Kas ir pirmais, ko Tu iedomājies, kad dzirdi vārdu “draudze/baznīca”? Vitrāžas logi? Ērģeļu mūzika? Talāri (garīdznieku tērpi – tulkot. piez.)? Sveces? Aicinājumi ziedot?
Es regulāri tiekos un sarunājos ar cilvēkiem, kuri izjūt Jēzus Kristus pievilcību, bet nav visai augstās domās par draudzi (baznīcu). Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā tiek uzsvērts individuālisms, un mums ne vienmēr ir viegli izprast, kur tajā iederas draudze. Kāda ir draudzes nozīme (loma)?
Daži cilvēki uzskata, ka draudze eksistē pielūgsmei, bet Tu vari pielūgt viens pats vai dažu draugu lokā. Citi norāda, ka draudze eksistē, lai izplatītu evaņģēliju. Bet evaņģelizācija notiek attiecībās, tā, ja Tu liecini par Kristu tur, kur Viņš Tevi ir nolicis, kāpēc Tev būtu vajadzīga draudze? Vēl citi uzskata, ka draudze mums ir nepieciešama sadraudzībai. Taču, ja Tev ir dziļas attiecības nelielā draugu lokā, Tu tajā atradīsi dziļāku, personīgāku sadraudzību, kāda, visticamāk, nebūs atrodama lielākā draudzē. Tā nu, kāpēc mums ir vajadzīga draudze?
Šī problēma sniedzas dziļāk nekā tikai jautājums par noderīgumu un piemērotību. Daži cilvēki norāda, ka draudze ir iedragājusi (ievainojusi) viņu ticību. Mācītājs jeb priesteris viņus pievīla, draudze sašķēlās vai kāds viņus aizvainoja, un kopš tā brīža tas vienmēr ir bijis par šķērsli.
Ir svarīgi šos jautājumus apskatīt (iztirzāt) godīgi. Tā dara Jaunā Derība. Apustuļi nekad neuzvedināja uz domām, ka draudze ir maza debesu kolonija šeit uz zemes. Jaunās Derības vēstules apraksta tādas problēmas kā seksuāli amorālu uzvedību, nebeidzamu ķildošanos par bauslību, kļūdas doktrīnā, šķelšanos dažādu personību dēļ, pārspīlētiem apgalvojumiem par garīgām pieredzēm, patmīlību, līdzjūtības trūkumu, burta kalpību, autokrātiju, lepnumu, manipulatīviem līderiem, ļaunprātīgu varas izmantošanu un naudas līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos un izšķērdēšanu. Šis uzskaitījums ir depresiju veicinošs, bet godīgums ir “atsvaidzinošs”.
Draudzes ir kopienas grēciniekiem, kuri ir atjaunošanas procesā. Taču ne jau visi, kuri sauc Jēzu Kristu par savu Kungu, ieies debesu valstībā. Pēdējā dienā daži no sludinātājiem, kristīgu centienu un kalpošanu vadītājiem un draudžu locekļiem atskārtīs, ka tie ir ārpus Dieva valstības. Kristus tiem teiks: “Es jūs nekad neesmu pazinis.” (Mateja ev. 7:23)
Dieva mūžīgais nodoms
Līdzās skarbajai atklātībai, kas atzīstas draudzes grēkos un tos iztirzā, Raksti dāvā arī draudzes redzējumu, pie kā mums izmisīgi nepieciešams atgriezties. Dieva nodoms ir, “lai tagad caur draudzi visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma” (Efeziešiem 3:10).
Dieva nodoms vienmēr ir bijis darīt zināmu (“izlikt apskatei”) Viņa gudrību milzīgajam skatītāju pulkam debesīs, un Viņš to dara caur draudzi.
Dievs cilvēkus no visām pasaules tautām velk pie Jēzus un apvieno tos jaunā kopienā – draudzē, kas šķērso visas rasu, valodu un kultūru robežas. Dieva jaunajā kopienā “nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, ne sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū” (Galatiešiem 3:28).
