Iztēlojies, kā pērļu kaklarota vijas ap sievietes kaklu. Tā krīt un tad atkal ceļas, tā ka pirmā un pēdējā pērle atrodas blakus, atdalītas tikai ar skaviņu. Kad skaviņa ir atvērta un kaklarota izstiepta visā garumā, pirmā un pēdējā pērle šķiet tik tālu viena no otras, bet, kad gali tiek savienoti ar skaviņas satvērienu, tās tiek savestas cieši kopā.
Bībeles stāsts iesākas dārzā un beidzas pilsētā, un viscaur tas norāda mums uz Jēzu Kristu. Dārzs un pilsēta šķietas esam tālu viens no otra. Bet tāpat kā pērles kaklarotā, Dievs tās ir savedis apbrīnojami tuvu kopā. Bībele iesākas ar to, ka Dievs rada debesis un zemi. Tās nobeigumā Dievs rada jaunas debesis un jaunu zemi. Viss, ko Ādams zaudēja, tiks atjaunots un vēl daudz vairāk par to.
Jaunas debesis un jauna zeme.
Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi… (Atklāsmes grāmata 21:1)
Mums ir viegli saprast, kādēļ Dievs vēlētos radīt jaunu zemi, bet kādēļ Dievs vēlas radīt jaunas debesis?
Pirms sākās pretestība Dievam uz zemes, tā iesākās debesīs. Sātans gribēja uzkāpt Dieva tronī, un tāpēc viņš tika padzīts. Ļaunuma iespējamība pastāvēja uz zemes un debesīs.
Bet tagad Jānis redz, ka ienaidnieks būs nolemts postam uz visiem laikiem un ka Dievs veidos debesis, kas būs atbrīvotas ne tikai no ļaunuma klātbūtnes, bet pat tā iespējamības.
Tad vēl Jānis teica, ka viņš redzēja “jaunu zemi.” “Jauna” nozīmē, ka tā būs brīnišķīgi atšķirīga. “Zeme” nozīmē, ka tā būs savādi pazīstama. Kristum ticīgā galapunkts nav sapņaina eksistence iedomātā pasaulē. Dievs pārveidos, pārradīs, atsvaidzinās un atjaunos šo planētu. (Romiešiem 8:21)
Jaunās debess un zemes prieki sniedzas pāri tam, ko mēs vispār spējam iedomāties, bet Dievs lieto divas ainavas, lai dotu mums nojausmu par to, kas sagaida Viņa ļaudis. Tās ir pilsēta un dārzs.
Jeruzāleme, Jeruzāleme.
Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva… (Atklāsmes grām. 21:2)
Šajā Bībeles stāsta punktā cilvēces vēsture, kādu mēs to pazīstam, ir beigusies. Londona, Čikāga, Jeruzāleme, Kairo, Pekinga, Maskava, Bagdāde, Bangkoka, Johannesburga un Kalkuta – tās visas ir prom! Zeme ir noslaucīta tukša Dieva soda dedzīgajā karstumā. (Pētera 2. vēst. 3:10, Ebrejiem 1:10-12)
Tad Jānis redzēja jaunu pilsētu nākam lejā no debesīm. Viņš tūlīt atpazina tās siluetu. Jeruzāleme! Tā bija viņam nepārprotami pazīstama.
Jeruzālemei ir liela nozīme Bībeles stāstā. Tā bija vieta, kur Dievs nonāca satikties ar saviem ļaudīm, kad Viņa klātbūtne mākonī piepildīja templi.
Mērīšana.
Jaunā pilsēta bija milzīgi plaša. Tā bija izvietota kvadrātā, un pletās divpadsmit tūkstoš stadiju plašumā. (Atkl. grām. 21:16) Tas ir tūkstoš četri simti jūdzes – aptuvens attālums no Ņujorkas līdz Hjūstonai. Salīdzinājumam, pilsētas platība apsegtu apmēram trīs ceturtdaļas no ASV teritorijas vai būtu piecreiz lielāka par Lielbritāniju. Tas ir pilnīgi neiedomājami.
