Es nekad neaizmirsīšu to, kā es pirmo reizi ieraudzīju Rišikešu Indijā. Gar ielas malām visur bija visdažādākie elku veidoli – lauvas, pērtiķi, čūskas. Sešdesmitajos gados grupa Bītli bija braukuši uz šejieni meklēt dzīves garīgo jēgu. Šī vieta šķita pilnīgi Dieva atstāta, bez jebkādas Viņa klātbūtnes pazīmes, un, staigājot pa pilsētu, es prātoju: “Kam būtu jānotiek, lai šajā vietā tiktu piepildīta Dieva griba?”
Tas pats jautājums nāk prātā arī ne tik eksotiskās vietās – iekšpilsētās, universitāšu pilsētiņās vai pārtikušā piepilsētā. Tas pats bija arī Jesajas dienās. Kam būtu jānotiek, lai tiktu piepildīta Dieva griba?
Tas, kurš piepilda Dieva gribu
Dieva atbilde bija: “Redzi, tas ir Mans kalps…” (Jesajas 42:1) Kalps ir persona, kura izpilda sava kunga gribu. Ja Tu esi kalps, Tavu darba pienākumu apraksts ir ļoti vienkāršs: ko Tavs kungs liek Tev darīt, to Tu arī dari!
Tā, kad Dievs mūs iepazīstina ar Savu kalpu, Viņš saka: “Atļauj man pastāstīt Tev par to personu, kas piepildīs manu gribu pasaulē.” Dieva vārdi par šo kalpu dod mums paternu, lai mēs saprastu, kāda veida kalpošana paveic Dieva prātu, un kādu personu Viņš izmanto, lai nestu Savu svētību pasaulei.
Dieva kalpam ir ievērojamas privilēģijas: “Redzi, tas ir mans kalps, es viņu stiprinu, mans izredzētais, kas manai dvēselei tīk, – es viņam devu savu Garu, viņš nesīs tautām tiesu!” (Jesajas 42:1, jaunais tulkoj.)
Šis kalps ir izredzēts, mīlēts, svaidīts un uzturēts, un viņa aicinājums ir nest tiesu un taisnību pasaulē. Tiesa un taisnība ir kas vairāk nekā tikai pareizi un taisnīgi spriedumi tiesā. Šī kalpa uzdevums ir ievest kārtību lietās, lai tās būtu tā, kā tām jābūt – lai vairs nav korupcijas, krāpšanas vai izmantošanas.
Skatoties no jebkura viedokļa, spēt atnest tautām taisnību būtu ārkārtīgi liels sasniegums. Kas to varētu izdarīt? Un kā tas var tikt paveikts?
Ja Tev būtu uzdots nest pasaulē taisnību, ar ko Tu iesāktu? Vai Tu sasauktu preses konferenci, ieviestu izglītības programmu jeb izsludinātu karastāvokli un ielās izvietotu armiju? Dieva kalps nedarītu nevienu no šīm lietām. Tā vietā, mums tiek pastāstīts: “Viņš nebrēks un netrokšņos, un viņa balsi nedzirdēs uz ielas.” (Jesajas 42:2)
Dieva kalps nereklamēs sevi. Viņš nebūs tāds cilvēks, kas mēģinās valdīt pār visiem. Viņš nekliegs. Tieši otrādi, viņš izcelsies ar to, cik klusa ir viņa kalpošana. Dieva gribu izpilda nevis dusmīgi cilvēki, kas reklamē paši savas programmas, bet gan žēlastības pilni cilvēki, kas meklē darīt labu citiem.
Līdzjūtības spēks
Dieva griba šajā pasaulē netiek izpildīta caur iespaidīgu programmu ģenialitāti jeb slavenību valdzinājumu. Šī kalpa pieeja ir pavisam citāda: “Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs…” (Jesajas 42:3)
Kad niedre noliecas, tā parasti tiek samīta. Un, ja sveces deglis ir gandrīz izdedzis, parasti to nodzēš un iededz citu. Bet Dievs atklāj, ka Viņa kalps tā nedarīs. Viņš nenolauzīs ielūzušu niedri, un viņš neizdzēsīs kvēlojošu degli.
