Kā Tu justos, ja kādu rītu ziņās Tu izdzirdētu, ka četrdesmit divi no piecdesmit Amerikas štatiem ir izstājušies no savienības, un katram no tiem ir pilnīgi neatkarīga valdība un savi bruņotie spēki? Un, ja pēc tam, dažus gadus vēlāk, šie četrdesmit divi neatkarīgie štati būtu sabrukuši un ienaidnieku pārņemti?
Būdams pilsonis vienā no astoņām atlikušajām Amerikas Savienotajām valstīm, Tu vairs nebūtu daļa no pasaules lielvalsts. Tā vietā Tu būtu samērā mazas valsts pilsonis. Kas reiz šķita stiprs un drošs, tad šķistu vājš un viegli satriecams.
Tieši tā jutās Dieva ļaudis tajās divās ciltīs, kas veidoja dienvidu ķēniņvalsti Jūdu. Dāvida laikā, divpadsmit ciltīm esot vienotām, Israēls bija bijis valdošais spēks. Bet pēc tam, kad desmit no šīm divpadsmit ciltīm pasludināja savu neatkarību, viss radikāli izmainījās arī attiecībā uz dienvidu daļu. Nācija bija samazināta militārā un ekonomiskā ziņā, un divsimt gadu laikā ziemeļu ķēniņvalsts bija ienaidnieku pārņemta, un desmit ciltis bija izkaisītas.
Dieva apsolījums svētīt Ābrahāma pecnācējus un caur viņiem nest svētību visas pasaules tautām droši vien izskatījās ļoti apšaubāms. Bet Dieva apsolījums svētīt Savus ļaudis nebija atsaukts.
Pavērsiens uz ļaunu
Daudzus gadus Jūdas ļaudīm bija priekšrocība ar labāku vadību nekā viņu brāļiem un māsām ziemeļos. Bet, kad pie varas nāca Manase, viss pavērsās uz ļaunu. Viņš valdīja piecdesmit divus gadus (2.Ķēniņu 21:1) un atnesa Dieva ļaudīm vairāk nepatikšanu nekā jebkurš cits: “…Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās ļaunāk nekā tās tautas, kuras Tas Kungs bija izdeldējis Israēla bērnu priekšā.” (2.Ķēniņu 21:9)
Dievs tika izdzinis kānaāniešus no zemes viņu daudzo grēku dēļ. Bet tagad Dieva paša ļaudis darīja lietas, kas bija vēl ļaunākas! Manase veicināja Moleka pielūgsmi, kas ietvēra šausmīgo rituālu, kurā bērni tika upurēti ugunī. (2.Ķēniņu 21:6) Ja Dievs sodīja kānaāniešus par viņu grēkiem, kā lai Viņš atturētos no Savu paša bērnu sodīšanas? (2.Ķēniņu 21:11) Dieva ļaudis bija aicināti būt par gaismu tumšā vietā, bet patiesībā viņi dzīvoja tai pašā tumsā kā apkārtējās tautas!
Manases valdīšanai beidzoties, viņa dēls Amons nāca pie varas. Bet viņš ilga tikai divus gadus, jo tika noslepkavots, atstādams savu astoņus gadus veco dēlu Josiju par ķēniņu.
Dievbijīga līdera ietekme
Pretstatā savam tēvam un vectēvam, Josija “darīja to, kas Tā Kunga acīs bija taisnīgs, un viņš staigāja visus sava ciltstēva Dāvida ceļus, un viņš nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi”. (2.Ķēniņu 22:2)
Josija sāka meklēt To Kungu savas valdīšanas astotajā gadā (2.Laiku 34:3), kas būtu sešpadsmit gadu vecumā. Vēl esot pusaudzim, viņa sirds sāka tiekties uz Dievu, un tas, savukārt, veidoja un formēja visu viņa dzīvi. Tas, pēc kā Tu tiecies tagad, veidos Tevi par to personu, kāda Tu kļūsi. Meklēt To Kungu nekad nav par agru.
Josija gribēja atgriezt Dieva ļaudis uz pareizā ceļa, bet viņam nebija Bībeles zināšanu, no kurienes varētu gūt padomu, vai laba piemēra, kam sekot. Viņš bija uzaudzis garīgi apjukušā un bībeliski neizglītotā sabiedrībā, un tomēr viņa sirds dziļumos mita ilgas iepazīt Dievu.
Te rodas nepārprotams jautājums: ja Tu meklē Dievu, kā Tu Viņu atradīsi? Varbūt Tu saki: “Es gribu būt citādāks. Es negribu turpināt to, kas man ir nodots pa ģimenes līniju. Es gribu mainīties, un es zinu, ka man ir vajadzīga Dieva palīdzība, bet kā lai es Viņu atrodu?”