Apdomā to! Jūdi un arābi, melnie un baltie, jauni un veci, bagāti un nabagi – visi savesti kopā jaunā kopienā. Pasaule sapņo par kaut ko tādu. Kristū mums ir dziļa vienotība vienam ar otru, kas pārsniedz visu to, kas dara mūs atšķirīgus.
Apskatīsim to konkrēti. Astrofizikas profesoram, kurš ir kristietis, ir daudz vairāk kopīga ar lasītnepratēju ticīgo, nekā ar kolēģi akadēmiķi, kurš nepazīst Kungu. Multimiljonāram, kurš pazīst Kristu, ir daudz vairāk kopīga ar kādu nabadzīgu ticīgo, nekā ar draugiem jahtu klubā, kuri par Kristu neko nezina. Izsmalcinātai kristīgai sievietei, kurai patīk baudīt klasisko mūziku, ir daudz vairāk kopēja ar vidusskolas reperi, kurš mīl Jēzu, nekā ar viņas draugiem no simfoniskās mūzikas baudītāju loka, kuri nekad nav aptvēruši savu vajadzību pēc pestītāja!
Atšķirības izglītībā, ienākumos un kultūrā eksistē tikai uz laiku. Taču Dieva ļaužu vienotība ir mūžīga, un eņģeļiem aizraujas elpa, kad tie ierauga Dieva gudrību, demonstrētu draudzē (Efeziešiem 3:10).
Kas ir draudze?
Kas tieši ir draudze? Ja trīs kristieši katru rītu satiekas autobusa pieturā, vai viņi ir draudze? Un kā, ja viņi kafejnīcā pārrunā Bībeli, vai tad Viņi ir draudze? Vai Tava mazā grupa ir draudze? Vai kristīga ģimene ir draudze? Un, ja nē, kāpēc nē?
Arvien lielākai daļai kristiešu rodas priekšstats, ka “draudze” vienkārši ir “kristieši” daudzskaitlī un ka jebkura kristiešu grupa, kas tiekas jebkurā laikā vai vietā, ir draudze. Vai tā ir taisnība?
Ko Jēzus ar to domāja, kad Viņš runāja par draudzi? Jēzus vārdu “draudze” lietoja divreiz, un tas, ko Viņš par to teica, norāda mums uz tās definīciju. Pirmo reizi Viņš par to runāja, kad Pēteris atzina, ka Jēzus ir Kristus. Jēzus viņam teica: “…Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja 16:18)
Kristus šeit nerunā par vietējo draudzi vai konfesiju, bet gan par visiem ticīgajiem visos laikos un visās vietās. Pastāv viena draudze, kas aptver visus ticīgos, un to ceļ (veido) Kristus.
Šo draudzi “elles vārtiem…nebūs uzvarēt” (Mateja 16:18). To nevar teikt par jebkuru vietējo draudzi vai konfesiju. Visā pasaulē ir bēdīgi stāsti par draudzēm un konfesijām, kuras ir nomaldījušās un aizvērušas durvis. Taču tā draudze, ko ceļ un veido Kristus, ir dzīva un aktīva. Tā ietver visus ticīgos visos laikos un visās vietās.
Kad Jēzus runāja par draudzi otrreiz, Viņš teica: “…ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm…Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus…Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei… (Mateja 18:15-17).
Ir skaidrs, ka vārdam “draudze” šeit ir pavisam cita nozīme. Tas nevar nozīmēt: “Ej un saki to visiem ticīgajiem visos laikos un visās vietās.” To neviens nespēj izdarīt. Ir skaidrs, ka šeit Jēzus runā par vietējo draudzi.
Tā, mūsu Kungs lietoja vārdu “draudze” divējādi: vispirms, lai aprakstītu visus ticīgos visos laikos un visās vietās, un otrreiz, lai aprakstītu vietējo ticīgo draudzi.
Draudze nav cilvēku grupa, kas ir nolēmuši sanākt kopā paši pēc savas izvēles. Tā nekad nav Tu, es un daži draugi, ko mēs izvēlēsimies. Kristus ceļ Savu draudzi, pats vezdams tos pie ticības Sev un apvienodams tos vietējās draudzēs.