Iespējams, ka Tu jūties tāpat kā aizlauzta niedre. Tevi ir minuši kājām, un Tev ir grūti nostāvēt zem tā milzīgā svara, kas ir gandrīz nepanesams. Vai varbūt Tu attiecini gandrīz izdzisušas sveces attēlojumu uz sevi. Bija laiks, kad Tava ticība dega jo gaiši, bet tagad Tev sāk izbeigties “degviela”. Tavi iekšējie pacietības, cerības un mīlestības resursi šķietas izdegam, un gaisma Tevī vairs tikko manāmi kvēlo.
Salauztus, ievainotus un izsīkušus cilvēkus nepiesaistīs skaļš šova organizētājs. Kalpam, kas patiešām izpilda Dieva gribu, kalpošana ir klusa, un tā pieskaras ievainotu un nogurušu cilvēku dzīvēm ar līdzjūtību.
Izaicinājuma mērogs
Cilvēki, pie kuriem Dievs sūta Savu kalpu, ir ne tikai ievainoti un salauzti, bet arī akli un saistīti (ieslodzīti). Tā šim kalpam stāv priekšā grūts uzdevums. Viņam “[jāatver] acis akliem” un “[jāatsvabina] apcietinātos no cietuma”. (Jesajas 42:7)
Ja cilvēkiem būtu garīgā redzējuma spējas, tad būtu samērā viegli piepildīt pasauli ar evaņģēlija labo vēsti. Cilvēki tūlīt pat redzētu savu vajadzību (pēc pestītāja – tulkot. piez.) un nāktu pie Kristus. Bet problēma, kas stāv priekšā Dieva kalpam, ir tā, ka pat tad, kad viņš apraksta Dieva godību, viņa klausītāji ir akli uz patiesību un nespēj atsaukties uz to.
Ja grēks būtu vienkārši izvēle, tad būtu samērā viegli cilvēkus informēt par labākām izvēlēm. Bet grēks ir spēks, kas mūs saista (tur apcietinājumā). Ja Svētais Gars neveic Savu darbu mūsos, tad mēs esam kā aklie mākslas galerijā jeb cietumnieki uz tropiskās salas.
Kas atbilst šim aprakstam?
Kad Dievs vispirms runāja par šo kalpu, Jesajam visticamāk šķita, ka Viņš runā par Israēlu: “Bet tu, Israēl, Mans kalps, tu Jēkab, ko Es izredzēju, Mana mīļā Ābrahāma dzimums un atvase, ko Es vadīju no zemes galiem un aicināju no tālajām zemes robežām un malām un teicu: “Tu esi Mans kalps…” (Jesajas 41:8-9)
Dieva ļaudis, Israēls, bija aicināti izpildīt Viņa kalpa lomu tautu vidū. Viņiem tika dota Dieva patiesības gaisma, baušļi un upuri. Dieva ļaudīm vajadzēja būt tam līdzeklim, caur kuru Viņa svētība nāktu pār visu pasauli.
Bet Dieva ļaudis nespēja tā dzīvot, lai piepildītu šo savu aicinājumu. Kalps bija aicināts atvērt acis akliem un atsvabināt apcietinātos no cietuma, bet Dievs teica: “Kas ir tik akls kā Mans kalps…?…viņi tomēr ir…tauta, kas sagūstīta novietota alās un ieslodzīta cietumos…” (Jesajas 42:19-22) Ļaudis, kuriem bija paredzēts nest acu gaismu un brīvību citiem, paši izrādījās akli un saistīti.
Vai Jesaja varētu būt tas kalps?
Tā kā Israēls acīmredzami nebija spējīgs izpildīt Dieva kalpa lomu, varbūt Jesaja būs tas, caur kuru tiks izpildīta Dieva griba? Vērsdamies tieši pie Jesajas, Dievs teica: “Tu esi Mans kalps, Israēl, kurā Es gribu parādīt Savu godību…” (Jesajas 49:3) Dievs aicināja Israēlu nest gaismu tautām, bet Israēls cieta neveiksmi, tādēļ Dievs teica Jesajam: “Tu esi Israēls. Tu esi Mans kalps.” Bet kā gan Jesaja varētu būt tas līdzeklis, caur kuru Dieva svētība varētu nākt pār pasauli?