Jaunatklātā Bībele
Josija zināja, ka Dievs ir jāpielūdz templī, tādēļ viņš nolēma salabot Dieva namu. (2.Ķēniņu 22:3-5) Darba procesā augstais priesteris Hilkija atrada apputējušu vecu grāmatu, kas izmainīs visas nācijas dzīves virzienu. Viņš teica: “Es esmu atradis bauslības grāmatu Tā Kunga namā.” (2.Ķēniņu 22:8) Šī grāmata droši vien bija 5. Mozus grāmatas kopija. Kā gan Dieva Vārds varēja tikt pazaudēts, pie tam – no visām iespējamām vietām, templī!
Dieva Vārds skaidri un gaiši nosodīja to, ko bija izdarījis Manase, un nav grūti iedomāties, kādēļ priesteri ignorēja Rakstus. Ja viņi Manases laikā sludinātu no Bībeles, tie atskārstu, ka virzās uz sadursmi ar visu sabiedrību. Tā viņi noglabāja Bībeli, un piecdesmit gadus vēlāk nāca jauna paaudze, kura nepazina Dievu un Viņa baušļus.
Pati apbrīnojamākā lieta ir tā, ka priesteri turpināja savu darbu templī, nekad nelietodami Rakstus! Varbūt tā ir bijusi arī Tava pieredze. Tu meklēji Dievu un gāji uz baznīcu, bet tur Bībele tika reti atvērta. Ja tā tika lasīta, tā nekad netika izskaidrota, un Tu joprojām sajuti dziļu izsalkumu savā dvēselē.
Jaunatklāt labu un ļaunu
Bauslības grāmata tika nolasīta Josijam priekšā, un “kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes”. (2.Ķēniņu 22:11)
Neesi pārsteigts, ja Tava pirmā reakcija uz Dieva Vārdu Tavā dzīvē ir likt Tev justies tā, ka Tu gribētu saplēst savas drēbes. Kad Tu aptversi, kāda ir tā dzīve, uz kuru Dievs Tevi aicina, Tu sapratīsi, cik tālu Tu esi no tās un cik tālu Tu esi no Viņa. Tu gribēsi teikt: “Kādēļ es to nezināju? Nekas manā dzīvē nesaskan ar to, ko Dievs no manis prasa!”
Josija savāca vecajus un ļaudis un lasīja tiem priekšā visu bauslības grāmatu, tiem dzirdot. Stāvēdams pie tempļa kolonnas (latviski tas ir iztulkots “uz paaugstinājuma” – tulkot. piez.), viņš, visiem dzirdot, apsolīja sekot un paklausīt Tam Kungam. Tad visi ļaudis pievienojās, apsolīdami to pašu. (2.Ķēniņu 23:2-3)
Dieva Vārds radīja degsmi Josijas dzīvē, un viņš apņēmās realizēt dzīvē to, ko Dievs bija teicis. Šāda vīzija bija pārņēmusi viņa prātu un dvēseli: ar Dieva žēlastību es dzīvošu tādu dzīvi, kas pagodina Dievu.
Josija apceļoja visu valsti, un kur vien viņš atrada altārus vai citus norādījumus uz elkdievību, viņš tos pilnīgi iznīcināja. Tas bija lielākais uzbrukums elkdievības paradumiem visā Israēla vēsturē. Nekas tamlīdzīgs nekad vēl nebija noticis.
Elkdievības altāri, kurus Salamans tika uzbūvējis savām svešzemju sievām, bija stāvējuši trīssimt gadus, līdz ar zelta teļu, ko bija uzstādījis Jerobeāms. (2.Ķēniņu 23:13, 15) Neviens cits ķēniņš neuzdrīkstējās tos aiztikt, bet Josija tos pilnībā iznīcināja.
Josijas dzīves laikā Dievs atturēja Savu sodu šai nācijai: “…tāpēc ka tava sirds ir kļuvusi mīksta un tu esi zemojies Tā Kunga priekšā…tavas acis neredzēs visu to nelaimi, kurai Es likšu nākt pār šo vietu!” (2.Ķēniņu 22:19-20)
Josija neatlaidīgi tiecās pēc taisnības: “Un neviens ķēniņš pirms viņa nav bijis līdzīgs viņam, kas būtu tā piegriezies Tam Kungam no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku pēc Mozus bauslības, un arī pēc viņa neviens tāds necēlās kā viņš.” (2.Ķēniņu 23:25) Labāku kapakmeņa uzrakstu nevar vēlēties!
