Svētums

2001. gada 11. septembris ir datums, kas uz visiem laikiem ir iemūžināts Amerikas vēsturē. Ņujorkā saulainā rītā divas nolaupītas lidmašīnas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos.

Tikai dažas stundas pēc šīs traģēdijas mēdiji vaicāja kristīgajiem vadītājiem: “Kur šajā visā ir Dievs? Vai tas ir Amerikas sods? Vai tas ir pasaules gals?” 

Dievs mums nav devis atbildi uz šiem jautājumiem, tāpēc visā valstī mācītāji meklēja Rakstos, mēģinādami saprast, kā vislabāk attiecināt Dieva Vārdu uz šo ārkārtējo notikumu. Praviešiem tas bija citādāk. Dievs uz viņiem runāja dzīvē, un tie saņēma Viņa Vārdu tiešā veidā. Viņi zināja, ko Dievs dara, un varēja teikt: “Tā saka Tas Kungs”.

 Kļūt paviršiem pret Dievu 

Jesaja, viens no vislabāk pazīstamajiem praviešiem, sludināja Dieva Vārdu sešdesmit divu gadu garumā. Viņa kalpošana aptvēra četru ķēniņu valdīšanas posmu: Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas. (Jesajas 1:1) 

Tajā gadā, kad nomira ķēniņš Usija, Jesajam tika dots vīzijā skatīt To Kungu, un tas dziļi ietekmēja un veidoja viņa dzīvi un kalpošanu. Usija valdīja Jeruzalemē piecdesmit divus gadus, un tajā laikā nācija piedzīvoja brīnišķīgu labklājības periodu. Tas Dieva ļaudīs radīja pašpārliecinātības sajūtu, un, viņu pašpārliecinātībai pieaugot, tie izturējās arvien paviršāk un nevērīgāk pret Dievu. 

Uz templi plūda milzīgi ļaužu pūļi, pienesdami upurus un svinēdami svētkus un festivālus. Bet viņu reliģijai nebija nekādas ietekmes uz viņu dzīvi. Templis, kas reiz bija pildīts ar Dieva godību, bija kļuvis vienkārši par tradicionālo vērtību simbolu. Dievu nebūt neiepriecināja visas šīs reliģiskās aktivitātes; Viņš to uzskatīja par pretīgu Viņa “pagalmu mīdīšanu”. (Jesajas 1:12) Vissvarīgākā problēma Jesajas laikā bija tā, ka cilvēki bija zaudējuši izpratni par Dieva svētumu. 

Tā Kunga vīzija 

Kad Dievs uzrunāja viņu vīzijā, Jesaja jau bija sludinājis vairākus gadus: “Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu…” (Jesajas 6:1) 

Kā izskatās Dievs? Jesaja mums stāsta: “[Viņš bija] uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu.” (Jesajas 6:1) Tas ir tā, it kā viņš teiktu: “Dievs man Sevi atklāja, bet es nespēju raudzīties uz Viņa seju. Es tikai varu pateikt, ka Viņš sēdēja augstu un cēli. Es varēju redzēt tikai Viņa tērpa apakšmalu.” 

Dieva spožums un lieliskums ir milzīgs, pārņemošs un mulsinošs. Mozus nevarēja raudzīties tiešā veidā uz Viņa godības spožumu, viņš varēja tikai aprakstīt, kas atradās zem Dieva kājām: “Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats, tik skaidrs kā pašas debesis”. (2. Mozus 24:10) 

Pēc tam Jesaja dzirdēja eņģeļiem līdzīgus radījumus saucam viens uz otru: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots!” (Jesajas 6:3) Ja Tu gribi uzsvērt kādu apgalvojumu, Tu vari to pasvītrot, likt slīprakstā vai lietot treknākus burtus. Tu vari arī uzsvērt kaut ko, atkārtojot to divreiz, kā to darīja Jēzus, teikdams: “Patiesi, patiesi, Es tev saku…” (Jāņa ev. 3:3) 

Bībelē ir tikai viena patiesība, kas ir uzsvērta trīsreiz, un tā ir Dieva svētums. Bībele nekad nesaka, ka Dievs ir “dusmība, dusmība, dusmība”, vai pat, ka Dievs ir “mīlestība, mīlestība, mīlestība”. Bet tā saka gan, ka Dievs ir “svēts, svēts, svēts”. Dieva svētums ir tik fundamentāls tam, kas un kāds Dievs ir, ka, ja mēs nespējam aptvert Viņa svētumu (t.i. – to, ka Viņš ir ārkārtīgi svēts, tulkot. piez.), tad mēs Viņu nepazīstam tādu, kāds Viņš patiesībā ir. 

