Pārliecība

Iztēlojies biznesa kompāniju, kurā Tev nemitīgi jāpārvaicā savam partnerim, vai viņš (viņa) joprojām vēlas strādāt kopā ar Tevi. Vai iztēlojies laulību, kurā Tu neesi pārliecināts, vai Tavs laulātais draugs Tevi mīl. Tu varētu abas šīs attiecības paciest, bet Tu nevarētu tās baudīt, Tev tajās nebūtu prieka. 

Dievs vēlas, lai Tu baudi savas attiecības ar Viņu un iepriecinies tajās, un tas nozīmē, ka Viņš vēlas, lai Tu tajās jūties droši un pārliecināts. Taču kristieša prātā bieži vien uzrodas trīs jautājumi, kas tiecas nomākt un atņemt prieku. Lai Tu varētu baudīt savas attiecības ar Dievu, Tev jāzina, kā uz šiem jautājumiem atbildēt. Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas vēstules Romiešiem 5. nodaļā. 

1. Kāpēc tas ar mani notiek?

Bībele apliecina, ka man ir miers ar Dievu; bet, ja tā tiešām ir, kāpēc man dzīvē ir tik daudz problēmu un grūtību? Kad Tev rodas veselības traucējumi, problēmas ģimenē vai kādas citas vilšanās dzīvē, Tu varbūt prātosi, kāpēc Dievs kaut ko tādu ir pieļāvis. 

Dievs lietos visgrūtākās lietas Tavā dzīvē, lai panāktu to, kas ir ļoti vērtīgs: “…mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību…” (Romiešiem 5:3-4). Dievs var lietot to, kas Tavā dzīvē ir sāpīgs, lai Tevi veidotu arvien līdzīgāku Jēzum. 

Dievs nekad nav apsolījis dzīvi bez problēmām un grūtībām. Jēzus teica: “Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa ev. 16:33, jaunais tulkoj.) Problēmas Tavā dzīvē nenozīmē, ka Dievs ir pret Tevi. Dievs ir par mums Kristū: “Kā tad viņš, kas savu paša Dēlu nav saudzējis, bet atdevis viņu par mums visiem, līdz ar viņu nedāvās mums visas lietas?” (Romiešiem 8:32, jaunais tulkoj.) 

To apzināties palīdzēs Tev neatkāpties un nepagurt arī savas dzīves visgrūtākajās dienās. Varbūt Tev nāksies caur asarām pacelt savas acis uz Dievu, bet Tu spēsi to darīt cerībā. Un Tava cerība netiks pievilta. 

2. Vai Dievam patiešām rūp? 

Pāvils mums norāda, ka “Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki” (Romiešiem 5:8). Bet kā gan Jēzus nāve pierāda Dieva mīlestību? 

Ir daudz citu lietu, ko Dievs varētu mums dot, kas liktos labāks Viņa mīlestības pierādījums. Ja Bībele teiktu: “Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Viņš mums ir devis iznīdēt vēzi”, mēs to atzītu par Viņa mīlestības izpausmi. Bet kā Jēzus nāve pie krusta ir Dieva mīlestības izpausme? 

Iztēlojies kādu pāri mēnesnīcā sēžam automašīnā netālu no Niagāras ūdenskrituma. Viņš apliek roku viņai ap pleciem un iečukst ausī: “Es Tevi mīlu.” 

Viņa uzlūko viņu ar aizdomu pilnu skatienu: “Vai tiešām? Reizēm es brīnos.” 

“Labi,” viņš saka, “es tūlīt pierādīšu.” To pateicis, viņš izkāpj no auto, pieiet pie malas un ar vienu lēcienu metas lejā. Pazusdams bezdibenī, viņš iekliedzas: “Es Tevi mīlu…” Tas noteikti ir neaizmirstams notikums, bet tā nav mīlestības izpausme. Šī vīrieša nāve tai sievietei neko nepanāk, viņai no tās nav it nekāda labuma. 

Jēzus nāve ir mīlestības izpausme, tāpēc ka tā mums iegūst kaut ko nenovērtējami dārgu: caur Jēzus nāvi tika samaksāts mūsu grēku parāds un tika apmierināta Dieva dusmība. 