Taisnība aizsākas sirdī
Josijas panākumi bija ierobežoti. Lielākā daļa pārmaiņu nāca paša Josijas rīcības rezultātā. Tā nebija masu kustība; tas viss tika izdarīts ar valsts varas iejaukšanās palīdzību.
Tajā visā bija manāms piespiedu elements. Tādēļ nav pārsteidzoši uzzināt, ka, kamēr Josija dzīvoja, “tie nemitējās sekot Tam Kungam, savam tēvu Dievam.” (2.Laiku 34:33) Bet, tiklīdz Josija nomira, viss atgriezās atpakaļ tāpat kā iepriekš.
Pravietis Jeremija dod mums interesantu ieskatu tajā, kādēļ Josijas reformas bija ierobežotas: ““…Jūda nav pie Manis atgriezusies no visas sirds, bet tikai liekuļodama!” saka Tas Kungs.” (Jeremijas 3:10) Vai ar Tevi ir tāpat? Izlikdamies, ka Tu esi šāds ar vecākiem un citāds ar draugiem? Viena rakstura persona darbā, cita mājās, un vēl cita draudzē? Ja Tavs dzīves mērķis ir pielāgoties citu cilvēku ekspektācijām, tad ar dažādiem cilvēkiem Tu uzvedīsies atšķirīgi. Un galu galā Tu nezināsi, kas Tu patiešām esi.
Laba uzvedība bieži vien nav nekas vairāk kā Tavas vides atspoguļojums. Patiesa taisnība (taisnīgums) nāk no sirds, kuru ir pārveidojis Dievs, un tieši tādēļ Dievs apsolīja jaunu derību: “Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs”. (Jeremija 31:33)
Dievs apsolīja izdarīt to, ko neviens vecāks, baznīca vai valsts nespēj paveikt: ierakstīt Savus baušļus mūsu sirdī un prātā, lai mēs patiešām vēlētos to, ko Viņš ir pavēlējis.
Vairākus gadsimtus vēlāk Jēzus paņēma biķeri, pildītu ar vīnu, un teica: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas”. (Lūkas ev. 22:20) Viņš runāja par to derību, ko Dievs bija apsolījis caur Jeremiju, kurā Dievs mūs pārveidos, sākot ar mūsu iekšieni.
Kad Tu nāc pie Jēzus ticībā un grēku nožēlā, Viņš Tevī radīs tieksmi pēc taisnības (taisnīguma). Tas ir jaunās derības apsolījums. Dievs mums dod vairāk kā tikai baušļus; Viņš mums dod pats Sevi! Dieva Gars Tevī radīs jaunas vēlmes un jaunas spējas. Tu iemīlēsi Dievu un ilgosies pēc taisnīguma. Tu vēlēsies lūgt (pavadīt laiku lūgšanā – tulkot. piez.), un, kad Tu grēkosi, Tu ātri vien sajutīsi vajadzību nākt pie Kristus un saņemt piedošanu.
Šīs slāpes un izsalkums pēc taisnīguma ir viena no lielākajām svētībām kristieša dzīvē. Tie, kas ir izsalkuši pēc tā, ko Dievs aizliedz, galu galā piedzīvos tukšumu un vilšanos, bet tie, kas tieksies pēc taisnīguma, tiks apmierināti. (Mateja ev. 5:6) Neieslīgsti apmierinātībā ar ārišķīgu pielāgošanos kristīgajām vērtībām, jo Kristus spēj Tev dāvāt jaunu sirdi.
Atvērta
Taisnība (taisnīgums) mums ir atklāta Dieva Vārdā, un bez Vārda palīdzības mēs nespējam atšķirt labu no ļauna. Lai atjaunotu taisnību mūsu ģimenēs, mūsu draudzēs un mūsu tautā, tiem, kas mīl Dievu, visā nopietnībā ir jāpielieto Bībele savā dzīvē.
Taisnībai ir jānāk no sirds. Protams, labi likumi ir labāki par sliktiem, un tiem ir liela nozīme ļaunuma ierobežošanā. Bet likums nevar izmainīt sirdi, un tāpēc mēģinājumi uzspiest reliģiju vienmēr cieš neveiksmi.
Dieva nolūks nav uzspiest mums ārišķīgu pakļaušanos Viņa bauslībai. Tas ir attīstīt mūsos iekšēju tiekšanos pēc taisnības. Tieši tas ir jaunās derības apsolījums un Svētā Gara darbs. Tas nozīmē pārveidot mūsu sirdis, lai radītu mūsos jaunu izsalkumu pēc taisnības (taisnīguma) un jaunas spējas tiekties pēc dzīves, kas ir Dievam patīkama.
