attiecībā uz darbu ir tas, ka darbs ir laba dāvana no Dieva.
Dievs ir dāvājis Tev darbu, un Tev būs noderīgi un uzmundrinoši pārdomāt, kā Tavs darbs atspoguļo Dieva darbu. Dievs haosā rada kārtību. Kad Tu iztīri savu skapi, ieved kārtību mājā vai organizē uzņēmumu, Tu atspoguļo Dieva darbu. Dievs rada skaistumu. Ja Tu glezno, zīmē vai dizainē, Tu atspoguļo Dieva darbu. Dievs sargā, un ikviens, kas rūpējas par citu cilvēku drošību, atspoguļo Dieva darbu. Dievs apgādā, un visi, kas jebkādā veidā piedalās celtniecībā vai produktu audzēšanā, transportēšanā, pārdošanā un ēdienu gatavošanā, atspoguļo Dieva darbu. Pārdomā, kā Tavs darbs atspoguļo Dieva darbu, un Tev sagādās lielu prieku apzināties, ka tas ir darbs, ko Dievs Tev ir devis.
Dievs bija personīgi iesaistīts tajā darbā, ko Ādams veica, atvezdams dzīvniekus pie viņa. (2:19) Ādams bija Dieva darba biedrs. Dievs strādāja kopā ar viņu un caur viņu, un tieši tādā veidā tika veicināti un izpildīti Dieva nodomi pasaulē. Dievam rūp Tavs ikdienas darbs, un Viņš vēlas piedalīties tajā. To ir vērts pārdomāt pie Tava rakstāmgalda, strādājot darbnīcā, skolā vai stāvot pie virtuves izlietnes.
Laulība radīta debesīs
“Un Dievs Tas Kungs sacīja: “Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.”…Šo ribu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu un pieveda to pie cilvēka.” (1. Mozus 2:18, 22)
Dievs atkal parādījās Ādamam un teica: “Ādam, es gribu Tevi iepazīstināt ar kādu.” Es nešaubos, ka Ādams bija ļoti pārsteigts. Viņš katrā ziņā šķita varen priecīgs! Viņš teica: “Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!” (2:23)
Ievēro, ka Tas Kungs pats saveda viņus kopā. Pirmo laulību ceremoniju vadīja pats Dievs. Iztēlojies šo: Kungs Dievs paņem viņas roku un ieliek to viņa rokā, un saka: “Te ir partneris, ko es esmu Tev radījis. Palīdziet viens otram, un mīliet viens otru sirsnīgi.”
Nākošajā nodarbībā mēs redzēsim, ka šajā laulībā netrūka grūtību. Bet, lai kādas arī nebūtu viņu problēmas, Ādams un Ieva zināja, ka viņi ir kopā, jo tie bija Dieva paša savienoti.
Katrā laulībā būs periodi, kad vīram un sievai jāatgriežas pie šī fakta. Laulība ir, kad Dievs savieno vienu vīrieti ar vienu sievieti. Kā Raksti saka: “Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (2:24)
Ja Tu esi precējies (-usies), iztēlojies, kā Dievs paņem Tavu un Tava laulātā drauga roku un savieno tās. To darīdams, Dievs saka: “Ejiet caur dzīvi kopā, mīliet viens otru un piedodiet viens otram.” Dievs to paveica Ādama un Ievas dzīvē, un, ja Tu esi precējies, Dievs to ir paveicis arī Tavā dzīvē. Un, kad Tu apzināsies, ka Dievs ir savienojis Tevi un Tavu laulāto draugu, tas palīdzēs Tev pārciest visstiprākās vētras.
Ja Tu raugies pēc laulāta drauga, atceries, ka Dievs bija tas, kas saveda kopā Ādamu un Ievu. Mēģinājumi atrast pareizo cilvēku var radīt spiedienu un stresu Tavā dzīvē, bet Tu vari paļauties uz Dievu, lai Viņš atved pareizo cilvēku pie Tevis vai Tevi pie šā cilvēka. Mans ieteikums nenozīmē būt pasīviem, bet nav jākrīt panikā. Tu vari uzticēties Kungam visās savas dzīves jomās.
Atvērta
Dievs vēlas, lai Tu zinātu, ka Viņš ir visu lietu, tai skaitā arī Tevis, īpašnieks. Dievs arī vēlas, lai Tu zinātu, ka Viņš Tevi ir radījis pēc Viņa tēla, un tieši tādēļ Tev ir vienreizējs cēlums un vērtība.
Cilvēces vēstures sākumā Dievs darīja iespējamu mūsu pirmajiem vecākiem Viņu iepazīt un Viņu baudīt. Viņš saveda kopā vīrieti un viņa sievu. Viņš aizveda viņus uz viņu mājām un deva viņiem darbu. Viņš tiem sagādāja visu, kas viņiem bija nepieciešams, un piedalījās viņu dzīvē. To, ko Dievs paveica viņu labā, Viņš turpina darīt arī šodien. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mēs neredzam, ka Viņš to dara. Mēs dzīvojam ticībā un ne skatīšanā. (2. Korintiešiem 5:7)
