Ja mēs pavaicātu kādam ģenerālpulkvedim izanalizēt tās cīņas, ko veica israēliešu armija, viņš teiktu: “No militārā viedokļa visas šīs cīņas ir bezjēdzīgas.” Dievs dāvāja Saviem ļaudīm uzvaru arī tad, kad viņi bija bezcerīgi neadekvāti apbruņoti un ienaidnieks pārspēja tos skaitā.
Piemēram, ierodoties pie stipri nocietinātās Jērikas pilsētas, Dievs pavēlēja Jozuam soļot ap pilsētu septiņas reizes un pūst taures. Kad ļaudis to darīja, pilsētas mūri sabruka – noteikti viena no neparastākajām uzvarām visā militārajā vēsturē!
Tad vēl Soģu grāmatā Dievs mums pastāsta par Gideonu, kurš savāca 32,000 cilvēku, lai dotos cīņā pret midiāniešiem. Dievs teica, ka tas ir par daudz ļaužu, un tā Gideons šo armiju samazināja līdz trīs simtiem. Viņi iegāja ienaidnieka nometnē, bruņojušies tikai ar lāpām, māla krūzēm un taurēm, un Dievs radīja apjukumu midiāniešos, tā ka tie panikā aizbēga.
Israēla uzvaras netika izcīnītas ar spēku un varu, bet ar Dieva Gara iejaukšanos. Tas Kungs lika viņiem atkārtoti noprast, ka Viņš bija tas, kas tos vadīja uz uzvaru. Bet Dieva ļaudis nebija apmierināti.
Ticībā vadītas dzīves frustrācijas
Dievs bija Israēla ķēniņš. Viņš darīja visu, ko ķēniņš darītu savu ļaužu labā un vēl daudz vairāk. Bet Dieva ļaudis vairs negribēja paļauties tikai uz Viņu vien jeb gaidīt, kad Viņš iecels viņiem līderus. Viņi vēlējās pēctecības sistēmu, personu ar miesu un asinīm, kas viņus vadītu.
Galu galā tautas vecaji atnāca pie Samuēla, soģa un pravieša, un pieprasīja, lai viņš ieceļ tiem ķēniņu. (1. Samuēla grām. 8:5) Šī prasība nepatika Dievam. Tas Kungs teica Samuēlam: “Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš.” (8:7) Kad ļaudis pieprasīja ķēniņu, tie novērsās no dzīves ticībā, kurā tie bija tiešā veidā atkarīgi no Tā Kunga. Bet Dievs ļāva tiem iet šo ceļu.
Izvēļu svarīgums
Dieva ļaudis izvēlējās nepareizi. Viņi zināja, ka viņu prasība pēc ķēniņa nepatika Dievam, un Samuēls tos brīdināja par tādas izvēles sekām: ķēniņš sūtīs viņu dēlus karā; viņš pieprasīs, lai tie kalpo viņa laukos un viņa namā; viņš paņems viņu meitas kalpot ķēniņa virtuvē; viņš atņems tiem viņu zemes gabalus; viņš apliks ar nodokli viņu labību un lopus. “Kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs.” (8:18)
Samuēls nebūtu varējis nopietnāk un ar spēcīgākiem vārdiem viņus brīdināt, bet Dieva ļaudis neklausījās. “Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums! Tad arī mēs būsim kā visas citas tautas.” (8:19-20) Viņi jau bija izlēmuši; un tā – Dievs viņiem deva to, ko viņi pieprasīja.
Nepareiza izvēle vienmēr noved pie sāpīgām sekām. Bet Dievs ir suverēns, un tas nozīmē, ka neviena izvēle, lai cik tā būtu nepareiza un kļūdaina, nevar mūs šķirt no Viņa žēlastības. Zināmā dzīves posmā mēs katrs esam izvēlējušies nepareizi, un dažreiz mums jādzīvo ar nemitīgu nožēlu. Varbūt tā ir Tava pieredze – neapmierinātība profesijā, vilšanās laulībā vai impulsīvs lēmums, kas Tev liek atskatīties un teikt: “Ja vien…”
Labā vēsts ir tā, ka Dievs var izpirkt nepareizās izvēles un lēmumus. Nav tāda grēka, kas Tevi spētu novest tur, kur Dieva žēlastība nespēj Tevi aizsniegt, un nav tāda lēmuma, kas Tevi spētu novest tur, kur Dievs Tev nevar palīdzēt.
Līderiem nepieciešamais raksturojums
Dievs zināja, ka Viņa ļaudis pieprasīs ķēniņu, un jau agrāk, 5. Mozus grāmatā, Viņš izvirzīja raksturojumu, kādam jābūt cilvēkam, kas vadīs Viņa ļaudis.