Eņģeļi, kuri nespēja Dievu uzlūkot 

Ja mēs vaicājam: “Kas ir svētums?”, tad tas ir līdzīgi kā vaicāt: “Kas ir uguns?” Vislabākais veids, kā saprast to, kas ir uguns, ir novērot tās iedarbību un sekas, un vislabākais veids, kā saprast Dieva svētumu, ir novērot, kas notiek, kad Dievs pietuvojas (kaut kam). 

Mēs varētu domāt, ka eņģeļi, kuri dzīvo debesīs, jūtas atbrīvoti un komfortabli Dieva tiešajā klātbūtnē, bet Jesaja novēroja, ka pat eņģeļi aizklāja savas sejas Dieva tuvumā. 

Kāpēc viņi to darīja? Tie eņģeļi nav grēkojuši, atšķirībā no mums. Viņiem nav nekā, par ko kaunēties. Viņi pavada visu savu dzīvi kalpojot Dievam. Eņģeļi aizsedz savas sejas tāpēc, ka viņi ir radījumi, pārņemti ar bijību sava Radītāja priekšā. Pat, ja Tu nodzīvotu nevainojamu dzīvi un tad nokļūtu Dieva klātbūtnē, Tu, būdams radījums, joprojām sarautos bijībā un izbrīnā sava Radītāja godības priekšā. 

Teju pazudināts 

Kad Dievs pietuvojās, templis drebēja un pildījās ar dūmiem. (Jesajas 6:4) Jesaja teica: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts!” (Jesajas 6:5) (Angliski pēdējā daļa bieži ir tulkota “I am ruined!” – tulkot. piez.) Vārds “ruined” angļu valodā burtiski nozīmē tādu, kas “izirst”, “kam visas vīles atnāk vaļā”. Ja kāds ir ļoti kompetents vai panākumiem bagāts, angliski dažreiz par to saka: “He or she has got it all together”, kas nozīmē: “Tādam viss saliekas, viss notiek.” Jesaja pieredzēja pilnīgi pretējo. Kad viņš ieraudzīja Dievu, viņš bija “gatavs izirt”. 

Jesaja savā dzīves laikā bija viens no visvairāk cienītajiem cilvēkiem. Viņš bija pazīstams, un noteikti arī slavens, ar savu brīnišķīgo kalpošanu. Ja viņš dzīvotu šodien, tūkstošiem cilvēku mēģinātu tikt viņu klausīties konferencēs un miljoniem sekotu viņam tviterī. Bet Dieva klātbūtnē viņš varēja teikt tikai: “Bēdas man!” Dieva svētums liek pat vislabākajiem cilvēkiem justies kā “gataviem izirt”. 

Jesajam, tā kā viņš bija pravietis, viņa lūpas bija kalpošanas līdzeklis. Runas spēja, valoda bija viņa garīgā dāvana, bet Dieva klātbūtnē viņš atskārta, ka pat viņa vislielākajai dāvanai jātiek šķīstītai: “Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām.” (Jesajas 6:5) Kad Tu aptversi Dieva svētumu, Tu sapratīsi, ka šķīstītam jātop ne tikai tam, kas Tevī ir vissliktākais, bet arī tam, kas ir vislabākais.  

Dieva žēlsirdības pieskāriens 

Pēc tam, kad viņš uz momentu bija redzējis Dievu, Jesaju apņēma tumsa, jo templis pildījās ar dūmiem. Viņš apzinājās, ka joprojām ir Dieva klātbūtnē, bet Dievs bija aizsegts viņa skatienam. Tad sāka drebēt tempļa pamati. Tas noteikti bija ārkārtīgi šausminoši! 

Tad, Jesajam veroties dūmos, viņš ieraudzīja, ka viens no eņģeļiem lidoja uz viņa pusi ar gailējošu ogli stangās, ko tas bija paņēmis no altāra. Eņģelis ar šo karsto ogli pieskārās Jesajas lūpām: “Redzi, tā pieskaras tavām lūpām -”, viņš teica, “noņemta tava vaina, apklāts tavs grēks!” (Jesajas 6:7, jaunais tulkoj.) 