Dievs Savu mīlestību uz mums ir pierādījis ar to, ka Viņš ir devis visdārgāko dāvanu mūsu vislielākajai vajadzībai. Tā nu, kad Tev ir kārdinājums brīnīties un prātot, vai Dievs tiešām Tevi mīl, neskaties uz apstākļiem savā dzīvē, bet paveries uz krustu un mēģini aptvert visu, ko Jēzus ir paveicis Tavā labā.

3. Kā es varu būt pārliecināts, ka tikšu debesīs? 

Iztēlojies, ka Tu esi ieplānojis ilgi gaidītu ceļojumu. Tev ir biļetes, pase ir pārbaudīta un derīga un viesnīcas ir aizrunātas. Tev tikai jātiek uz lidostu, bet ir vēl daudz lietu, kas šajā posmā varētu noiet greizi. Tu varētu saslimt iepriekšējā naktī pirms lidošanas. Tu varētu salauzt kāju, nākot lejā pa trepēm. Nemaz nevajag daudz iztēles, lai iedomātos visādas ķibeles.

Kad mēs esam attaisnoti, mums ir miers ar Dievu. Bet ja nu mēs to sabojājam? Iespējams, ka Tu zini, kā tas ir – domāt pie sevis: “Es nezinu, vai spēšu ieturēt šo kristieša dzīvi! Ko tad, ja kārdinājumi man ir par stipriem? Ja nu notiek kaut kas, kas sagrauj manu ticību?” 

Atbilde uz šiem jautājumiem ir, ka mēs esam “taisnoti ar Viņa asinīm” (Romiešiem 5:9). Dievs mūs attaisno caur Jēzus asinīm, kuras Viņš izlēja pie krusta. Miers ar Dievu nav balstīts, pamatojoties uz kaut ko Tevī pašā. Tas ir balstīts uz kaut kā, kas ir pilnīgi ārpus Tevis – uz Jēzus asinīm. Tas ir īstais pamats Tavai drošībai un pārliecībai, un, ja Tu spēj aptvert tā nozīmi, tas Tev palīdzēs iepriecināties Dievā. 

Pārliecība uz pareizā pamata 

Ja Tev kāds vaicātu: “Kā Tu zini, ka pēdējā dienā būsi debesīs?”, kā Tu atbildētu? Apskatīsim trīs visbiežāk dotās atbildes, kas tomēr nav adekvātas. 

Jautājums: Kā Tu zini, ka pēdējā dienā būsi debesīs?

Atbilde: Es mīlu Jēzu. 

Tas ir lieliski. Taču pārbaude tam, vai mēs mīlam Jēzu, ir tas, kā mēs turam Viņa baušļus (Jāņa ev. 14:15), un tas fakts, ka mēs Viņa baušļus neturam visā pilnībā, norāda, ka mēs arī nemīlam Viņu visā pilnībā. Mūsu mīlestība uz Kristu ir reāla un īsta, bet tai jaucas klāt krietna deva mīlestības pašiem uz sevi. Lai gan mēs Kristu patiešām mīlam, mūsu mīlestība uz Viņu nebūt nav drošs pamats pārliecībai, kad stāvēsim Viņa klātbūtnē pēdējā dienā!

Atbilde: Es esmu uzņēmies saistības. 

Tas ir brīnišķīgi. Taču, kas notiks, ja Tavas saistības (apņēmība) kalpot Kristum sāks svārstīties? Kas notiks, ja pēc desmit gadiem Tavs entuziasms noplaks? Vai tas nozīmēs, ka Tavas izredzes iekļūt debesīs arī samazināsies? 

Cilvēki, kuri uzskata, ka viņu darbošanās un entuziasms Kristus lietās ir pamats tam, vai viņi nonāks debesīs, drīz vien atskārš, ka šī nasta viņiem ir par smagu. Lai ko Tu arī nedarītu, Tavas saistības un apņēmība vienmēr varētu būt lielākas; ticīgie, kuri paļaujas uz savām pašu saistībām, ir ceļā uz garīgu sevis izsmelšanu. 