Pirmkārt, ķēniņam jābūt Dieva svaidītam. “Tu arī vari iecelt sev par ķēniņu to, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs.” (5. Mozus 17:15) Jaunajā Derībā paralēla vieta šai ir Apustuļu darbu 6. nodaļā, kur tiek iecelti pirmie diakoni, un draudzei tiek noteikts, izvēlēties cilvēkus, kas ir pildīti ar Svēto Garu. (Apustuļu darbi 6:3) Kristīgo vadītāju dzīvēm ir jābūt raksturotām ar Dieva klātbūtni. Tā ir galvenā iezīme.
Otrkārt, ķēniņam jāpieder pie Dieva ļaudīm. “No savu tautas brāļu vidus tev būs sev iecelt ķēniņu; bet tu nedrīksti pār sevi celt svešinieku, vīru, kas nav tavs brālis.” (5. Mozus 17:15) Tāpat arī Apustuļu darbu 6. nodaļā apustuļi noteica ļaudīm izvēlēties vadītājus no sava vidus. (6:3) Dieva ļaudīm jāmeklē tādi līderi, kas sevi ir pierādījuši vietējā draudzē.
Treškārt, ķēniņam jāizrāda ticība. “Viņam nebūs vairot zirgu skaitu, nedz vest tautu atpakaļ uz Ēģipti, lai vairotu zirgu skaitu.” (5. Mozus 17:16) Ķēniņam jābūt ticības paraugam. Citas tautas paļāvās uz zirgiem un ratiem, bet Dieva ļaudis bija aicināti paļauties uz Dieva Tā Kunga vārdu. (20. psalms:8) To pašu mēs redzam atspoguļotu Jaunajā Derībā. Kad draudze iecēla pirmos diakonus, viņi izvēlējās Stefanu, jo viņš bija “vīr(s), ticības…piln(s).” (Ap. darbu 6:5) Dieva ļaužu vadībai vienmēr jābūt to rokās, kas uzticas dzīvajam Dievam.
Ceturtkārt, ķēniņam ir jābūt uzticīgam. “Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no Tā Kunga.” (5. Mozus 17:17) Tas pats princips sastopams Jaunajā Derībā: bīskapam jābūt “vienas sievas vīram.” (1. Timotejam 3:2) (Angliski tas vārds ir “elder,” kas nozīmē “vecajs” un attiecas uz jebkuru vadītāju, ne tikai uz bīskapu – tulkot. piez.) Kristīgā vadītāja uzticība izpaudīsies viņa uzticībā savai sievai.
Piektkārt, ķēniņš nedrīkst būt alkatīgs. “Lai viņš arī pārāk daudz nekrāj sev sudraba un zelta.” (5. Mozus 17:17) Dieva ļaužu līderis nedrīkst izmantot savu stāvokli, lai dzītos pēc lielākas labklājības sev. Viņš ir Dieva un ļaužu kalps. Jaunajā Derībā Pēteris rakstīja mācītājiem un vecajiem, norādot viņiem, lai tie nedzenas pēc negodīgas peļņas, bet labprātīgi, no sirds kalpo, nevis kā tādi, kas grib valdīt pār ļaudīm. (Pētera 1. vēst. 5:2-3)
Sestkārt, ķēniņam jāstudē Svētie Raksti. “Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas…Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.” (5. Mozus 17:18-19) Tas nozīmē, ka ķēniņa pirmais uzdevums bija sev uzrakstīt pilnu 5. Mozus grāmatas kopiju un tad lasīt to katru dienu! Tāpat arī diakoniem ir noteikts, lai tie “ticības noslēpumu glabā skaidrā sirdsapziņā.” (1. Timotejam 3:9) Dieva ļaužu vadītājiem Dieva Vārds ir jāstudē, jāizjūt bijība pret to un jāpaklausa tam.
Septītkārt, ķēniņam jābūt pazemīgam. “Lai viņa sirds nepaaugstinās pār saviem brāļiem.” (5. Mozus 17:20) Tāpat arī mācītājiem un vadītājiem tiek norādīts, lai tie kalpo “ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (Pētera 1. vēst. 5:3)
Šīs rakstura iezīmes ir kritiski svarīgas mācītājiem, vecākajiem, laicīgajiem vadītājiem un visiem, kas piedalās viņu iecelšanā. Tās ir svarīgas arī studentiem, kas gatavojas kalpot, un ikvienam, kas vēlas piedzīvot to, lai tiek izpildīts Dieva prāts.
Ja Tu vēlies, lai Dievs Tevi izmanto Viņa darbā, tiecies saņemt Svētā Gara svaidījumu. Apņemies veltīt sevi Dieva ļaudīm un iemācies uzticēties Dievam un paļauties uz Viņu visās lietās. Izkop uzticību visās savās saistībās, it īpaši laulībā. Noliec naudaskāri uz altāra, un apņemies ar prieku saņemt to, ko Dievs Tev dāvā. Savā pārliecībā esi pilnīgā skaidrībā par evaņģēlija pamatpatiesībām un barojies ik dienas no Dieva Vārda, pazemībā staigādams sava Dieva priekšā.