Jānis jau tika redzējis, ka Dieva ļaužu ir vairāk nekā kāds spētu izskaitīt. Tagad Dievs dara zināmu, ka Viņam ir milzīga vieta visam šim milzīgajam pulkam. Viņam ir sagatavota vieta katram no Viņa ļaudīm.
Pilsētas izmēri ir doti trijās dimensijās. “Tās garums, platums un augstums bija vienādi.” (21:16) Citiem vārdiem, tā ir ideāls kubs.
Jānis noteikti tūlīt pat būtu ievērojis tā nozīmi. Vissvētākā vieta templī, kur Dievs satikās ar saviem ļaudīm, arī bija ideāls kubs – divdesmit pēdu gara, divdesmit pēdu plata un divdesmit pēdu augsta (dažos tulkojumos tā vietā ir minētas 30 pēdas visos virzienos). (1. Ķēniņu grām. 6:20)
Vecajā pilsētā bija svēta vieta, kur Dievs nokāpa lejā. Jaunā pilsēta ir svēta vieta, kur Dieva klātbūtne paliks vienmēr. Vecajā Jeruzālemē viena telpa bija pildīta ar Viņa godību. Jaunajā Jeruzālemē visa pilsēta būs pildīta ar Viņa godību; un milzīgs pulks vīriešu un sieviešu, lielāks kā jebkurš varētu to saskaitīt, varēs dzīvot Dieva klātbūtnes gaismā.
Paradīze atjaunota.
Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi…upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli…” (Atklāsmes grām. 22:1-2)
Līdz šim Jānis tika skatījis jauno Jeruzālemi no ārpuses. Bet tagad viņš ir ieaicināts iekšā. Kad viņš ieiet iekšā, ainava mainās, un nav šaubu, ka viņam par lielu izbrīnu, Jānis redz dārzu!
Bībeles stāsts iesākās dārzā, un tagad, stāsta beigās, šī paradīze tiek atjaunota. Bet ievēro, ka Dieva jaunajā dārza pilsētā nav laba un ļauna atzīšanas koka. Ļaunums tur vairs nevar tikt iepazīts. Šis dārzs ir brīvs ne tikai no ļaunuma klātbūtnes, bet pat no tā iespējamības.
Jaunajā dārzā Dieva ļaudīm ir pieejams dzīvības koks, kurš nes divpadsmit dažādus augļus, un katru mēnesi var ievākt savu augli. Šie dažādie augļi norāda uz dzīves pilnību, kas arvien tiek atjaunota Dieva klātbūtnē.
Prieks Dieva jaunajā dārza pilsētā pārsniegs jebko, ko Ādams baudīja Paradīzes dārzā. Tu nogaršosi augļus, ko Ādams nekad nav baudījis, un baudīsi prieku, kādu Ādams nekad nav pazinis.
Kalpošana un valdīšana.
Viņa kalpi Tam kalpos….un viņi valdīs mūžīgi mūžam. (Atkl. grām. 22:3, 5)
Pirmajā dārzā Ādams kalpoja Dievam, valdīdams pār dzīvnieku valstību. Viņš savā autoritātē pacēlās pār tiem. Bet, kad atnāca čūska, viņš nesaglabāja savu valdīšanu.
Tagad Dieva ļaudis ir atjaunoti tajā pozīcijā, kādā viņi var kalpot un valdīt. Paldies Dievam, ka tas tomēr nenozīmē, ka mums visiem būs darbs valsts pārvaldē!
Kad Dievs runā par to, ka mēs valdīsim, tas nozīmē, ka dzīve būs sakārtota un mēs to pārvaldīsim. Tu vairs nebūsi padots laika tirānijai, dokumentu kaudzēm un visam, kas ar to saistās. Tevi vairs neaizraus neparedzamu emociju vilnis, prāta maldi vai iegribas impulsi. Tev vairs nebūs jācieš no disfunkcionālām attiecībām, un Tev vairs nedraudēs briesmas vai nāve.
Tava dzīve būs sakārtota, darbs dāvās gandarījumu, un Tavas attiecības būs veselīgas. Dzīve pati būs zem Tavas kontroles, un Tu būsi brīvs piepildīt visus Dieva nodomus.
Dieva klātbūtnes baudīšana.
Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos. Tie skatīs Viņa vaigu…(Atkl. Grām. 22:3-4)
Dieva klātbūtne šajā pilsētā ir tās lielākā svētība. Paradīzes dārzā Dievs nokāpa lejā kā ciemiņš un darīja Sevi zināmu. Viņš neuzbāzās vīrietim un sievietei, bet deva viņiem iespēju izvēlēties attiecības ar Viņu, kas balstītas ticībā un paklausībā.
Bet tagad Dievs ir savācis kopā milzīgu cilvēku kopienu, kuri ir iemīlējuši Dievu no brīvas sirds. Tādēļ Dievs vairs nav ciemiņš. Viņa tronis ir nonācis lejā pilsētā, tā ka Dieva ļaudis var dzīvot Viņa klātbūtnē un baudīt Viņu mūžīgi. “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem.” (21:3)
Lieliskais aicinājums.
Un Gars un līgava saka: “Nāc!” (Atkl. grām. 22:17)
Jānis redzēja, ka uz Dieva dārza pilsētu veda divpadsmit vārti. Katrā pusē bija trīs vārti, norādot, ka cilvēki nāks uz to no ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem. (21:12-13)
Pie katriem vārtiem Jānis redzēja eņģeli. Bībeles stāsta sākumā ķerubi un liesmojošs zobens sargāja ieeju pie dzīvības koka. Bet tagad liesmojošā zobena vairs nav. Jēzus Kristus ir nācis, un Dieva soda liesmojošais zobens tika salauzts uz Viņa. Tagad eņģeļi stāv pie ieejas nevis tādēļ, lai to sargātu, bet gan lai laipni uzņemtu visus, kas nāks.
Kungs Jēzus Kristus ir atvēris Tev ceļu uz mūžīgo dzīvību. Viņš piedāvā šo visu Tev, bet Tev jānāk pie Viņa! Caur grēku nožēlu un ticību ieej tajā, ko Jēzus ir atvēris Tev. Nāc un saņem to dzīvību, ko Viņš tev piedāvā. Nāc pie Viņa, jo Viņa ļaudis ieies šajā brīnišķīgajā pilsētā.
Gars un līgava aicina Tevi nākt. Līgava ir draudze. Ja Tu vēl neesi nācis pie ticības Jēzū Kristū, droši vien kaut kur ir kristietis, kas lūdz un ilgojas, lai Tu nāc. Tā ir mana privilēģija Tevi uzrunāt no draudzes puses un aicināt Tevi nākt.
Svētais Gars arī saka: “Nāc!” Dievs vēlas, lai Tev ir daļa pie šā, un Viņš tevi aicina. Nestāvi atstatu no šīs neaprakstāmās dāvanas, ko Dievs Tev piedāvā. Nāc!
Fotogrāfijas un atmiņas.
Es esmu pateicīgs, ka mana sieva Karena (Karen) mīl sakārtot foto albūmus. Tie ir brīnišķīgi mūsu dzīves pārskati. Dažādos laika posmos mēs dzīvojam savu dzīvi dažādās vietās. Kad es skatos foto albūmā, es atceros: “Jā, toreiz es biju tur.”
Kad Tu lasi šīs grāmatas beigas, tajā momentā Tu esi noteiktā vietā. Tu apzinies, ka esi šeit, tagad.
Ja Tu jau esi nācis pie Kristus, būs viens brīdis, kad Tu apzināsies, ka esi tur. Un, kad Tu būsi tur, Tu būsi tur uz visiem laikiem.
Brīdis lūgšanai.
Žēlīgais Kungs,
Ticībā es nāku saņemt to, ko Tu man piedāvā Jēzū Kristū. Es Tevi lūdzu, lai Tu dari mani par Tavas valstības pilsoni, un tad kādu dienu Kristus mani ievedīs tajā vietā, ko Viņš gatavo visiem Saviem ļaudīm.
Paldies Tev, ka tas ir Viņa apsolījums visiem, kas tic, un tādēļ tas ir arī Viņa apsolījums man. Palīdzi man dzīvot Tavam godam līdz ausīs tā diena.
Jēzus vārdā, Āmen.
