Mācekļi atgriezās Jeruzālemē, pārdomādami visu, kas bija noticis, un ar gaidām lūkodamies nākotnē uz to, kam vēl bija jānotiek. Jēzus viņiem tika teicis nogaidīt Jeruzālemē, līdz viņi saņems apsolīto Svētā Gara dāvanu. “Jānis gan ir kristījis ar ūdeni,” Viņš teica, “bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.” (Apustuļu darbi 1:5)
Vārds “kristīt” burtiski nozīmē “iemērkt” jeb “izmērcēt.” Draudzes pirmsākumos ticīgie tika kristīti upēs. Viņi tika vai nu iegremdēti zem ūdens, vai arī ūdens tika izliets pār viņu galvām.
Jēzus teica, ka jākristī “Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja ev. 28:19) Kristības ir kristīgās dzīves attēls, kurā cilvēks tiek “iegremdēts” Tēvā, “iemērkts” Dēlā un “izmērcēts” Svētajā Garā. Tēvs, Dēls un Svētais Gars caurauž ticīgā cilvēka katru dzīves jomu. Nav iespējams Vienu no Viņiem atdalīt no citiem. Gars Tevi velk pie Dēla. Dēls Tevi pieved pie Tēva. Tēvs un Dēls izlej Garu Tavā sirdī. Neviens nevar pazīt Tēvu, ja viņš nepazīst Dēlu, un neviens nevar nākt pie Dēla, kā tikai caur Svēto Garu.
Atbilde uz mistēriju.
Bībele skaidri norāda, ka pastāv viens Dievs un ka Viņš ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Mēs nespējam izprast Dieva būtību, un tas nav nekāds pārsteigums. Es pieņemu, ka zivīm ir ļoti ierobežota izpratne par cilvēka dabu, un līdzīgā veidā cilvēka prātam nav iespējams izprast Dieva būtību.
Dieva būtība ir mistērija, bet tā nav pretrunīga. Ja kristieši ticētu, ka ir viens Dievs un ka ir trīs Dievi, tā būtu pretruna. Bet teikt, ka ir viens Dievs, kurš eksistē trijās personās, tā nav pretruna; tā ir mistērija.
Pareizā atbilde uz šo mistēriju ir atļaut tai novest Tevi pielūgsmē. Tu nekad nespēsi izprast Dieva būtības mistēriju, bet Tu vari ar apbrīnu raudzīties tai neaptveramajā diženumā, kas ir viens mūžīgais Dievs Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā.
Gara darbs.
Jēzus teica saviem mācekļiem, ka pēc tam, kad Viņš būs uzņemts debesīs, Viņa klātbūtne būs ar viņiem caur Svēto Garu. Šai jaunajai situācijai bija brīnišķīga priekšrocība: Jēzus klātbūtne tagad būs ar katru no mācekļiem vienmēr un visās vietās. Par to Jēzus runāja, kad Viņš teica: “Jums ir labāk, ka es aizeju. Ja es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja es aizeju, es viņu sūtīšu pie jums.” (Jāņa ev. 16:7)
Jēzus teica saviem mācekļiem, ka Svētais Gars būs “pie” viņiem un “viņos.” (Jāņa ev. 14:17) Šie specifiskie termini ir svarīgi. Vārds “pie” vai “kopā ar” norāda uz līdzgaitnieku, kompanjonu. Svētais Gars ir persona tāpat kā Tu esi persona. Te ir divas atšķirīgas identitātes, un mēs nekad nedrīkstam tās sajaukt. Cilvēks, kurš neatšķir sevi no Svētā Gara, kļūs par fanātiķi un maldīsies.
Vairāk nekā padomdevējs un mentors.
Bet Jēzus arī teica, ka Svētais Gars būs Viņa “mācekļos.” Svētais Gars ir kas vairāk nekā tikai mentors, kas parāda mums, kas jādara. Lai mēs dzīvotu kristīgo dzīvi, mums ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai padoms un uzmundrinājums. Mums ir vajadzīgs, lai Dieva klātbūtne un Viņa spēks strādātu mūsos.
Svētā Gara darbs sniedzas daudz tālāk par to, ko dara mācītāji, draugi, treneri vai psihologi/padomdevēji, kuri var palīdzēt mums redzēt lietas citā gaismā un ieteikt veidus, kā rīkoties tālāk. Svētais Gars strādā mūsos. Viņš spēj pieskarties dvēseles dziļumiem, atjaunot mūsu prātu, novirzīt mūsu sirds vēlmes un pieķeršanās citā virzienā, formēt un veidot mūsu gribu, šķīstīt mūsu iztēli un dziedēt mūsu atmiņas.
Svētais Gars spēj radīt Tevī jaunu tieksmi sekot Kristum nevis aiz pienākuma sajūtas, bet gan no visas sirds, kas ir izslāpusi un izsalkusi pēc taisnības. Viņš var dāvāt Tev spēku dzīvot jaunu dzīvi Dievam par godu.
Parakstīts, apzīmogots un nogādāts.
Caur savu nāvi un augšāmcelšanos Jēzus ir atvēris ceļu grēcīgiem vīriešiem un sievietēm, lai viņi varētu tikt salīdzināti ar Dievu un ieiet mūžīgajā dzīvē. Tas ir Dieva apsolījums. Tas ir Tēva parakstīts un Kristus apzīmogots. Bet tam, kas ir parakstīts un apzīmogots, joprojām jātiek nogādātam.
Šodien Svētais Gars ņem to, ko Kristus ir paveicis pie krusta, un attiecina to uz mums personīgi. Viņš ņem to, ko Kristus ir padarījis par iespējamību katram cilvēkam, un dara to par Tavu realitāti. (Jāņa ev. 15:26, 16:14)
Ja Dieva Dēls nebūtu nācis, Tu nevarētu tikt glābts. Ja Dieva Gars nebūtu nācis, Tu nebūtu glābts. Bez Svētā Gara darba pestīšana joprojām būtu iespējamība mums visiem, bet tā nekļūtu par realitāti nevienam no mums. Ja nebūtu Svētā Gara, neviens nenonāktu debesīs un tas viss, ko Jēzus paveica pie krusta, paliktu kā dāvana, kas ir nopirkta, bet nekad nav saņemta.
Skats no sestās ielejas.
Mācekļi izbaudīja Svētā Gara spēku, kad Jēzus viņus bija izsūtījis kalpot. Bet Svētais Gars vēl nebija dots. (Jāņa ev. 7:39) Jēzus teica, lai mācekļi Jeruzālemē gaida to dāvanu, kuru Tēvs bija apsolījis un par kuru Jēzus tika runājis.
Viņiem ilgi nebija jāgaida. Tikai desmit dienas pēc tam, kad Jēzus tika uzņemts debesīs, un piecdesmit dienas pēc augšāmcelšanās, bija Vasarsvētki (Pentekosts, kas nozīmē “Piecdesmitā diena” – tulkot. piez.). Stāsts par to, kas notika tajā dienā, ved mūs uz pavisam jaunu kalnu masīvu.