Altāris ir tā vieta, kur tiek pienesti upuri. Tādējādi, kad ogle tika atnesta no altāra pie Jesajas, tas, ko Dievs ir sagatavojis un nodrošinājis priekš grēka, tika personīgi attiecināts uz Jesaju. Un ievēro, ka tas tika piemērots (viņš tika aizskarts ar to) tieši tajā vietā, kur Jesaja sajuta savu visdziļāko vajadzību. Jesaja bija atzinies: “Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām”, un tagad Dieva eņģelis teica: “Redzi, tā pieskaras tavām lūpām – noņemta tava vaina…” 

Tā kā Jesaja bija atklājis Dieva žēlastību tik dziļā un personīgā veidā, viņam radās jauna degsme kalpot Tam Kungam. Kad Dievs teica: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” (Jesajas 6:8), Jesaja atbildēja: “Redzi, es esmu še, sūti mani!” (6:8) Tā Dievs sūtīja Jesaju. 

Tas bija tā, it kā Dievs teiktu: “Tu ej, Jesaja, jo tu esi sapratis, kas un kāds Es esmu, un tu zini, kas ir grēks, un tu esi piedzīvojis Manu žēlastību.” Pildīts ar jaunu atklāsmi par savu privilēģiju kalpot Dievam, Jesaja izgāja, lai darītu Viņu zināmu. 

Jesajas sastapšanās ar Dievu norāda mums uz Jēzus Kristus atnākšanu. Jānis mums pastāsta, ka “Jesaja…skatīja [Jēzus] godību un sludināja par Viņu”. (Jāņa ev. 12:41) Tēvam un Dēlam ir viena un tā pati godība. (Jāņa ev. 17:5) Svētais, kura godību Jesajam bija iespēja skatīt, tika likts uz altāra pie krusta, un Viņš kļuva par upuri par mūsu grēkiem. 

Kā Jesaju templī apņēma tumsa, tāpat arī Jēzus pie krusta tika iegremdēts tumsā. (Mateja ev. 27:45) Kā tempļa pamati drebēja, kad uz to nonāca Dieva klātbūtne, tāpat arī zeme drebēja un klintis pāršķēlās, kad Jēzus atdeva Savu dzīvību. (Mateja ev. 27:51) Zeme trīcēja, kad Kristus nesa visas pasaules grēkus un Tēvs izlēja visu Savu dusmību uz Dēlu. 

Jēzus mira, lai cilvēkiem kā mums, kas “izirst” Dieva svētuma priekšā, pieskārtos un tos dziedinātu Dieva žēlastība. Jēzū Kristū Dievs pietuvojas mums un saka: “Tava vaina ir noņemta, un tavs grēks ir izpirkts.” 

Atvērta 

Dievs ir svēts, svēts, svēts. Viņa svētums ir Viņa rakstura pamatā. Jesajas dienās tūkstošiem ļaužu drūzmējās templī, bet viņi nepazina Dievu, kuru, kā tie paši apgalvoja, tie pielūdza. Ar laiku tāda pielūgšana kļūst garlaicīga. Bet, ja Tu domā, ka Dievs ir garlaicīgs, Tu nekad neesi pazinis Bībeles Dievu. 

Grēks ir aizvainojums svētajam Dievam, un tādēļ ir vajadzīga grēku izpirkšana (gandarījums). Bez tās grēcinieki būtu pazudināti (“izirtu”) Viņa klātbūtnē. Evaņģēlija labā vēsts ir tā, ka Jēzus, Dieva Dēls, apmierināja svētā Dieva dusmību, kļūdams par to upuri, kas izpirka visus mūsu grēkus. 

Kad Tu atklāsi Dieva brīnišķīgo un bijību iedvesošo svētumu, tad, tāpat kā Jesaja, Tu sāksi aptvert un novērtēt to brīnumu, ko Dievs Jēzū Kristū ir paveicis Tavā labā. Un Tu sajutīsi, ka Tava lielākā privilēģija dzīvē ir kalpot šim neaprakstāmajam, godības pilnajam, svētajam Dievam.