Kam piemīt visas šīs iezīmes?
Vai Tu būtu pārsteigts uzzināt, ka neviens no Vecās Derības ķēniņiem neiemiesoja šo Dieva noteikto priekšrakstu ķēniņam?
Pirmais ķēniņš, Sauls, bija ietiepīgs un nepaklausīgs. Salamanam, trešajam ķēniņam, bija septiņi simti sievu. Un, kad viņš kļuva vecs, viņa sievas pievērsa viņa sirdi citiem dieviem. (1. Ķēniņu 11:4) Vislabākais no Israēla ķēniņiem bija Dāvids, bet pat viņš bija vainīgs laulības pārkāpšanā un slepkavībā! Neviens no Israēla ķēniņiem nespēja pat tuvoties tam, lai izpildītu šo Dieva mandātu.
Dieva ļaudis tūkstoš gadu gaidīja ķēniņu, kurš izpildītu Dieva gribu, un tad Dievs piepildīja viņu ilgas pēc vadītāja ar miesu un asinīm, kas viņus atbrīvotu no viņu ienaidniekiem. Piedzima ķēniņš, un gudri vīri sekoja zvaigznei, lai varētu pielūgt “Jūdu ķēniņ(u).” (Mateja ev. 2:2)
Jēzus pilnībā iemiesoja šo priekšrakstu, ko Dievs bija noteicis ķēniņam.
- Viņš bija Dieva svaidīts. Viņa kristībās Dievs paziņoja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” (Mateja 3:17)
- Viņš piederēja pie Dieva ļaudīm, dzimis Dāvida dzimtas līnijā.
- Viņš izrādīja ticību (dzīvoja ticībā). Ģetzemanes dārzā Jēzus teica: “Lai notiek Tavs prāts” (Mateja 26:42), un savās ciešanās Viņš uzticējās Tēvam, kas “spriež taisnu tiesu.” (Pētera 1. vēst. 2:23)
- Viņš bija uzticīgs. Kad Sātans Viņu kārdināja, Kristus atteicās no jebkādas alianses ar ienaidnieku. (Mateja 4:1-11)
- Viņš nebija alkatīgs. Kristus teica Saviem mācekļiem, ka Viņš “nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Marka 10:45)
- Viņš studēja un pārzināja Svētos Rakstus. Viņa prāts bija pildīts ar Dieva Vārdu, un cilvēki, kas Viņu klausījās, bija pārsteigti par Viņa izpratni.
- Viņš bija pazemīgs. “Cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filipiešiem 2:8)
Jēzus iemiesoja Dieva priekšrakstu, kādam jābūt ķēniņam, bet Viņš nebija tas ķēniņš, ko ļaudis vēlējās.
Apmēdītais un pazemīgais ķēniņš
Kad Jēzus tika atvests uz tiesu, Pilāts Viņam vaicāja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Jēzus vienkārši atbildēja: “Tu to saki.” (Mateja 27:11) Pilāts tad nodeva Jēzu piesišanai krustā, un viņš teica ļaudīm: “Redziet, jūsu Ķēniņš!” (Jāņa ev. 19:14)
Romiešu karavīri “novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni, Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” (Mateja 27:28-29)
Jēzus apmēdīšana vēl turpinājās. Viņam virs galvas stāvēja uzraksts: “Jēzus Nacarietis, Jūdu ķēniņš.” (Jāņa ev. 19:19) Daži sauca: “Ja Tu esi Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev!” (Lūkas 23:37) Citi kliedza: “Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.” (Mateja 27:42)
Caur šo sasisto, sakropļoto un krustā sisto Ķēniņu beidzot tika izpildīta Dieva griba. Dievs Viņu cēla augšām dzīvei un dāvāja Viņam vārdu, kas ir pārāks par visiem citiem vārdiem. (Filipiešiem 2:9) Jēzus ir “ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.” (Jāņa atklāsmes grām. 19:16)
Ja Tev ir nācies piedzīvot vilšanos kādā vadītājā, ir ķēniņš, kam var uzticēties, un Viņa vārds ir Jēzus. Kristīgā ticība nav ticība kristīgajiem līderiem. Tā ir uzticēšanās Tam Kungam Jēzum Kristum, un tie, kas uzticas Viņam un uz Viņu paļaujas, nekad netiks pievilti. (Romiešiem 10:11)
Atvērta
Jēzus ir ķēniņš, kas piepilda visu, ko Dievs no Viņa prasa. Tieši caur mūsu ķēniņu tiks piepildīta Dieva griba mūsu dzīvēs un pasaulē. Dievs aicina visus, kas vēlas būt vadītāji, pakļauties Ķēniņam Kristum un sekot Viņa piemēram.