Jesaja zināja, ka šis uzdevums ir pāri viņa spēkiem. Kad viņš teica: “… es velti esmu pūlējies…” (Jesajas 49:4), ar to viņš teica: “Tas nav iespējams, ka mana nelielā kalpošana varētu izpildīt šī kalpa uzdevumu!”
Bet Dievs uzdevumam pielika vēl klāt: “Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis…Es padaru tevi arī par gaismu citām tautām, ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.” (Jesajas 49:6) Tā bija neiespējama misija! Neviens no praviešiem nekad to nesasniedza un tam pat nepietuvojās. Tā nu, kas varētu būt spējīgs izpildīt šī kalpa uzdevumu un izpildīt Dieva gribu?
Kurš tam ticēs?
Kad Dievs viņam atklāja šo personu, kura atnesīs mīlestību, taisnību, gaismu un pestīšanu pasaulei, Jesaja bija tā apdullis no pārsteiguma, ka viņš baidījās, ka neviens neticēs tam, ko viņš ir redzējis. “Kas tad nu tic mūsu sludināšanai, un kam ir atklājies Tā Kunga elkonis?” (Jesajas 53:1) “Ja es jums pastāstīšu, ko es redzēju,” saka Jesaja, “jūs tam neticēsiet”.
Jesaja nevarēja aptvert, kā tas kalps, kas piepildīs Dieva gribu, var būt nicināts un atstumts. Pār viņu tika izgāzta vardarbība, un šis kalps bija tā izkropļots, ka cilvēki paslēpa seju savās rokās. Viņi nespēja uz viņu skatīties.
Jesaja noteikti sarāvās, redzēdams to, kas notiks ar šo kalpu, uz kura balstās Dieva svētības cerība: “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti”. (Jesajas 53:5)
Tad Dievs pateica Jesajam kaut ko, no kā viņam noteikti aizrāvās elpa. “Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām.” (Jesajas 53:10) Kā šīs ciešanas, kas bija uzliktas pazemīgajam, līdzjūtīgajam Tā Kunga kalpam, varēja būt Dieva griba? Vai tas nozīmē, ka Dieva kalps cietīs neveiksmi? Jesaja noteikti prātoja un brīnījās par to. Bet Dievs teica: “…Tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību”. (Jesajas 53:10) Dieva kalps atnesīs svētību tautām. Un tā nāks caur viņa ciešanām un nāvi.
Jaunajā Derībā Jēzus ir skaidri norādīts kā šis Dieva saudzīgais, līdzjūtīgais kalps. Viņa kalpošana piepildīja to, ko pravietis Jesaja bija teicis: “…redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu. Ne Viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām Viņa balsi. Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekāms Viņš taisnībai dos uzvaru. Un tautas cerēs uz Viņa Vārdu.” (Mateja ev. 12:18-21)
Jēzus atver mūsu aklās acis, lai varam iepazīt Dievu, un Viņš mūs atbrīvo no grēka spēka, kas tur mūs saistītus. Tu vari nākt pie Viņa, zinādams, ka Viņš jūt līdzi ievainotajiem, salauztajiem un nedrošajiem.
Atvērta
Jēzus Kristus ir tas Kalps, kas izpilda Dieva gribu. Viņš teica Saviem mācekļiem: “Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu”. (Jāņa ev. 20:21) Tiem, kas pazīst Jēzu, ir jāiet šajā salauztajā pasaulē un jāparāda tai Kristus līdzjūtība. Mums jāsludina patiesība par to, ko Dievs ir paveicis Jēzū, lai cilvēki, kas Viņu nepazīst, var nākt un baudīt brīvību, ko Viņš dod.
Kristus sūta Savus kalpus pie visām pasaules tautām. Mums kalpojot Viņa vārdā, Dieva svētība nāks pār daudziem cilvēkiem, un Kristus redzēs Savas dvēseles ciešanu augļus un būs apmierināts.