Atbilde: Man ir ticība. 

Tas ir lieliski. Bet cik stipra ir Tava ticība? Vai nav brīži (periodi), kad Tu cīnies ar šaubām? Nepieļauj kļūdu, ticēdams savai paša ticībai un nevis ticēdams Kristum. Neviena cilvēka ticība nav bez jautājumiem, raizēm, šaubām vai bailēm. Ja Tu paļaujies uz savu ticību, Tu nekad nevarēsi būt pārliecināts, ka Tava ticība ir pietiekoša. 

Vai Tu ievēroji vienu kopēju iezīmi visās trijās neadekvātajās atbildēs? Tās visas iesākas ar fatālo vārdu: “Es/man”. Es mīlu Kristu. Es esmu uzņēmies saistības. Man ir ticība. Tā problēma ar visu, kas sākas ar “Es/man”, ir tā, ka tas nekad nav pilnīgs, nekad nav tas un tāds, kas tas varētu būt un kādam tam vajadzētu būt. 

Dieva darbs mūsos ir iesācies, bet tas vēl nav pabeigts. Tā nu, lai gan ir patiesība, ka mēs mīlam Jēzu, ka esam apņēmušies Viņam kalpot un mums ir ticība Viņam, neviena no šīm lietām nav tāda, kāda tā varētu būt un kāda tā reiz būs. Mūsu ticība, mūsu kalpošana un mīlestība uz Kristu joprojām ir izaugsmes procesā. 

Neviens no mums vēl nav tas un tāds, kas un kādi mēs reiz būsim, un tieši tādēļ mēs nevaram būt pārliecināti Dieva priekšā caur jebko, kas balstās mūsos pašos. Pastāv tikai viens stingrs pamats pārliecībai: mēs esam “taisnoti ar Viņa asinīm” (Romiešiem 5:9). 

Pēc pirmajiem Ziemsvētkiem ASV mūsu ģimene devās izbraukumā uz Viskonsīnu. Mēs nonācām pie Fond du Lac pilsētas un tur apstājāmies apskatīt ezeru. Mēs nekad nebijām izjutuši tik lielu aukstumu. 

Mūsu dēli, kuri tolaik bija tikai astoņus un desmit gadus veci, teica: “Tēt, vai mēs varam iet uz ledus?” Vecāki zinās, ka tad, kad mēs nedomājam līdz, mēs dodam savas parastās atbildes. Lielbritānijā ziemā ir auksts, bet ne tik auksts, tādēļ, ja kur ir ledus, tas parasti ir plāns. Tā nu, es teicu: “Jā, bet ejiet uzmanīgi.” 

Iztēlojies, kā mēs izgājām uz ledus, lēnām taustīdamies, nervozi virzīdamies uz priekšu, kad pēkšņi atskanēja motora rūkoņa un auto ar vismaz sešiem pusaudžiem iekšā droši izbrauca uz ezera ledus. Man šķiet, ka es dzīvē nekad nebiju juties tik muļķīgi. 

Lēnām virzoties pa ledu, mēs nepavisam nebijām pārliecināti (par tā izturību), bet patiesībā mums nekas nedraudēja. Ledus, uz kura mēs stāvējām, bija biezs un ciets kā akmens. Mūsu drošība nebija balstīta mūsu “ticībā”, bet gan ledus biezumā un stingrumā, uz kura mēs stāvējām. 

Mūs glābj nevis mūsu ticības stiprums (spēks), bet gan mūsu Pestītāja spēks. 

Atvērta 

Ja Tu vēlies attīstīt pārliecību un prieku Dievā, Tev jāvaicā nevis: “Cik stipra ir mana ticība?”, bet gan: “Cik stiprs (spēcīgs) ir mans Pestītājs?” Vai Jēzus Kristus asinis ir pietiekoši dārgas un pietiekoši spēcīgas, lai nomazgātu ikvienu manu grēku un apklātu ikvienu manu vājību, nolaidību un nepietiekamību no šī brīža līdz tai dienai, kad es nokļūšu Dieva klātbūtnē? Atbilde uz šo jautājumu ir: “Jā. Visā pilnībā. Bez šaubām.”