Pelnrušķīte dosies uz balli
Pastāv liela atšķirība starp to, kāda draudze ir šobrīd un kāda tā reiz būs:
…Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu,
šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu,
bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.
(Efeziešiem 5:25-27)
Reiz dzīvoja maza meitene, kurai bija neganta pamāte un divas neglītas māsas. Viņai lika strādāt virtuvē, un viņa tur skrandainās drēbēs sēdēja starp pelniem, tādēļ tie iesauca viņu par Pelnrušķīti.
Kādu dienu ķēniņš uzaicināja visas jaunavas, kas bija viņa valstī, uz greznu balli pilī. Viņš gribēja, lai viņa dēls, princis, iemīlētos un apprecētos. Neglītās māsas tika aizvestas uz balli, bet Pelnrušķītei nebija tērpa, ko vilkt, un viņu atstāja mājās.
Tad feju krustmāte viņu aizskāra ar burvju nūjiņu, un Pelnrušķītes skrandas pārvērtās brīnišķīgi skaistā kleitā, bet tikai līdz pusnaktij.
Kad Pelnrušķīte ieradās ballē, viņa savaldzināja prinča sirdi. Un viņi dejoja līdz pusnaktij, kad viņai bija jādodas prom. Taču Pelnrušķītei, steidzoties prom no balles, nokrita viena no stikla kurpītēm.
Princis bija apņēmies atrast jaunavu, ko viņš mīlēja. Viņš pavēlēja, lai kurpīte tiek uzmērīta ikvienai jaunavai viņa valstī un lai tā, kurai šī kurpīte pieder, tiktu atvesta uz pili.
Iztēlojies Pelnrušķīti sēžam mājās: viņa ir gērbta skrandās, neglītās māsas viņu nicina, un ļaunā pamāte viņu apspiež. Taču viņas liktenis ir mīlestības un prieka pilna dzīve pilī.
Tas ir brīnišķīgs draudzes attēls. Dažreiz viņa izskatās mazliet skrandaina. Tai apkārt ir daži neglīti brāļi un māsas, kas viņu nicina un neuzskata ne par ko. Pasaulē ir vietas, kur ļaunā pamāte to vajā un iesloga cietumā. Bet Kristus mīl draudzi, un Viņš to atvedīs mājās.
Kad Kristus draudzi stādīs Sev priekšā, mēs nebūsim ģērbti lupatās un skrandās. Draudze būs “bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma…svēta un bez vainas” (Efeziešiem 5:27). Draudze būs starojoša. Viņa būs godības pilna. Un tā dalīsies Kristus priekā mūžīgi.
Vienmēr atceries, ka draudze ir līgava, ko Kristus pats stādīs Sev priekšā. Kristīgās skolas, semināri, kristīgie radio, misionāru biedrības un evaņģēliskas organizācijas ir kā līgavas māsas, kas palīdz līgavai sagatavoties līgavainim. Līgavai ir vajadzīgas līgavas māsas, bet kļūda ir uzskatīt šīs māsas par svarīgākām par pašu līgavu.
Bībeles nobeigumā apustulis Jānis dzird lielu ļaužu pūli saucam skaļā balsī no debesīm: “Alelujā! Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs. Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies…”Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!”” (Jāņa Atklāsmes grām. 19:6-9)
Atvērta
Draudze vēl ir attīstības procesā (t.i. – Dievs vēl pie tās strādā – tulkot. piez.). Tā vēl nav tāda, kādu Dievs aicina to būt un kāda tā reiz būs. Bet draudze ir Kristus līgava. Viņš atdeva Savu dzīvību par viņu, un viņa ir Dieva nodomu centrā.
Heidelbergas katķisms uz jautājumu: “Ko Tu tici par draudzi?”, atbild ar šādiem vārdiem: “Es ticu, ka Dieva Dēls, caur Savu Garu un Vārdu no visas cilvēces kopš pasaules iesākuma līdz tās beigām savāc, pasargā un uztur pats Sev kopienu, kas izvēlēta mūžīgajai dzīvībai un vienota patiesā ticībā. Un šajā kopienā es esmu un vienmēr būšu dzīvs loceklis.” Lieliskāku privilēģiju kā šo es nespēju iztēloties.
